Valērijs Mežlauks

Valērijs Mežlauks
	PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieks
	Amatā; 1937. gada 17. oktobrī — 1937. gada 1. decembrī
Premjerministrs	Vjačeslavs Molotovs
	PSRS Tautas komisāru padomes Valsts plāna komisijas priekšsēdētājs
	Amatā; 1934. gada 25. aprīlī — 1937. gada 25. februārī
Premjerministrs	Vjačeslavs Molotovs
Priekštecis	Valeriāns Kuibiševs
Pēctecis	Genādijs Smirnovs
	PSRS smagās rūpniecības Tautas komisārs
	Amatā; 1937. gada 25. februārī — 1937. gada 22. augustā
Premjerministrs	Vjačeslavs Molotovs
Priekštecis	Grigorijs Ordžonikidze
Pēctecis	Lazars Kaganovičs
	PSRS mašīnbūves Tautas komisārs
	Amatā; 1937. gada 23. augustā — 1937. gada 17. oktobrī
Premjerministrs	Vjačeslavs Molotovs
Priekštecis	amatvieta izveidota
Pēctecis	Aleksandrs Bruskins
	PSRS Tautas komisāru padomes Valsts plāna komisijas priekšsēdētājs
	Amatā; 1937. gada 17. oktobrī — 1937. gada 1. decembrī
Premjerministrs	Vjačeslavs Molotovs
Priekštecis	Genādijs Smirnovs
Pēctecis	Nikolajs Voznesenskis
Dzimšanas dati	1893. gada 19. februārī; Harkiva, Harkivas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Ukraina)
Miršanas dati	1938. gada 29. jūlijā (45 gadu vecumā); Komunarka, pie Maskavas, KPFSR, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Dzīvesbiedrs(-e)	Čarna (Sofija) Maers-Mihailova (1902–1941)
Augstskola	Harkivas Universitāte

Valērijs Mežlauks (krievu: Валерий Иванович Межлаук, ukraiņu: Валерій Іванович Межлаук; 1893—1938) bija latviešu izcelsmes PSRS sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks. Kā PSRS Valsts Plāna komitejas priekšsēdētājs (1934—1937) vadīja Padomju Savienības industrializācijas programmu, bija 1., 2. un 3. piecgades plānu līdzautors, laikraksta "За индустриализацию" atbildīgais redaktors.^[1] Īpaši veicināja smagās rūpniecības (arī tanku un lidmašīnu ražošanas) attīstību. Aizrāvās ar PSRS un VK(b)P vadošo darbinieku karikatūru zīmēšanu. Nogalināts Lielā terora laikā 1938. gadā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1893. gada 7. februārī Harkivā latviešu skolotāja Jāņa Mežlauka un viņa sievas Rozas, dzimušas Šilleres, ģimenē. Viņa tēvs bija valsts padomnieks (krievu: статский советник Иван Мартинович Мешлаук), piederējis muižnieku kārtai, bija beidzis Leipcigas Universitāti, Harkivā viņam piederēja divi īres nami, bija latīņu valodas skolotājs Harkivas 3. ģimnāzijā,^[2] 1915. gadā viņš bija Novohopjorskas (Новохопёрск) vīriešu ģimnāzijas direktors un latīņu valodas skolotājs.^[3] V. Mežlauks studēja Harkivas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, ko 1914. gadā beidza ar maģistra grādu.

Pirmā pasaules kara laikā kā brīvprātīgais 1916. gada oktobrī iestājās Krievijas Impērijas armijā. 1917. gadā kā eksterns beidza Harkivas Universitātes Juridisko fakultāti. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā pieslējās KSDSP lielinieku frakcijai, bija Harkivas Padomes aģitācijas komisijas priekšsēdētājs. Pēc Oktobra revolūcijas kļuva par Harkivas Kara revolucionārās komitejas štāba locekli.

Kopā ar saviem četriem brāļiem (Jāni, Mārtiņu, Valentīnu, Kornēliju) piedalījās Krievijas pilsoņu karā. No 1918. gada februāra līdz aprīlim bija Doneckas—Krivojrogas Padomju republikas finanšu Tautas komisārs un Doneckas apgabala komunistiskās (boļševiku) partijas organizācijas loceklis. 1919. gada janvārī — jūnijā Ukrainas PSR kara Tautas komisārs, Dienvidu frontes Revolucionārās kara padome loceklis.

