Jānis Rokpelnis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Rokpelnis
Jānis Rokpelnis 2011. gada vasarā
Jānis Rokpelnis 2011. gada vasarā
Personīgā informācija
Dzimis 1945. gada 2. oktobrī (74 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks
Valoda latviešu valoda
Apbalvojumi Baltijas Asamblejas Balva (2000)

Jānis Rokpelnis (dzimis 1945. gada 2. oktobrī Rīgā) ir latviešu dzejnieks un esejists. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rokpeļņa tēvs Fricis Rokpelnis bija kreisi noskaņots rakstnieks, Padomju Latvijas himnas teksta autors.

Rokpelnis 60. gados pārcēlās uz Ļeņingradu, kur studēja psiholoģiju un filozofiju. Pirmos dzejoļus viņš rakstīja krievu valodā, vairums to nav saglabājušies.

Rokpelnis pieder pie nozīmīgākajiem 70. gadu dzejniekiem, viņš latviešu dzejā ienesa ironijas, dažādu valodas slāņu līdzāspastāvēšanas tendences, tās apvienojot ar lirismu.

No krievu valodas atdzejojis Inokentija Anņinska, Aleksandra Bloka, Josifa Brodska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, N. Tihonova, Semjona Haņina un citu autoru dzeju.

Dziesmas ar J. Rokpeļņa dzeju komponējuši Uldis Stabulnieks ("Neskaramam nepieskaros", "Pura godi", "Es mīlu dzīvi"), Juris Kulakovs ("Kā pasakā"), Aigars Grāvers ("Mēness iedegums"), grupa "Sigma" ("Jūtu vairs nav"), vairākas dziesmas apkopotas Elijas albumā "...aizirties līdz rasai..." (2007).

Rokpelnis saņēmis laikraksta "Padomju Jaunatne" prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), Dzejas dienu balvu par krājumu "Rīgas iedzimtais" (1981), Baltijas Asamblejas balvu par izlasi "Lirika" (2000), Aleksandra Čaka prēmiju par Rīgas attēlojumu literatūrā (2001), kā arī Literatūras gada balvu par krājumu "Vārti" (2004). 2010. gadā par krājumu "Nosaukums" saņēmis žurnāla "Latvju Teksti" balvu un Ojāra Vācieša prēmiju, grāmatai "Rīgas iestaigāšana" 2013. gadā piešķirta Dzintara Soduma prēmija. 2015. gadā saņēmis O. Vācieša prēmiju otrreiz par dzejoļu krājumu "Post factum".[1] 2016. gada martā tiek paziņots, ka Rokpelnis saņem Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā.[2]

2017.gadā, gadu pirms VDK kartotēkas publicēšanas, atzinuši sadarbību ar VDK ar segvārdu Miķelis. Laikrakstā “NRA” publicētajā intervijā Jānis Rokpelnis uzsver – “Nevienu neesmu nodevis, par provokatoru neesmu strādājis. Mans darbs bija analītika: palīdzēju čekai izprast inteliģences noskaņas.” VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris norādīja, ka VDK kartotēkās esot 583 kultūras darbinieki no kopā 4300[3].

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zvaigzne, putna ēna un citi. Rīga: Liesma, 1975.
  • Rīgas iedzimtais. Rīga: Liesma, 1981.
  • Vilciens no pilsētas R. Rīga: Liesma, 1986.
  • Līme. Rīga: Liesma, 1991.
  • Klātbūtne [grāmatā “Lirika”]. Rīga: Atēna, 1999.
  • Vārti [grāmatā "Dzeja"]. Rīga: Atēna, 2004.
  • Nosaukums. Rīga: Neputns, 2010.
  • Post factum. Rīga: Neputns, 2015.
  • Tīmeklītis. Rīga: Neputns, 2019.

Citi dzejas izdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lirika [dzejas izlase ar jaunu dzejoļu krājumu "Klātbūtne"]. Rīga: Atēna, 1999.
  • Dzeja [kopotā dzeja ar jaunu dzejoļu krājumu "Vārti"]. Rīga: Atēna, 2004.
  • Iedomīgā radiniece [dzejolis bērniem sērijā "Bikibuks"]. Rīga: Liels un mazs, 2015.

Publicistika, proza un esejas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas iedzimtie [esejas]. Rīga: Nordik, 1997
  • …jeb Dievs nav mazais bērns [esejas]. Rīga: Neputns, 2003.
  • Smagi urbjas tinte [grāmata par Knutu Skujenieku]. Rīga: Pētergailis, 2006.
  • Virtuālais Fausts [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2008.
  • Rīgas iestaigāšana [esejas]. Rīga: Mansards, 2012.
  • Muzejs [romāns]. Rīga: Neputns, 2017.

Dzeja citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aбориген Pиги [Rīgas iedzimtais, krievu val.]. Rīga: Liesma, 1991.
  • Lyrika [Lirika, lietuviešu val. atdz. Vladas Braziūnas]. Vilnius: Petro ofsetas, 2005.
  • Сфера Хевисайда [Hevisaida sfēra, kopā ar U. Bērziņu. Krievu val. atdz. Sergejs Moreino]. Rīga: Karogs, 2008.
  • Lugano incontra Riga/Rīga satiek Lugāno [kopā ar Gilberto Isella, itāļu val.]. Giampiero Casagrande editore, 2009.
  • L'Aborigène de Riga [Rīgas iedzimtais. Franču val. atdz. Alans Šorderets]. Monpeljē: Grèges, 2013.
  • Selected Poems [Dzejas izlase, angļu val. atdz. Margita Gailītis]. Rīga: Neputns, 2014.

Literatūra par Jāni Rokpelni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anda Kubuliņa. "Jāņa Rokpeļņa sarūpētais "mazumiņš"". Grāmata, 1992, Nr. 1 68.-74. lpp.
  • Ruta Veidemane. "Jānis Rokpelnis". Latviešu dzejnieku portreti: robežu šķērsotāji, robežu sargi. Rīga: Zinātne, 2007.
  • Jānis Rokpelnis: Griezīgo šķautņu romantiķis [rakstu krājums]. Sastādītāja Anda Kubuliņa. Rīga: LU LFMI, 2016.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]