Jākobs fon Ikskils

Jākobs fon Ikskils; Jakob Johann Baron von Uexküll
Jakobs fon Ikskils ap 1903. gadu
Personīgā informācija
Dzimis	1864. gada 8. septembrī ; Keblaste, Pērnavas apriņķis,; Igaunijas guberņa (tagad Igaunija)
Miris	1944. gada 25. jūlijā (79 gadi); Kapri sala, Itālija
Tautība	vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne	zooloģija, bioloģija, filozofija
Alma mater	Tērbatas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi	avangardiski pētījumi bioloģijā, kibernētikā, semiotikā,; ieviesis zinātnē jēdzienu "apkārtējā vide" (Umwelt)

Jākobs Johans fon Ikskils (vācu: Jakob Johann Baron von Uexküll, 1864—1944) jeb Jēkabs fon Ikšķils bija vācbaltiešu biologs un filozofs, kas stimulējis vairāku jaunu modernās zinātnes virzienu rašanos un attīstību — biosemiotiku, ekoloģiju. Ieviesis apkārtējās vides jēdzienu bioloģijā.

Dzīvesgājums

Jākobs fon Ikskils ir cēlies no senas Vidzemes un Igaunijas baronu Ikskilu dzimtas. Dzimis kā trešais bērns četru bērnu ģimenē 1864. gada 8. septembrī Keblas muižā, tagad Keblaste, Koongas pagasta Mihkli ciemā Igaunijā. Viņa tēvs bija vietējais muižas īpašnieks un politiķis Aleksandrs Rūdolfs Kārlis fon Ikskils (1829—1891), bet māte Sofija Karolīne Paulīne, dzimusi fon Hāna, bija cēlusies no Kurzemes.

Pabeidzis Tallinas Domskolu, viņš 1884.—1889. gadā studēja zooloģiju Tērbatas Universitātē. Bijis vācbaltu studentu korporācijas Estonia biedrs. Turpināja savus pētījumus dzīvnieku fizioloģijā Heidelbergas Universitātē, ziemas mēnešus pavadot Neapoles zooloģiskajā stacijā un pētot jūras dzīvniekus. Pie profesora Marē (Étienne-Jules Marey) viņš apguva dzīvnieku kustību mērīšanas tehniku ar kinematogrāfa palīdzību. 1899.—1890. gadā viņš Vācu Austrumāfrikā (tagad — Tanzānija) pētīja jūras ežu refleksus.

1903. gadā Ikskils apprecējās un pārvācās uz dzīvi Heidelbergā, turpinot strādāt pie nervu un muskuļu kairināmības izpētes, par ko 1907. gadā viņš ieguva goda doktora titulu. 1908.—1909. gadā veica pētījumus Monako un izdeva pirmo grāmatu Umwelt und Innenwelt der Tiere ("Dzīvnieku apkārtējā vide un iekšējā vide"), 1911. gadā turpināja jūras dzīvnieku pētījumus Francijā un Nīderlandē.

Pēc Pirmā pasaules kara un Igaunijas Republikas agrārās reformās Jākobs fon Ikskils zaudēja savus īpašumus Igaunijā un 1918. gadā pieņēma Vācijas pilsonību. 1920. gadā publicēja grāmatu Theoretische Biologie ("Teorētiskā bioloģija").

1924. gadā sāka strādāt Hamburgas Universitātes Medicīnas fakultātē par zinātnisko līdzstrādnieku, universitātes akvārija vadītāju. Viņš akvāriju pārveidoja par Vides pētīšanas institūtu un vadīja to no 1925. līdz 1940. gadam, kad pensionējās.

Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā pārcēlās uz Kapri salu, kur mira 1944. gada 25. jūlijā.

1993. gadā Tartu nodibināja Jākoba fon Ikskila centru, kurā veic pētījumus biosemiotikā, teorētiskajā bioloģijā, bioloģijas filosofijā un rīko simpozijus un pavasara skolas.

