Jānis Leo Briedītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Leo Briedītis
Pilnais vārds Jānis Briedītis (līdz 1965)
Dzimis 1922. gada 14. oktobrī
Valsts karogs: Latvija Rugāju pagasts, Rugāju novads
Miris 2007. gada 24. novembrī (85 gadu vecumā)
Valsts karogs: Zviedrija Upsāla, Zviedrija
Tautība latvietis
Nozares glezniecība, grafika, tēlniecība

Jānis Leo Briedītis (1922. gada 14. oktobris — 2007. gada 24. novembris) bija latviešu trimdas gleznotājs, grafiķis un tēlnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Leo Briedītis dzimis 1922. gada 14. oktobrī Rugāju novada Rugāju pagastā. Studējis glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā no 1941. līdz 1944. gadam, kad Otrā Pasaules kara laikā studijas pārtraucis un devies bēgļu gaitās trimdā uz Zviedriju, kur apmetas uz dzīvi un ir pazīstams, īpaši latviešu kopienas vidū kā gleznotājs un grafiķis. Mākslas izglītību pabeidz iegūt Stokholmas Karaliskajā Mākslas akadēmijā tēlniecības nodaļā (1960-1961), no šī laika Zviedrijā viņš ir vairāk uzlūkots kā tēlnieks. Tēlniecībai mākslinieks šajā periodā arī visvairāk pievērsies. 1962. gadā Jānis Leo Briedītis pārceļas uz dzīvi Upsālā, kur nodzīvo savu atlikušo mūžu. Jau 1962. gadā viņš Upsālas mākslinieku kluba darbībā, šajā pilsētā arī tiek turpinātas studijas mākslas zinātnēs Upsālas universitātē, kas tiek pabeigtas 1977. gadā. Otru vārdu Leo mākslinieks pievienoja 1965. gadā. Personālizstāde pirmo un vienīgo reizi Latvijā noritēja Rīga, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 1997. gadā.[1] Šajā gadā uzņemts Latvijas radošo savienību padomē.[2] 2008. gadā Jānis Leo Briedītis apciemoja savu dzimto vietu Rugājus. Mākslinieks miris 2007. gada 24. novembrī. Apbedīts Upsālas vecajā kapsētā 2008. gada 28. jūlijā.[3]

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslinieks ir piedalījies daudzās izstādēs un konkursos Zviedrijā un citās Ziemeļvalstīs, Eiropā un pasaulē. Tēlniecības darbi ieguvuši sudraba medaļas Romā (1971) un Londonā (1972), kā arī zelta medaļu Romā (1973). Mākslinieka darbs ticis novērtēts, 1977.gadā iegūstot Zviedrijas Valsts lielo darba stipendiju, Upsalas pilsētas lielo darba stipendiju un 1978.gadā Sundbībergas kultūras stipendiju. Tēlniecībā iecienītākais tēlnieciskais materiāls bijis nerūsošais tērauds, darbiem raksturīgas galēji lakoniskas, konstruktīvi skaidras formas. Ietekmējies no dabas motīviem, akcentējis strukturējumu un vispārinātu plastiku. Darbu virsmas ir liektas, spoguļgludas, kas raisa bagātas, sarežģītas saspēles ar zemi un debesi, gaisa un gaismas vidi.

Pazīstamākie tēlniecības darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Riņķu rotaļas" (1965, Stokholma);
  • "Lielais dzīvnieks" (Upsāla, 1967);
  • "Vilnis" (Okselēsunda,1975)
  • "Nīke" (Jenčēpinga, 1986),
  • "Bura" (Kalmāra, 1990)
  • "Spārnu vēziens" (Gimo, 1991)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]