Valērijs Mežlauks

Vikipēdijas lapa
Valērijs Mežlauks
Valērijs Mežlauks
Personīgā informācija
Dzimis 1893. gada 7. februārī
Harkiva, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1938. gada 29. jūlijā (45 gadi)
Komunarkas masu kapi pie Maskavas, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Vecāki Jānis Mežlauks, Roza Šillere
Brāļi Jānis Mežlauks, Mārtiņš Mežlauks, Valentīns Mežlauks, Kornēlijs Mežlauks
Dzīvesbiedre Čarna (Sofija) Maers-Mihailova (1902–1941)

Valērijs Mežlauks (ukraiņu: Межлаук Валерій Іванович, 1893-1938) bija latviešu izcelsmes PSRS sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks. Kā PSRS Valsts Plāna komitejas priekšsēdētājs (1934—1937) vadīja Padomju Savienības industrializācijas programmu, bija 1., 2. un 3. piecgades plānu līdzautors, laikraksta За индустриализацию atbildīgais redaktors.[1] Īpaši veicināja smagās rūpniecības (arī tanku un lidmašīnu ražošanas) attīstību. Aizrāvies ar PSRS un PSKP vadošo darbinieku karikatūru zīmēšanu. Nogalināts Lielā terora laikā 1938. gadā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No kreisās: Valērijs Mežlauks, Henrijs Fords un Sauls Brons (Amtorg prezidents) pēc līguma parakstīšanas par Gorkijas Automobiļu Rūpnīcas (GAZ) celtniecību PSRS (Dīrborna, 1929).

Dzimis 1893. gada 7. februārī Harkivā latviešu skolotāja Jāņa Mežlauka un viņa sievas Rozas, dzimušas Šilleres, ģimenē. Viņa tēvs bija valsts padomnieks (krievu: статский советник Иван Мартинович Мешлаук), piederējis muižnieku kārtai, bija beidzis Leipcigas Universitāti, Harkivā viņam piederēja divi īres nami, bija latīņu valodas skolotājs Harkivas 3. ģimnāzijā,[2] 1915. gadā viņš bija Novohopjorskas (Новохопёрск) vīriešu ģimnāzijas direktors un latīņu valodas skolotājs.[3] V. Mežlauks studēja Harkivas Universitātes Vēstures-filoloģijas fakultātē, ko 1914. gadā beidza ar maģistra grādu. Pirmā pasaules kara laikā kā brīvprātīgais 1916. gada oktobrī iestājās Krievijas Impērijas armijā. 1917. gadā kā eksterns beidza Harkivas Universitātes Juridisko fakultāti. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā pieslējās KSDSP lielinieku frakcijai, bija Harkivas Padomes aģitācijas komisijas priekšsēdētājs. Pēc Oktobra revolūcijas kļuva par Harkivas kara revolucionārās komitejas štāba locekli.

Kopā ar saviem četriem brāļiem piedalījās Krievijas pilsoņu karā. No 1918. gada februāra līdz aprīlim bija Doneckas-Krivojrogas padomju republikas tautas finanšu komisārs un Doneckas apgabala komunistiskās (boļševiku) partijas VK(b)P organizācijas loceklis. 1919. gada janvārī — jūnijā Ukrainas PSR kara tautas komisārs, Dienvidu frontes revolucionārās kara padomes loceklis,

1921.-1922. gadā bija Satiksmes Tautas komisariāta galvenā komisāra Feliksa Dzeržinska vietnieks, Ceļu komisariāta kolēģijas loceklis (1922—1924). 1924. gada novembrī viņu iecēla par PSRS Tautsaimniecības Augstākās Padomes (Высший совет народного хозяйства, ВСНХ СССР) Prezidija locekli, 1928. gadā par prezidija priekšsēdētāja vietnieku. Vienlaikus viņš bija šīs padomes Metālrūpniecības pārvaldes (Главметалл) priekšsēdētājs (1926—1928). Šajā laikā padomju-amerikāņu tirdzniecības korporācijas (Amtorg Trading Corporation, Амторг) prezidents Sauls Brons (1887—1938) panāca 30 miljonu dolāru vērta līguma parakstīšanu ar Ford Motor Company par pirmās PSRS automobiļu rūpnīcas (GAZ) būvi Ņižņijnovgorodā (vēlāk Gorkijā). Līgumu no PSRS puses Dīrbornā 1929. gada maijā parakstīja V. Mežlauks.[4]

1931. gadā viņu iecēla par PSRS Valsts Plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieku, 1934. gadā par PSRS Valsts plāna komitejas priekšsēdētāju un VK(b)P Centrālkomitejas locekli. 1937. gada 25. februārī viņu iecēla par PSRS Smagās rūpniecības tautas komisāru, 1937. gada augustā par PSRS Mašīnbūves tautas komisāru. Vienlaikus no oktobra viņš bija PSRS Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāja Vjačeslava Molotova vietnieks.

