VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
VI latvju vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku plakāts.

Sestie latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki bija pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki piecus gadus pēc Latvijas brīvības cīņu beigām, kad tautsaimniecība bija atguvusies no kara postījumiem. Tie notika 1926. gada 18.—22. jūnijā un tos sagatavoja svētku rīcības komiteja ar profesoru Jāzepu Vītolu priekšgalā. Ļoti daudzie koncerti un mākslas pasākumi notika dažādās vietās, bet kopkoncerti skanēja īpaši svētkiem uzceltā grandiozā brīvdabas estrādē Rīgas esplanādē.

Kopkori veidoja 6526 dziedātāji no 157 koriem, kas bija līdz tam vislielākais latviešu dziesmu svētku dalībnieku skaits. Svētkos uzstājās arī apvienotais kara orķestris, ko veidoja 16 orķestri ar apmēram 350 dalībniekiem. Sestie dziesmu svētki bija pēdējie, kuros bija pārstāvēta vokāli - instrumentālā mūzika, jo turpmāko vispārējo dziesmu svētku programmās ietilpa vairs vienīgi kora darbi.[1]

Dziesmu svētkus apmeklēja arī Somijas Valsts prezidents Lauri Kristiāns Relanders, kam par godu apvienotie kori izpildīja Somijas un Latvijas Valsts himnas.

Svētku sagatavošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētku rīkotāji vispārējos dziesmu un mūzikas svētkus vēlējās padarīt par tautu vienojošu politisku notikumu 2. Saeimas partiju cīņu gaisotnē. Profesors J. Vītols ievadrakstā laikrakstam „Latvis” uzsvēra, ka „...mūsu dziesmu svētkiem bijis liels vēsturisks uzdevums: modināt snaudošo tautas pašapziņu, radīt ticību uz kopdarba spēku un panākumiem, sargāt un vairot tautas gara mantu un īpatnības. ...dziesmu svētkiem paliek un vienmēr paliks savs stiprais morāliskais, savs neapšaubāms politiskais spēks; tiem piešķirts uzdevums paralizēt tautas skaldīšanas procesu: dziesmā visi satiekas uz vienas platformas, vienā idejiski apvienotā frontē. Tiem jāpilda vēl otrs vēsturisks uzdevums – vairot un novest līdz pilnīgumam to, ko mantojam no mūsu senčiem”.

Tērpu sekcijas vadību uzņēmās Jūlijs Madernieks, taču viņa oriģinālajiem projektiem jau sākumā radās daudz pretinieku. Par komisijas vadītāju kļuva Ansis Cīrulis, kas izstrādāja savus paraugus, apvienojot atsevišķus etnogrāfiskus elementus ar jaunlaiku formām, bet pret tiem cēlās Riharda Zariņa iebildumi.

Pārlabotos zīmējumus 17 novadu tautastērpiem iespieda pastkaršu formātā 10 000 metienā un izsūtīja koriem ar rīcības komitejas piezīmi, ka "dziedātājas var pagatavot arī pašas savus apģērbus pēc sava apgabala krāsām un audumiem".[2]

Svētku estrāde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sesto latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku estrāde Esplanādē.

Brīvdabas svētku estrāde bija celta pēc Latvijas Universitātes docenta arhitekta Paula Kundziņa projekta Esplanādes laukumā. Plānotā lielā klausītāju skaita dēļ viņš atteicās slēgtas svētku ēkas, tās vietā projektējot svētku estrādi dziedātājiem un sēdvietas klausītājiem. Amfiteātrāla sektora veidā celtā estrāde Valdemāra ielas pusē, ar Olava komercskolu un mākslas muzeju aizmugurē, bija projektēta 9000 dziedātājiem. Estrādes garums bija 95, dziļums — 29 m, un tās grīda bija sadalīta kāpnēs, kuru kop­garums sasniedza 3000 m. Kundziņa celtne bija latviskā stilā, tomēr tiešā skaņu viļņa centrālā joma nāca krietni pāri klausī­tāju galvām. Zem estrādes izbūvēja telpas dziedātāju novietošanai lietus gadījumā un atsevišķu bufeti, kamēr sānu iebūvēs iekārtoja administrācijas biroju un sanitāro punktu. Esplanādes malās atradās 15 citas sīkākas būves dažādām citām vajadzībām. Klausītāju solu kopgarums bija ap 15 km, un tajos varēja apsēdināt 31 100 personu, papildus bija vēl arī 9000 stāvvietas. Lai novērstu publikas sastrēgumu, Esplanādi sadalīja vairākos sektoros ar atsevišķām ieejām. Pēc cenām sēdvietas sadalīja 4 grupās, kam nāca klāt vēl stāvvietas.

Atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts prezidents Jānis Čakste atklāj VI dziesmu svētkus.

Svētku gājiens pa Rīgas ielām VI dziesmu svētkos nenotika, un dziedātāji sapulcējās Espla­nādes laukumā. Pirmajam koncertam bij pārdotas 29 106 ieejas biļetes, kam nāca klāt ap 1000 goda viesu, tā ka šo koncertu noklausījās ap 30 000 cilvēku.

Pēc fanfāru signāliem estrādē uznesa vēsturisko Līgo karogu, ko no Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka A. Krastkalna rokām saņēma profesors Jāzeps Vītols. Tad ieradās Latvijas valsts prezidents Jānis Čakste, kas ar spraigu uzrunu atklāja svētkus. Īsumā pieminēdams agrāko dziesmu svētku nozīmi un jaunos apstākļus, viņš apsveica "liepu meitas" un "ozoldēlus", kas, dziesmu kvēli izrušinājuši no pelniem un uzpūtuši lielā nedziestošā liesmā, nu "ar jaunu spēku iejūsmo un sajūsmina tautu uz arvien dziļākiem priekiem, cēlākiem mērķiem."

Uz prezidenta aicinājumu 6500 balsu lielais koris un tūkstošiem klausītāju nodziedāja Latvijas valsts himnu, ko vadīja sirmais dziesmu svētku goda virsdiriģents Vīgneru Ernests. Tālāk sekoja ārzemju valstsvīru apsveikumu nolasīšana, pēc kam otrs goda virsdiriģents Pāvuls Jurjāns nodiriģēja himnu "Ak Jeruzaleme, modies", ar ko sākās pirmā koncerta sākuma daļa.

Programma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētku panorāma no dziedātāju vietām.

Sesto latviešu dziesmu svētku programma bija pirmā, kas iepretī iepriekšējo dziesmu svētku programmām sastāvēja vienīgi no latviešu komponistu darbiem un atšķiras ar lielāku oriģināldarbu skaitu.

18. jūnijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Simfoniskais koncerts, veltīts latvju komponistu darbiem Latvijas Nacionālās operas namā 18. jūnijā plkst. 20.30. Atskaņoja A. Ābeles, Andreja Jurjāna, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Jāzepa Mediņa, Jāzepa Vītola darbus. Soliste Amanda Rebane, diriģents Teodors Reiters.

19. jūnijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Apvienoto koru koncerts Esplanādes laukumā 19. jūnijā plkst. 17.30. Diriģenti P. Jozuuss, P. Jurjāns, A. Kalniņš, E. Melngailis, T. Reiters un E. Vīgners. Programā K. Baumaņa, E. Dārziņa, A. Jurjāna, P. Jur­jāna, E. Vīgnera, A. Kalniņa, E. Melngaiļa, O. Šepska, J. Vītola un J. Zālīša dziesmas un harmonizējumi:

I. daļa: Dievs, svētī Latviju (Baumaņu Kārlis), Ak Jeruzaleme, modies (Jurjānu Andrejs), Motete (Oskars Šepskis), Mūsu Tēvs debesīs (Em. Melngailis), Iz 137. Dāvida dziesmas (Alfr. Kalniņš)

II. daļa: Gaismas pils (J. Vītols), Birstaliņa (J. Zālītis), Senatne (Em. Dārziņš), Daba un dvēsele (Em. Melngailis), Rožu dārzs (Em. Melngailis), Bārenītes slavināšana (Em. Melngailis),

III. daļa: Mūžam zili (Em. Dārziņš), Vīrs, kam vara (Em. Melngailis), Bij man vienas rozes dēļ (Em. Melngailis), Latvju himna (Alfr. Kalniņš), Brīvība (Alfr. Kalniņš), Beverīnas dziedonis (J. Vītols), Ej, saulīte (P. Jurjāns), Aiz upītes es uzaugu (Jurjānu Andr.), Līgo dziesmas (Vīgneru Ernests).

