Jānis Sieriņš
Jānis Sieriņš arī Žanis Ādolfs Sieriņš (1889–1975)[1] bija latviešu mūziķis, koru diriģents, kora "Dziedonis" izveidotājs. Latvijas bankas darbinieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1889. gada 6. jūlijā Dubultos Jāņa Sieriņa un Katrīnas Šarlotes, dzimušas Brandenburgas, ģimenē. 1898. gadā sāka mācīties Bulduru pamatskolā, 1899. gadā A. J. Millera privātajā ģimnāzijā Rīgā, 1900. gadā Rīgas pilsētas Katrīnas skolā, spēlēja skolēnu pūtēju orķestrī. 1905. gada rudenī saslima ar skarlatīnu. 1909. gadā sāka spēlēt harmoniju Rīgas latviešu Katoļu apustuļu draudzes dievkalpojumos un vadīt nelielo draudzes kori. 1910. gada rudenī sāka dziedāt Rīgas latviešu Izglītības biedrības korī, ko vadīja Zamuels Erdmanis. 1912. gada rudenī Sieriņš Rīgas A. Gižicka mūzikas skolā sāka mācīties harmonija spēli pie Nikolaja Alunāna un dziedāšanu pie Ernesta Elka-Elksnīša.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Pēterpili, kur 1916. gadā apprecējās ar Elizabeti Menģelsoni, strādāja Treugoļņika gumijas fabrikā. 1917. gada rudenī pārcēlās uz Taiciem, apmēram 25 km no Pēterpils. 1918. gada 26. jūlijā bija uzaicināts Jāzepa Vītola godināšanas vakarā Pēterpils Latviešu dziedāšanas biedrībā, kurā piedalījās arī dziedoņi Pauls Sakss un Ādolfs Kaktiņš, komponists Jānis Zālītis, diriģents Teodors Reiters, deputāts Jānis Goldmanis, gleznotāji Vītols un Hugo Grotuss un citi. 1920. gada vasarā bija Vitebskas bēgļu komitejas sekretārs un vietējā latviešu kora diriģents. Pēc atgriešanās Rīgā 1920. gadā strādāja Latvijas eksporta un importa sabiedrībā pie Latviešu Tirgotāju savienības, 1921. gadā Valsts Krāj- un kredītbankas ārzemju valūtas nodaļā, kuru 1923. gadā pārdēvēja par Latvijas Banku.
1921. gada rudenī sāka vadīt Dziedāšanas biedrības Rotas kori, līdz 1924. gadam dziedāja Romas katoļu biedrības Vainagā, Rīgas latviešu Izglītības biedrības, Pēterburgas dziedāšanas biedrības un Reitera korī. 1924. gada 23. janvārī nodibināja latvju vīru kora biedrību “Dziedonis”, kas 1924. gada 27. aprīlī, 23 dziedātājiem izpildot Alfrēda Kalniņa dziesmu “Kas tie tādi spēka vīri” pārtapa par Latvijas Universitātes vīru kori "Dziedonis".[2] 1926. gadā koris Dziedonis piedalījās VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā turpināja strādāt Latvijas PSR Valsts bankā, vācu okupācijas laikā bija Latvijas Bankas grāmatvedības grupas vadītājs, pēc otrās PSRS okupācijas viņu 1945. gadā atbrīvoja no darba bankā. 1945. gadā ar komponistu E. Melngaiļa un A. Kalniņa ieteikumu Sieriņu uzņēma Latvijas Komponistu savienībā. Šajā laikā viņš vadīja Rīgas pilsētas Raiņa vakarskolas meiteņu kori (1944-1945), Poligrāfiskās arodskolas kori (1945-1948), Spectorga pašdarbības sieviešu kori (1945), Satiksmes ministrijas darbinieku kori (1947), Kirova rajona apvienoto pašdarbības kori (1948), Rīgas Viesnīcu tresta darbinieku kori (1949). Pēc 1949. gada 9. marta "Cīņā" iespiestā P. Smilgas raksta "Gads pa jauniem ceļiem mūzikā" 13. martā viņu izslēdza no komponistu savienības. 1949. gadā Sieriņš sāka rakstīt memuārus.
Līdz 1958. gadam Sieriņš vadīja Doma baznīcas kori un no 1952. līdz 1959. gadam Dubultu draudzes kori. No 1960. līdz 1973. gadam uzrakstīja 32 dziesmas, kuras sūtīja dēlam Valentīnam uz Austrāliju. 1971. gada 20. decembrī Dubultu baznīcā diriģēja Bēthovena "Svētā nakts, ak izlej tu" un "Tā debess izteic".
Miris 1975. gada 28. septembrī.[3]