Jānis Mežlauks
| ||||||||||||||||||
_Me%C5%BElauks.jpg)
Jānis Mežlauks jeb Ivans Mežlauks (ukraiņu: Межлаук Іван Іванович; 1891—1938) bija latviešu izcelsmes PSRS sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks. Turkmēnijas PSR VK(b)P Centrālās komitejas sekretārs un Vidusāzijas CK biroja loceklis (1924—1925). Nogalināts Lielā terora laikā 1938. gadā.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1891. gada 30. septembrī Harkivā latviešu skolotāja Jāņa Mežlauka un viņa sievas Rozas, dzimušas Šilleres, ģimenē. Viņa tēvs bija valsts padomnieks (krievu: статский советник Иван Мартинович Мешлаук), piederējis muižnieku kārtai, bija beidzis Leipcigas Universitāti, Harkivā viņam piederēja divi īres nami, bija latīņu valodas skolotājs Harkivas 3. ģimnāzijā,[1] 1915. gadā viņš bija Novohopjorskas (Новохопёрск) vīriešu ģimnāzijas direktors un latīņu valodas skolotājs.[2] J. Mežlauks studēja Harkivas Universitātes vēstures-filoloģijas fakultātē (beidza 1912. gadā), tad juridiskajā fakultātē, ko beidza 1916. gadā. Pēc Oktobra revolūcijas bija Harkivas un Brjanskas revolucionārās padomes loceklis.
Kopā ar saviem četriem brāļiem piedalījās Krievijas pilsoņu karā. No 1918. gada janvāra līdz martam bija Harkivas Revolucionārā tribunāla priekšsēdētājs, no aprīļa Kazaņas guberņas kara komisārs, 1918. gada jūlijā darbojās eseru sacelšanās apspiešanas komitejā. 1919.- 1920. gadā bija Pārtikas tautas komisariāta kolēģijas loceklis, vadīja armiju apgādi. 1920. gada rudenī Melnās jūras Aizsardzības rajonā kara komisārs.
Pēc kara beigām J. Mežlauks bija Petrovas metalurģiskā kombināta vadītājs, "Jugstaļ" padomes priekšsēdētājs (1921—1923). 1923. gadā viņu nosūtīja uz Vidusāziju kokvilnas rūpniecības attīstīšanai. Turkmēnijas PSR VK(b)P Centrālās komitejas sekretārs un Vidusāzijas CK biroja loceklis (1924—1925). Vēlāk darbojās VK(b)P Centrālās komitejas aparātā (1926—1930), bija Tambovas apgabala partijas sekretārs (1928—1929). Tautas komisāru padomes (TKP) lietu pārvaldnieka vietnieks (1931—1936), TKP Augstskolu komitejas lietu vadītājs (1936—1937). No 1937. gada maija līdz novembrim viņš bija viens no PSRS ekspozīcijas vadītājiem 1937. gada Pasaules izstādē Parīzē.
Lielā terora laikā tā sauktās "Latviešu operācijas" ietvaros 1937. gada 2. decembrī NKVD apcietināja viņa jaunāko brāli Valēriju Mežlauku (1893—1938), bet 3. decembrī apcietināja Jāni Mežlauku, pēc divām nedēļām — arī trešo brāli Valentīnu Mežlauku, kas cietumā izdarīja pašnāvību. Jāni Mežlauku sākotnēji apvainoja spiegošanā Francijas labā, ka viņš Pasaules izstādes laikā esot saņēmis 108 000 franku nodošanai sazvērniekiem Maskavā.[3] Pēc ilgām pratināšanām 1938. gada 25. aprīlī J. Mežlaukam piesprieda nāvessodu par "piedalīšanos latviešu teroristiskā kontrrevolucionārā organizācijā". Naktī nošauts un aprakts Komunarkas masu kapos. Viņa sievu notiesāja uz 8 gadiem, nošauta 1941. gadā.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ "Sakarā ar Padomju savienības valsts saimnieciskā plāna (Gosplan) priekšsēdētāja Valerija Mežlauka krišanu nežēlastībā Parīzes laikraksti sniedz tuvākas ziņas par Mežlauku ģimeni vispār. Mežlauki esot pārkrievojusies latviešu ģimene. Mežlauks seniors — pazīstamo padomju Krievijas darbinieku Valerija, Jāņa un Mārtiņa Mežlauka tēvs — priekš kara bijis latīņu valodas skolotājs Harkivas 3. ģimnāzijā, bet māte žīdiete (vāciete?). Vecais Mežlauks Harkivā bijis plaši pazīstams ar savām dārgajām privātstundām latīņu valodā. Viņa skolnieki bijuši spiesti ņemt tās vai nu pie viņa paša, vai pie viņa dēliem, maksājot 5 rbļ. par stundu. Tādā ceļā Mežlauki ieguvuši ievērojamus līdzekļus un iegādājušies sev Harkivā lepnu namu. Visi vecā Mežlauka dēli baudījuši augstāko izglītību un ātri taisījuši spīdošu karjeru jau padomju varas pašos pirmajos gados." No: Kas ir Mežlauku ģimene. "Jaunākās Ziņas", 1937. gada 20. decembrī
- ↑ Памятная книжка Воронежской губернии на 1915 г. С. 160.
- ↑ ГАЛЕРЕЯ БОЛЬШЕВИСТСКИХ ВОЖДЕЙ. Документ №2 Карикатуры Межлаука Aleksandra Jakovļeva arhīvs (krieviski)
- ↑ nekropole.info