Jānis Muncis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Muncis
pases fotogrāfija (1922)
pases fotogrāfija (1922)
Personīgā informācija
Dzimis 1886. gada 16. jūlijā
Ternejas pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1955. gada 7. februārī (68 gadi)
Holivuda, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis

Jānis Muncis (1886-1955) bija latviešu scenogrāfs un teātra režisors. Pēc Ulmaņa apvērsuma veidoja grandiozus inscenējumus dažādos svētkos Rīgā, Koknesē, Jelgavā un Rēzeknē. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darba svētku lieluzveduma režisors, 1937.
Izrāde "Atdzimšanas dziesmas" Esplanādē 1934. gada 20. jūlijā.
Pļaujas svētki Rēzeknē, 1936

Dzimis 1886. gada 16. jūlijā Ternejas pagasta "Reņģēs" (tagad Vilpulkas pagastā) zemnieku ģimenē.[1][2] Mācījās Rīgas pilsētas mākslas skolā, pēc kuras beigšanas strādāja Rīgā kā dekorators un scenogrāfs Interimteātrī. Pirmā pasaules kara laikā mācījās teātra mākslu pie Staņislavska Maskavas teātrī un Vsevoloda Meierholda Skatuves uzvedumu meistarības kursos (1917-1919). Kopā ar Eduardu Smiļģi piedalījās Dailes teātra mākslinieciskās programmas izstrādē (1920-1926), līdztekus studēja Latvijas Mākslas akadēmijas J. R. Tillberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcā. 1925. gadā ieguva Grand Prix Parīzes Starptautiskajā Dekoratīvās mākslas un moderno industriju izstādē. 1926. gadā Jānis Muncis devās uz ASV, kur veidoja scenogrāfiju Pasadīnas teātrī pie Losandželosas un lasīja lekcijas skatuves mākslas studentiem, līdztekus studēja filozofiju un psiholoģiju Pasadīnas Rietumu koledžā (Occidental College). Publicēja vairākus zinātniskos darbus skatuves mākslas teorijā, piedalījās Ņujorkas Moderno Mākslu muzeja Teātra mākslas izstādēs (1926, 1933).

1934. gadā Jānis Muncis atgriezās dzimtenē un pēc Sabiedrisko lietu ministrijas aicinājuma veidoja brīvdabas inscenējumus „Atdzimšanas dziesma” Rīgas Esplanādē (1934), „Pļaujas svētki Koknesē” (1935), kompozīcija „Tev mūžam dzīvot, Latvija!” uz peldošas skatuves Daugavā (1936), „Pļaujas svētki Rēzeknē” (1936), „Darba slava” (1937), „Pļaujas svētki Jelgavā” (1937), kurās piedalījās Nacionālā un Dailes teātra aktieri, Nacionālās operas balets, apvienotie kori, aizsargu un karavīru vienības. Piedalījās arī Vīnes Teātra mākslas izstādē (1936), Parīzes Starptautiskajā Mākslas un Tehnikas izstādē (1937).

Pēc Latvijas okupācijas Jāni Munci atlaida no darba. Otrā pasaules kara beigās viņš 1944. gada devās trimdā uz Vāciju, 1949. gadā viņš izceļoja uz ASV. Miris 1955. gada 7. februārī Holivudā, apglabāts Holivudas Forever Cemetery.[3] Viņa arhīvs glabājas Hārvarda universitātes bibliotēkas fondos.[4]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā bija izstāde „Pasaules elpā. Jānim Muncim-125”.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Jānis Muncis - māksla vai politika?" Teātra Vēstnesis, 1992/4, 68.lpp.
  • "Jānis Muncis". Upeskalna apgāds. The River-Hill Press. 1961. - 13.lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Londonas Avīze. - 1955. - 25.februāris
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. Kas ir Jānis Muncis? 2012. gada 13. martā
  4. «Muncis, Jănis, 1886-1955. Jănis Muncis papers, 1925-1926: Guide». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 4. maijā.