Rugāju pagasts

Rugāju pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Balvu novads
Centrs:	Rugāji
Kopējā platība:	319,4 km2
• Sauszeme:	312,8 km2
• Ūdens:	6,7 km2
Iedzīvotāji (2025):	1 142
Blīvums (2025):	3,7 iedz./km2
Izveidots:	1922. gadā
Mājaslapa:	www.rugaji.lv
	Rugāju pagasts Vikikrātuvē

Rugāju pagasts (latgaliešu: Ruguoju pogosts) ir lielākā no Balvu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Lazdukalna, Kubulu, Balvu, Bērzkalnes un Vectilžas pagastiem, Madonas novada Indrānu pagastu un Gulbenes novada Daukstu, Stradu un Litenes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Rugājos.

Daba

Atrodas Austrumlatvijas zemienē — austrumu daļu aizņem Adzeles pacēlums bet rietumu daļu — Lubāna līdzenums. Augstākā vieta pagastā — 126,8 m vjl.

Hidrogrāfija

Upes

Pededze
Bolupe

Ezeri

Lazdags — daļa atrodas Stradu pagastā, kopplatība 148 ha
Kalnis — daļa atrodas Stradu un Litenes pagastos, kopplatība 120 ha
Ilganču ezers (26,6 ha)
Pokratas ezers (25 ha)
Boževas ezers (22,6 ha)

Purvi

Pagasta dienvidu daļā iestiepjas Šņitkas purva ziemeļu daļa — Raganas purvs. Tālāk ziemeļrietumos atrodas Reibānu purvs (714 ha).

Vēsture

Pagasta teritorija vēsturiski vēsturiski ietilpusi Viļakas traktā un Ludzas apriņķī un bija daļa no Balvu pagasta. Pēc 1920. gada agrārās reformas vēlākajā Rugāju pagastā esošā Balvu muižas daļa sadalīta 811 vienībās ar kopplatību 3689 ha.^[3] Rugāju pagasts izveidots 1922. gadā, atdalot to no Balvu pagasta. 1924. gadā Rugāju pagastu iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī (no 1938. gada – Abrenes apriņķis). 1938. gadā pagasta platība bija 372,9 km².

Pēc Abrenes aneksijas un Viļakas apriņķa izveides 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Daugasnes, Dreimaņu, Kraukļu, Medņu, Pakratu, Rugāju un Teteru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Pēc Balvu rajona izveides Rugāju ciemam 1954. gadā pievienoja Dreimaņu un Pakratu ciemus, 1961. gadā — Kraukļu un Daugasnes ciemu padomju saimniecības "Rugāji" un kolhoza "Blāzma" teritoriju. 1965. gadā Rugāju ciema p/s "Lazdukalns" teritoriju pievienoja Lazdukalna ciemam. 1971. gadā Rugāju ciemam pievienoja lielāko daļu likvidētā Kraukļu ciema^[4] teritorijas. 1977. gadā pievienoja likvidētā Daugasnes ciema^[5] teritoriju, bet daļu Rugāju ciema teritorijas iekļāva Tilžas ciemā.

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[6] 2009. gadā, apvienojot ar Lazdukalna pagastu, izveido Rugāju novadu. 2021. gadā Rugāju novadu iekļāva Balvu novadā, atjaunojot pagastus.

Pašvaldība

Rugāju pagasta priekšsēdētāja no 2021. gada ir Sandra Kapteine (vēlētāju apvienība "Vienoti novadam").

