Valles pagasts

Vikipēdijas lapa
Valles pagasts
Valles pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Bauskas novads
Centrs: Valle
Kopējā platība:[1] 178,9 km2
 • Sauszeme: 177,1 km2
 • Ūdens: 1,8 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 844
Blīvums (2023): 4,8 iedz./km2
Izveidots: 1900. gadā
Valles pagasts Vikikrātuvē

Valles pagasts ir viena no Bauskas novada teritoriālajām vienībām tā austrumos. Robežojas ar sava novada Vecumnieku, Stelpes, Bārbeles un Kurmenes pagastu, Aizkraukles novada Mazzalves, Daudzeses un Sērenes pagastu un Ogres novada Birzgales pagastu. Pagasta centrs atrodas Vallē.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģirupe, Iecava, Pančupīte, Pogupīte, Reizenupīte, Rūdupīte, Slepkavupīte, Smārde, Sudmaļupīte, Svētupe, Taurupe, Vārnupe, Žīdupīte.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taurkalnes Aklezers, Vāveres ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Valles pagasta teritorijā vēsturiski atradās Kārklu muiža (Gut Karkeln), Pētermuiža (Gut Peterhof), Šmīdes muiža (Gut Schmiden), Taurkalnes muiža (Gut Tauerkaln, mūsdienās Mežmuiža), Valles muiža (Gut Wallhof, mūsdienās Valle).

1900. gadā vairāki tajā apvidū pastāvējušie pagasti apvienoti Valles pagastā. 1925. gadā tas pārdēvēts par Taurkalnes pagastu. 1935. gadā tā platība bija 235,6 km2. 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Taurkalnes, Valles, Gobas un Taursila ciema padomes.[4] 1954. gadā Valles ciemam pievienoja Gobas ciemu. 1956. gadā Valles ciemu likvidēja, kolhoza "Padomju Latvija" teritoriju pievienojot Taurkalnes ciemam, bet kolhoza "Jaunā Gvarde" teritoriju — Birzgales ciemam. 1961. gadā Taurkalnes ciemam pievienota daļa Krastu ciema.[5] 1990. gadā Taurkalnes ciems pārdēvēts par Valles pagastu.

2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Vecumnieku novadā. Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas nonācis Bauskas novadā.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 500—    
19592 105−15.8%
19691 946−7.6%
GadsIedz.±%
19791 618−16.9%
19891 419−12.3%
20001 279−9.9%
GadsIedz.±%
2011981−23.3%
2021827−15.7%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krīči, Liepkalni, Mazvalle, Mežmuiža, Penderi, Pētermuiža, Reizeni, Salas, Taurkalne, Tenteni, Valle (pagasta centrs).

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
  7. OSP
  8. Ķiploks, Edgars. "Taisnības dēļ vajātie", 195. lpp.