Darbi

1905. Leitfaden in das Studium der experimentellen Biologie der Wassertiere. Wiesbaden: J.F.Bergmann.
1909. Umwelt und Innenwelt der Tiere. Berlin: J. Springer.
1913. Bausteine zu einer biologischen Weltanschauung. Gesammelte Aufsätze, herausgegeben und eingeleitet von Felix Groß. München: F.Bruckmann A.-G..
1920. Biologische Briefe an eine Dame. Berlin: Verlag von Gebrüder Paetel.
1920. Staatsbiologie (Anatomie-Physiologie-Pathologie des Staates). Berlin: Verlag von Gebrüder Paetel. (Sonderheft der Deutschen Rundschau, hrg. Rudolf Pechel).
1920. Theoretische Biologie. Berlin: Verlag von Gebrüder Paetel.
1921. Umwelt und Innenwelt der Tiere. 2. verm. u. verb. Aufl. Berlin: J. Springer.
1928. Houston Stewart Chamberlain. Natur und Leben. München: F.Bruckmann A.-G (als Hrsg.).
1928. Theoretische Biologie. 2. gänzl. neu bearb. Aufl. Berlin: J. Springer.
1930. Die Lebenslehre (= Das Weltbild, Bücher des lebendigen Wissens, Hrg. Hans Prinzhorn, Bd. 13), Potsdam: Müller und Kiepenheuer Verlag, und Zürich: Orell Füssli Verlag.
1933. Staatsbiologie: Anatomie-Physiologie-Pathologie des Staates. Hamburg: Hanseatische Verlagsanstalt.
1934: Streifzüge durch die Umwelten von Tieren und Menschen: Ein Bilderbuch unsichtbarer Welten. (Sammlung: Verständliche Wissenschaft, Bd. 21.) Berlin: J. Springer (mit Kriszat G.).
1936. Niegeschaute Welten. Die Umwelten meiner Freunde. Ein Erinnerungsbuch. Berlin: S.Fischer.
1938. Der unsterbliche Geist in der Natur. Gespräche. Christian Wegner Hamburg.
1939. Nie geschaute Welten. Die Umwelten meiner Freunde. Ein Erinnerungsbuch. 8. Aufl. Berlin.
1940. Bedeutungslehre (= Bios, Abhandlungen zur theoretischen Biologie und ihrer Geschichte sowie zur Philosophie der organischen Naturwissenschaften. Bd. 10). Leipzig: Verlag von J. A. Barth.
1940. Der Stein von Werder. Hamburg: Christian Wegner Verlag.
mit Uexküll Th. von 1944. Die ewige Frage: Biologische Variationen über einen platonischen Dialog. Hamburg: Marion von Schröder Verlag.
1946. Der unsterbliche Geist in der Natur: Gespräche.4. - 8. Tsd. Hamburg: Christian Wegner Verlag.
1947. Der unsterbliche Geist in der Natur: Gespräche. 9.-18. Tsd. Hamburg: Christian Wegner Verlag.
1947. Der Sinn des Lebens. Gedanken über die Aufgaben der Biologie. Mitgeteilt in einer Interpretation der zu Bonn 1824 gehaltenen Vorlesung des Johannes Müller Von dem Bedürfnis der Physiologie nach einer philosophischen Naturbetrachtung, mit einem Ausblick von Thure von Uexküll. Godesberg: Verlag Helmut Küpper.
1949. Nie geschaute Welten. 9.-13. Aufl., Berlin, Frankfurt a. M.
1950. Das allmächtige Leben. Hamburg: Christian Wegner Verlag.
mit Kriszat G. 1956. Streifzüge durch die Umwelten von Tieren und Menschen: Ein Bilderbuch unsichtbarer Welten. Bedeutungslehre. Mit einem Vorwort von Adolf Portmann. Hamburg: Rowohlt.
1957. Nie geschaute Welten. München.
1958. Streifzüge durch die Umwelten von Tieren und Menschen. Bedeutungslehre. Hamburg: Rowohlt (mit Kriszat G.).
1962. Streifzüge durch die Umwelten von Tieren und Menschen. Bedeutungslehre. Hamburg: Rowohlt (mit Kriszat G.).
1963. Niegeschaute Welten. 13. Tsd., Frankfurt a. M.
1970. Streifzüge durch die Umwelten von Tieren und Menschen. Bedeutungslehre. Frankfurt a. M.: S. Fischer (mit Kriszat G.).
1973. Theoretische Biologie. Frankfurt a. M.: Suhrkamp Taschenbuch Wissenschaft.
1977. Der Sinn des Lebens. Gedanken über die Aufgaben der Biologie, mitgeteilt in einer Interpretation der zu Bonn 1824 gehaltenen Vorlesung des Johannes Müller Von dem Bedürfnis der Physiologie nach einer philosophischen Naturbetrachtung, mit einem Ausblick von Thure von Uexküll. Stuttgart: Ernst Klatt Verlag.
1980. Kompositionslehre der Natur. Biologie als undogmatische Naturwissenschaft. Ausgewählte Schriften. Herausgegeben und eingeleitet von Thure von Uexküll. Frankfurt am Main - Berlin - Wien: Verlag Ullstein GmbH.

Literatūra

Charlotte Helbach: Die Umweltidee Jakob von Uexkülls. - Aachen, Univ. Diss., 1989
Kalevi Kull: Jakob von Uexküll: An introduction. Semiotica Vol. 134: 1-59, 2001
Jutta Schmitt: Die Umweltlehre Jakob von Uexkülls in ihrer Bedeutung für die Entwicklung der vergleichenden Verhaltensforschung. Marburg, Univ. Diss., 1989
Gudrun von Uexküll: Jakob von Uexküll, seine Welt und seine Umwelt - e. Biographie. Hamburg, Wegner, 1964

Ārējās saites

Jakob von Uexküll (angliski)
Jākoba fon Ikskila arhīvs Hamburgas Universitātē