  • Malvīnes Vīgneres-Grīnbergas tautas dziesmu rīts Latvijas konservatorijas ēkā 19. jūnijā plkst. 10.30. Programmā: 30 latvju tautas dziesmas un līgotnes M. Gubena, A. Jurjāņa, A. Kalniņa, J. Vītola, J. Zālīša apstrādājumos.
  • Teodora Reitera kora latvju moderno kompoziciju un tautas dziesmu koncerts Latvijas Nacionālās operas namā 19. jūnijā plkst. 14.00. Programā: E. Dārziņa, A. Jurjāna, A. Kalniņa, E. Meln­gaiļa, J. Vītola un J. Zālīša darbi.
  • Sen-Sansa operas „Samsons un Dalila" izrāde Latvijas Nacionālās operas namā 19. jūnijā plkst. 20.30. Galvenās lomās A. Rebane, R. Bērziņš, J. Muške un J. Niedra.
  • Melngaiļa kora Dziesmudiena Rīgas Latviešu Biedrības nama zālē 19. jūnijā plkst. 21.00. Programā 20 dziesmu no E. Melngaiļa klā­jumiem "Birzēs i norās" (I.-VII.).
  • Alfrēda Kalniņa ērģeļu koncerts Doma (Māras) baznīcā 19. jūnijā plkst. 21.00. Programā: J.S. Bahs, C. Franks, Vidors (no VI. simfonijas), Rēgers (fantāzija par „Ak, Jeruzaleme, modies"), Merķelis (Sonāte 4 rokām un kājām), J. Vītols, Jānis Kalniņš ("Svīta"s pirmuzvedums) un brīva improvizācija.

20. jūnijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rakstnieku diena Nacionālajā teātrī 20. jūnijā plkst. 10.00. Programā: dzejnieks E. Virza par latviešu liriku, rakstnieki J. Akuraters un L. Laicēns par drāmu, stāstu un romānu. Savas dzejas un tēlo­jumus nolasīja J. Akuraters, Aspazija, A. Austriņš, Paula Bārda, Birznieks-Upīts, P. Blauss, A. Brigadere, V. Dambergs, K. Dziļleja, V. Eglīts, P. Ērmanis, A. Erss, J. Grots, J. Jaunsudrabiņš, K. Krūza, A. Kurcijs, Aida Niedra, Plūdonis, J. Rainis, P. Rozīts, R. Rudzīis, K. Skalbe, E. Stērste, K. Students, J. Sudrabkalns, K. Štrāls, A. Švābe, A. Upīts, E. Virza, K. Zariņš, T. Zeiferts, J. Ziemeļnieks.
  • Amandas Rebanes solo dziesmu rīts Latvijas konservatorijas ēkā 20. jūnijā plkst. 11.00. Programā: A. Ābele, E. Dārziņš, L. Garūta, J. Graubiņš, A. Jurjāns, A. Kalniņš, P. Līcīte, Jānis Mediņš, Jāzeps Mediņš, E. Melngailis, J. Vītols.
  • Latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku apvienoto kara orķestru koncerts Esplanādes laukumā 20. jūnijā plkst. 12.00. Programā: Jānis Mediņš, Emilis Melngailis un Jāzeps Vītols. Piedalījās 16 orķestri ar apmēram 350 dalībniekiem, kapelmeisteri — Ferdinands Košs un E. Kuškevics.
  • P. Čaikovska baleta „Gulbju ezers" izrāde Latvijas Nacionālās operas namā 20. jūnijā plkst. 13.00. Operas baleta trupa un studija, soliste A. Fjodorova. Diriģents J. Mediņš.
  • Alfrēda Kalniņa darbu izlases koncerts Latvijas konservatorijas ēkā 20. jūnijā plkst. 14.30. Programā: dziesmas, balādes, dueti, terceti, klavieru un violončello kompozīcijas. Atskaņoja M. Brehmane-Štengele, Eda Ottho-Drevs, Pauls Sakss, Ādolfs Kaktiņš, Alfrēds Ozoliņš un autors.
  • Apvienoto koru koncerts Esplanādes laukumā 20. jūnijā plkst. 16.30. Piedalījās 157 kori, diriģenti: P. Jozuuss, A. Kalniņš, E. Meln­gailis un T. Reiters. Programā J. Cimzes, E. Dārziņa, A. Jurjāna, P. Jurjāna, A. Kalniņa, E. Melngaiļa, V. Ozoliņa, J. Vītola un J. Zālīša dziesmas un harmonizējumi:

I. daļa: Biķeris miroņu salā (J. Zālītis), Sapņu tālumā (Em. Dārziņš), Beverīnas dziedonis (J. Vītols), Dzimtenē (Alfr. Kalniņš), Rāmavas ozols (Alfr. Kalniņš), Karogs (J. Vītols), Pūt, vējiņi (Jurjānu Andr.), Rindām auga ozoliņi (Jurjānu Andr.)