NKVD "Latviešu operācijas" laikā 1937. gada 2. decembrī NKVD apcietināja V. Mežlauku, 3. decembrī apcietināja arī viņa vecāko brāli Jāni Mežlauku (1891—1938), bet pēc divām nedēļām arī trešo brāli Valentīnu Mežlauku, kas cietumā izdarīja pašnāvību. Uzskata, ka Staļins 1938. gada pavasarī bija plānojis organizēt trešo publisko tiesas procesu VK(b)P "labējo grupai", kas uzturējusi sakarus ar Rietumvalstu valdībām un vadījusi kontrrevolucionāro pagrīdi. Cietumā V. Mežlauks uzrakstījis darbu par PSRS plānošanas pilnveidošanu, kas pievienots izmeklēšanas materiāliem.[5]

Pēc ilgām pratināšanām 1938. gada 28. jūlijā V. Mežlaukam piesprieda nāvessodu par "latviešu kontrrevolucionārās pagrīdes" vadīšanu, dzimtenes nodevību, padomju rūpniecības graušanu.[6] Naktī nošauts un aprakts Komunarkas masu kapos.[7] Viņa sieva Čarna Mežlauka (Чарна Марковна Межлаук, 1902—1941), kas strādāja par sekretāri PSRS Vieglās rūpniecības tautas komisariātā, nogalināta un aprakta Komunarkas masu kapos 1941. gada 8. jūlijā.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ R.W. Davies. The Industrialization of Soviet Russia, Volume 3: The Soviet Economy in Turmoil, 1929-1930. Cambridge, MA : Harvard University Press, 1989. 167 (fn. 31), 555. lpp.
  2. ↑ "Sakarā ar Padomju savienības valsts saimnieciskā plāna (Gosplan) priekšsēdētāja Valerija Mežlauka krišanu nežēlastībā Parīzes laikraksti sniedz tuvākas ziņas par Mežlauku ģimeni vispār. Mežlauki esot pārkrievojusies latviešu ģimene. Mežlauks seniors — pazīstamo padomju Krievijas darbinieku Valerija, Jāņa un Mārtiņa Mežlauka tēvs — priekš kara bijis latīņu valodas skolotājs Harkivas 3. ģimnāzijā, bet māte žīdiete (vāciete?). Vecais Mežlauks Harkivā bijis plaši pazīstams ar savām dārgajām privātstundām latīņu valodā. Viņa skolnieki bijuši spiesti ņemt tās vai nu pie viņa paša, vai pie viņa dēliem, maksājot 5 rbļ. par stundu. Tādā ceļā Mežlauki ieguvuši ievērojamus līdzekļus un iegādājušies sev Harkivā lepnu namu. Visi vecā Mežlauka dēli baudījuši augstāko izglītību un ātri taisījuši spīdošu karjeru jau padomju varas pašos pirmajos gados." No: Kas ir Mežlauku ģimene. "Jaunākās Ziņas", 1937. gada 20. decembrī
  3. ↑ Памятная книжка Воронежской губернии на 1915 г. С. 160.
  4. ↑ Melnikova-Raich, Sonia (2011). "The Soviet Problem with Two 'Unknowns': How an American Architect and a Soviet Negotiator Jump-Started the Industrialization of Russia, Part II: Saul Bron". IA, The Journal of the Society for Industrial Archeology 37 (1/2): 10. ISSN 0160-1040. JSTOR 23757906.
  5. ↑ ГАЛЕРЕЯ БОЛЬШЕВИСТСКИХ ВОЖДЕЙ. Документ № 2 Карикатуры Межлаука Aleksandra Jakovļeva arhīvs (krieviski)
  6. ↑ Krievijas PFSR kriminālkodeksa 54-1 "а", 54-8-11 panti: измена родине, подрыв советской промышленности, руководство латышской конрреволюционной террористической организацией. Avots: База данных о жертвах репрессий Харьковской обл. (Украина), memo.ru
  7. ↑ nekropole.info
  8. ↑ sakharov-center.ru

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Valērijs_Mežlauks&oldid=3804669"