1921.—1922. gadā bija KPFSR satiksmes Tautas komisāra Feliksa Dzeržinska vietnieks, Ceļu komisariāta kolēģijas loceklis (1922—1924). 1924. gada novembrī viņu iecēla par PSRS Tautsaimniecības augstākās padomes (Высший совет народного хозяйства, ВСНХ СССР) prezidija locekli, 1928. gadā — par prezidija priekšsēdētāja vietnieku. Vienlaikus viņš bija šīs padomes Metālrūpniecības pārvaldes (Главметалл) priekšsēdētājs (1926—1928). Šajā laikā padomju—amerikāņu tirdzniecības korporācijas (Amtorg Trading Corporation, Амторг) prezidents Sauls Brons (1887—1938) panāca 30 miljonu dolāru vērta līguma parakstīšanu ar Ford Motor Company par pirmās PSRS automobiļu rūpnīcas būvi Ņižņijnovgorodā (vēlākais ГАЗ). Līgumu no PSRS puses Dīrbornā 1929. gada maijā parakstīja V. Mežlauks.^[4]

1931. gadā viņu iecēla par PSRS Valsts Plāna komisijas priekšsēdētāja vietnieku, 1934. gadā par PSRS Valsts plāna komisijas priekšsēdētāju un VK(b)P Centrālkomitejas locekli. 1937. gada 25. februārī viņu iecēla par PSRS smagās rūpniecības Tautas komisāru, 1937. gada augustā par PSRS mašīnbūves Tautas komisāru. Vienlaikus no oktobra viņš bija PSRS Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāja Vjačeslava Molotova vietnieks.

NKVD "Latviešu operācijas" laikā 1937. gada 2. decembrī NKVD V. Mežlauku apcietināja, 3. decembrī apcietināja arī viņa vecāko brāli Jāni (1891—1938), bet pēc divām nedēļām arī trešo brāli Valentīnu, kurš cietumā izdarīja pašnāvību. Uzskata, ka Staļins 1938. gada pavasarī bija plānojis organizēt trešo publisko tiesas procesu VK(b)P "labējo grupai", kas uzturējusi sakarus ar Rietumvalstu valdībām un vadījusi kontrrevolucionāro pagrīdi. Cietumā V. Mežlauks uzrakstīja darbu par PSRS plānošanas pilnveidošanu, kas pievienots izmeklēšanas materiāliem.^[5]

Pēc ilgām pratināšanām 1938. gada 28. jūlijā V. Mežlaukam piesprieda nāvessodu par "latviešu kontrrevolucionārās pagrīdes" vadīšanu, dzimtenes nodevību, padomju rūpniecības graušanu.^[6] Naktī nošauts un aprakts Komunarkas masu kapos.^[7] Viņa sieva Čarna Mežlauka (Чарна Марковна Межлаук, 1902—1941), kas strādāja par sekretāri PSRS Vieglās rūpniecības Tautas komisariātā, nogalināta un aprakta Komunarkas masu kapos 1941. gada 8. jūlijā.^[8]

