Jānis Ansbergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Jānis Ansbergs (1866—1936) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks. Niedras valdības loceklis (1919).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1866. gada 19. novembrī Jērcēnu pagasta „Kalnmuižniekos”.[1] Mācījās Valmieras apriņķa skolā. Studēja Tērbatas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē, pēc tam Pēterburgas Universitātes Tieslietu fakultātē. No 1897. gada strādāja par advokātu Rīgā, līdztekus darbojās Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrības iestādēs. No 1901. līdz 1905. gadam darbojās laikraksta „Pēterburgas Avīzes” redakcijā kopā ar Vili Olavu, Rūdolfu Blaumani un Andrievu Niedru, vēlāk bija laikraksta „Līdums” redaktors.

Pirmā pasaules kara laikā pēc Rīgas okupācijas 1917. gada nogalē darbojās Demokrātiskajā blokā.[2]

Pēc tam, kad no amata atkāpās Niedras valdības Zemkopības ministra vietas izpildītājs Krišjānis Sleinis, viņa pienākumus līdz 1919. gada 26. jūnijam uzņēmas Jānis Ansbergs. Par to viņu 1923. gadā notiesāja uz trim gadiem ieslodzījumā, pēc tam amnestēja. Emilis Melngailis 1926. gadā komponēja kora dziesmu Jāņuvakars, veltot to advokātam Jānim Ansbergam. 1931. gadā dziesmu izpildīja 7. Latvju vispārējos dziesmu svētkos. Mūža noslēgumā strādāja par advokātu, dzīvoja Krastkalna namā Brīvības ielā 47 Rīgā un rakstīja atmiņas. Miris 1936. gada 3. novembrī, apbedīts Ēveles kapos.[3][4]

Atmiņas par skolas gaitām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Ansbergs savas atmiņas publicēja rakstu krājumā "Valmieras kreisskolas piemiņas svētku albums" (Rīga, 1930):

"[..] Skolā toreiz bija trīs klases: prima (augstākā), secunda (vidējā) un tertia (viszemākā). Skolotāji četri: inspektors Oskars Bekers, skolotājs Elmārs Heine, skolotāji brāļi Augusts un Emīls Šades. Īsu brīdi par tādiem bija arī kāds Šmids un fon Pilsovskis, pēc tautības polis, abi ar augstskolas izglītību. Pēdējam aizejot (1884.), vietā nāca Leopolds Bergs. Mācības skolā pasniedza vācu valodā, pat krievu valodu mācot. Latīņu, grieķu un franču valodas fakultatīvi priekšmeti, kurus mācījās tikai tie, kas to vēlējās, par sevišķu atlīdzību. Pie iemīļotiem (modes) priekšmetiem piederēja klavieru spēlēšana. To skolā nemācīja, bet šinī priekšmetā uz vēlēšanos stundas pasniedza vairākas pilsētas freilenes un kundzes."[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]