Izglītība un kultūra

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

Nr. 286: Sūra apmetne — Bolupes labajā krastā pie Sūra attekas
Nr. 287.: Medņu senkapi — Medņos pie Vārnienas upes tilta
Nr. 288.: Melnolīdumu viduslaiku kapsēta (Kara kapi) — Melnolīdumos, Vārnienas upes krastā
Nr. 289.: Dzirnavsalas apmetne — Mieriņos, Pededzes vecupes labajā krastā, Dzirnavsalas rajonā
Nr. 290.: Čušļu senkapi (Kara kapi) — pie Čušļu kapsētas
Nr. 291.: Mašķu senkapi (Kara kapi) — pie Mašķiem
Nr. 297.: Ķeibenieku senkapi (Kara kapi) — pie Tilžas pagasta Ķeibeniekiem
Nr. 292.: Vēžu senkapi — pie Vēžiem
Nr. 293.: Aizstirnes senkapi (Vecie kapi) — starp Aizstirni un Mazezeriņu
Nr. 2855.-2857.: Zenona Čudarāna, Anastāsijas Losānes, Annas Lužas sētas — Baldonēs (19. gadsimta vidus-20. gadsimts)
Nr. 2858.: Zemnieku sēta "Bērzulejas" — Bērzulejās (20. gadsimta sākums)
Nr. 2859.: Daudzenes tvaika dzirnavas — Daudzenē (20. gadsimta sākums)
Nr. 2860.: Andzelmas Limanānes sēta — Nagļos (19. gadsimta otrā puse - 20. gadsimts)
Nr. 8320.: Nagļu (Reibānu) kapu kapliča — pie Lubānas novada robežas (19. gadsimta beigas)
Nr. 2861.: Pokratas kapu kapliča — pie Rugāju-Tilžas ceļa (1930. gadi)
Nr. 2862.: Rugāju pagasta valdes ēka — Rugājos (1930. gadi)
Nr. 2863.: Rugāju pareizticīgo baznīca — Rugājos (1913).^[7]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs: latvieši — 84,9%, krievi — 12,3%, ukraiņi — 0,8%, citas tautības — 2%.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1897	4 550	—
1935	6 250	+0.84%
1959	3 719	−2.14%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1967	3 233	−1.74%
1979	2 512	−2.08%
1989	2 074	−1.90%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2000	1 926	−0.67%
2011	1 444	−2.58%
2021	1 227	−1.62%

Apdzīvotās vietas

Aizstirne, Anenhofa, Biškāni, Cūkusola, Čušļi, Daudzine, Daugasne, Dekšņi, Dubļukolns, Dzeņi, Dziesnieki, Griestiņi, Grūzīši, Egļusala, Forsteja, Kaņepiene, Kozupe, Krampiņas, Kraukļova, Līči, Mazpokrota, Medņi, Mieriņi, Nagļi, Niedrumala, Oparnieki, Pērtupe, Pliksna, Pokrota, Riekstusala, Rimstavas, Rugāji, Sebeži, Silinieki, Stradi, Strautiņi, Strazdiņi, Teteri, Tikaiņi, Trekņi, Upatnieki, Zeltiņi, Žeivenieki.

Ievērojamas personības

Rugāju pagastā ir dzimuši un/vai dzīvojuši:

Jānis Leo Briedītis (1922—2007), trimdas gleznotājs, grafiķis un tēlnieks
Tālis Matīss (1904—1985), operdziedātājs, populārās mūzikas dziedātājs

Saimniecība

Transports

Pagastu šķērso 1. šķiras valsts autoceļi Rēzekne-Gulbene (P36), Balvi-Kapūne (P47) un Kārsava-Tilža-Dubļukolns (P48).

Atsauces

↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.
↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIX. sējuma 36892-36894 slejas. Rīga: 1939.
↑ «Latvijas PSR mazā encīklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 24. augustā. Skatīts: 2022. gada 24. augustā.
↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
↑ OSP

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b63e42f4e46c16aacd00b523e709fdbbeda7040c-1] «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.

[wikidata-817d5437ecc57a6eefd10177383d016610ce6100-2] «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.

[3] Latviešu konversācijas vārdnīcas XIX. sējuma 36892-36894 slejas. Rīga: 1939.

[4] «Latvijas PSR mazā encīklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 24. augustā. Skatīts: 2022. gada 24. augustā.

[5] Latvijas PSR mazā enciklopēdija

[6] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[7] LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)

[8] OSP

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]