Apbalvojumi

Atsauces

↑ R.W. Davies. The Industrialization of Soviet Russia, Volume 3: The Soviet Economy in Turmoil, 1929-1930. Cambridge, MA : Harvard University Press, 1989. 167 (fn. 31), 555. lpp.
↑ "Sakarā ar Padomju savienības valsts saimnieciskā plāna (Госплан) priekšsēdētāja Valerija Mežlauka krišanu nežēlastībā Parīzes laikraksti sniedz tuvākas ziņas par Mežlauku ģimeni vispār. Mežlauki esot pārkrievojusies latviešu ģimene. Mežlauks seniors — pazīstamo padomju Krievijas darbinieku Valerija, Jāņa un Mārtiņa Mežlauka tēvs — priekš kara bijis latīņu valodas skolotājs Harkivas 3. ģimnāzijā, bet māte žīdiete (vāciete?). Vecais Mežlauks Harkivā bijis plaši pazīstams ar savām dārgajām privātstundām latīņu valodā. Viņa skolnieki bijuši spiesti ņemt tās vai nu pie viņa paša, vai pie viņa dēliem, maksājot 5 rbļ. par stundu. Tādā ceļā Mežlauki ieguvuši ievērojamus līdzekļus un iegādājušies sev Harkivā lepnu namu. Visi vecā Mežlauka dēli baudījuši augstāko izglītību un ātri taisījuši spīdošu karjeru jau padomju varas pašos pirmajos gados." No: Kas ir Mežlauku ģimene. "Jaunākās Ziņas", 1937. gada 20. decembrī
↑ Памятная книжка Воронежской губернии на 1915 г. С. 160.
↑ Melnikova-Raich, Sonia (2011). "The Soviet Problem with Two 'Unknowns': How an American Architect and a Soviet Negotiator Jump-Started the Industrialization of Russia, Part II: Saul Bron". IA, The Journal of the Society for Industrial Archeology 37 (1/2): 10. ISSN 0160-1040. JSTOR 23757906.
↑ ГАЛЕРЕЯ БОЛЬШЕВИСТСКИХ ВОЖДЕЙ. Документ № 2 Карикатуры Межлаука Aleksandra Jakovļeva arhīvs (krieviski)
↑ Krievijas PFSR kriminālkodeksa 54-1 "а", 54-8-11 panti: измена родине, подрыв советской промышленности, руководство латышской конрреволюционной террористической организацией. Avots: База данных о жертвах репрессий Харьковской обл. (Украина), memo.ru
↑ nekropole.info
↑ sakharov-center.ru

Ārējās saites

Some of Mezhlauk's famous cartoons vai [1]

[SET167-1] R.W. Davies. The Industrialization of Soviet Russia, Volume 3: The Soviet Economy in Turmoil, 1929-1930. Cambridge, MA : Harvard University Press, 1989. 167 (fn. 31), 555. lpp.

[2] "Sakarā ar Padomju savienības valsts saimnieciskā plāna (Госплан) priekšsēdētāja Valerija Mežlauka krišanu nežēlastībā Parīzes laikraksti sniedz tuvākas ziņas par Mežlauku ģimeni vispār. Mežlauki esot pārkrievojusies latviešu ģimene. Mežlauks seniors — pazīstamo padomju Krievijas darbinieku Valerija, Jāņa un Mārtiņa Mežlauka tēvs — priekš kara bijis latīņu valodas skolotājs Harkivas 3. ģimnāzijā, bet māte žīdiete (vāciete?). Vecais Mežlauks Harkivā bijis plaši pazīstams ar savām dārgajām privātstundām latīņu valodā. Viņa skolnieki bijuši spiesti ņemt tās vai nu pie viņa paša, vai pie viņa dēliem, maksājot 5 rbļ. par stundu. Tādā ceļā Mežlauki ieguvuši ievērojamus līdzekļus un iegādājušies sev Harkivā lepnu namu. Visi vecā Mežlauka dēli baudījuši augstāko izglītību un ātri taisījuši spīdošu karjeru jau padomju varas pašos pirmajos gados." No: Kas ir Mežlauku ģimene. "Jaunākās Ziņas", 1937. gada 20. decembrī

[3] Памятная книжка Воронежской губернии на 1915 г. С. 160.

[4] Melnikova-Raich, Sonia (2011). "The Soviet Problem with Two 'Unknowns': How an American Architect and a Soviet Negotiator Jump-Started the Industrialization of Russia, Part II: Saul Bron". IA, The Journal of the Society for Industrial Archeology 37 (1/2): 10. ISSN 0160-1040. JSTOR 23757906.

[5] ГАЛЕРЕЯ БОЛЬШЕВИСТСКИХ ВОЖДЕЙ. Документ № 2 Карикатуры Межлаука Aleksandra Jakovļeva arhīvs (krieviski)

[6] Krievijas PFSR kriminālkodeksa 54-1 "а", 54-8-11 panti: измена родине, подрыв советской промышленности, руководство латышской конрреволюционной террористической организацией. Avots: База данных о жертвах репрессий Харьковской обл. (Украина), memo.ru

[7] ropole.info

[8] sakharov-center.ru

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]