II. daļa: Kas tie tādi sijātāji (J. Cimze), Pūtin pūta (J. Cimze), Ai, zaļāja līdaciņa (P. Jurjāns), Papardes zieds (V. Ozoliņš), Trīs jaunas māsas (J. Vītols), Tas bij vīris (P. Jurjāns)

III. daļa: Dzērājpuisis bēdājās (Em. Melngailis), Man māmiņa piesacīja (Em. Melngailis), Bārenītes slavināšana (Em. Melngailis), Līgo dziesmas (P. Jurjāns).

  • Teodora Reitera kora garīgs koncerts Doma (Māras) baznīcā 20. jūnijā plkst. 20.00. Programā: Mendelsona-Bartoldi oratorija „Elija" soli­stiem, korim un orķestrim. Piedalījās Ādolfs Ābele, Ada Benefelde, Anna Grēviņa, E. Miķelsons, B. Muiž­nieks, Pauls Sakss, Reitera koris un simfoniskais orķestris.
  • Melngaiļa kora Lielā latviskā liturģija Jaunajā Ģertrūdes baznīcā 20. jūnijā plkst. 20.30. Programā šādas daļas: E. Melngaiļa "Raženā pulka cildinā­šana", Rekviēma 3 daļas, "Liela litur­ģija", E. Dārziņa "Sapņu tālumā", J. Zālīša "Ceļš uz dzim­teni", E. Melngaiļa "Sirds tik grūta", "Betlēme".
  • Jāņa Mediņa operas „Uguns un nakts" izrāde Latvijas Nacionālās operas namā 20. jūnijā plkst. 20.30. Galvenās lomās A. Bēnefelde, M. Brehmane-Štengele, A. Kaktiņš un J. Niedra. Diriģents J. Mediņš.
  • Rakst­nieku dienas kopējas vakariņas ar humoristu un satīriķu uzstāšanos 20. jūnijā plkst. 22.00 Preses klubā Dzirnavu ielā 45/47.

21. jūnijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Delība baleta „Kopēlija" izrāde Latvijas Nacionālās operas namā 21. jūnijā plkst. 13.00. Piedalījās Operas baleta trupa un studija, soliste A. Fjodorova. Diriģents J. Mediņš.
  • Apvienoto koru un simfoniskā orķestra koncerts Esplanādes laukumā 21. jūnijā plkst. 17.30. Diriģenti: P. Jozuus, A. Kalniņš, E. Melngailis un T. Reiters. Programā A. Kalniņš, Jāzeps Mediņš, E. Melngailis, H. Ore, J. Vītols un J. Zālītis:

I. daļa: Rāmavas ozols (Alfr. Kalniņš), Daba un dvēsele (Em. Melngailis), Biķeris miroņu salā (J. Zālītis), Karogs (J. Vītols),

II. daļa: Jāņu nakts (Jāz. Mediņš), Līgsmošana (Alfr. Kalniņš), Tā vēsma (J. Zālītis),

III. daļa: No atzīšanas koka (J. Vītols), Lauztās priedes (H. Ore), Darbs un dziesma (Alfr. Kalniņš).

  • Bizē operas „Karmena" izrāde Latvijas Nacionālās operas namā 21. jūnijā plkst. 20.30. Galvenās lomās A. Rebane, E. Mauriņš un N. Vasiļjevs. Diriģents T. Reiters.

22. jūnijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Verdi operas „Otello" izrāde Latvijas Nacionālās operas namā 22. jūnijā plkst. 19.00 par godu Somijas Valsts prezidenta Dr. Lauri Kristiāna Relandera oficiālajai vizītei Latvijā. Galvenajās lomās M. Brehmane-Štengele, R. Bērziņš un A. Kaktiņš. Diriģents E. Kupers.[3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki: Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija „Latviešu Dziesmu svētki (1864–1940)”
  2. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 288 lpp.
  3. VADONIS VI. LATVJU VISPĀRĒJIEM DZIESMU UN MUZIKAS SVĒTKIEM 1926. GADA 19—20—21 JŪNIJA. V. PENĢEROTA REDAKCIJA