Jānis Zēvers

Vikipēdijas lapa
Jānis Zēvers
Jānis Zēvers
Personīgā informācija
Dzimis 1868. gada 28. jūnijā
Cēsu apriņķa Leimaņu pagasts[1]
Miris 1940. gada 7. novembrī (72 gadi)
Valsts karogs: Vācijas Impērija Pozene, Trešais reihs (tagad Karogs: Polija Polija)
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Alma Zēvere (dzimusi Hīna (Hühn))
Zinātniskā darbība
Zinātne Valodniecība
Zinātniskais grāds filoloģijas zinātņu doktors
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis (1929)

Jānis Zēvers (vācu: Johann Sehwers; dzimis 1868. gada 28. jūnijā, miris 1940. gada 7. novembrī) bija latviešu valodnieks, skolotājs, šahists.

Pētījis aizgūtos viduslejasvācu vārdus latviešu valodā.[2] Ievērojamākais darbs ir 1936. gadā Leipcigā izdotais Sprachlich-kulturhistorische Untersuchungen vornehmlich über den deutschen Einfluss im Lettischen darbs.[1] Heidelbergas Universitātes bibliotēkā atrada Jāņa Langija 1685. gada vārdnīcas manuskriptu.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Cēsu apriņķa Leimaņu pagasta (tagad Cēsu novada Kaives pagasts) Lūķēnu mājās, lauksaimnieka ģimenē.[3] Mācījies Leimaņu pagastskolā,[1] no 1880. līdz 1885. gadam — Vecpiebalgas draudzes skolā, pēc tam līdz 1888. gadam — Tērbatas skolotāju seminārā. 1902. gadā Pērnavas ģimnāzijā nokārtojis gala pārbaudījumus.[2] 1905. gada ieguva mājskolotāja un virsskolotāja tiesības.[1] No 1910. līdz 1914. gadam vasarās studējis Cīrihes Universitātē, diplomdarbs — "Vācu aizguvumi latviešu valodā", iegūts filoloģijas zinātņu doktora grāds.[2]

Strādājis par skolotāju Madlienā (1888—1889), Umurgā (1889—1890), Kundā (1890—1905), Arhangeļskā (1905—1918), Tērbatā (1918. gada jūlijs—augusts), Jelgavā dažādās latviešu un vācu ģimnāzijas skolās (1918—1934).[1][2]

No 1925. līdz 1939. gadam vadīja Latviešu literāro biedrību (bija tās pēdējais vadītājs). Darbojies Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā.[4] Publicējies "Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā".

1939. gadā rudenī kopā ar vācbaltiešu izcelsmes sievu izceļojis uz Vāciju.[2] Miris Pozenē (tagad Poznaņa, Polija).

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada februārī notika Latviešu valodas institūta, LU Humanitāro zinātņu fakultātes Ģermānistikas nodaļas, LU Slāvistikas nodaļas un Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes organizētā Jāņa Zēvera 150 gadu dzimšanas dienai veltītā starptautiskā zinātniskā konference.[5]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Baltijas Šaha savienības kongresa dalībnieki. Jānis Zēvers (2. rindā ceturtais no kreisās)

Šaha etīdists[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zēvers 1899. gada aprīļa beigās piedalījies 1. Baltijas Šaha savienības kongresa blakusturnīrā, iegūstot dalītu 4. godalgu.[7] Tomēr turpmāk viņš pievērsies šaha etīžu sastādīšanai un kopumā sastādījis 94 etīdes. Lielākais panākums ir dubultuzvara laikraksta Rigaer Tageblatt 1905. gada konkursā. Tiek uzskatīts par vienu no mākslinieciskās etīdes pamatlicējiem un 20. gadsimta sākumā izvirzījies par vienu no tā laika vadošiem pasaules etīdistiem.[8] Sarakstījis vācu valodā grāmatu Die Endspielstudien ("Šaha etīdes").

Šaha etīžu izlase[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

№ 1. J. Zēvers
Rigaer Tageblatt, 1905
1. godalga
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Neizšķirts
№ 2. J. Zēvers
Rigaer Tageblatt, 1905
2. godalga
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Neizšķirts
  • Etīdes № 1 risinājums

1. Zd5 d1D 2. Tg4! Baltie draud 3. Zf6+ Kh6 4. Zg8+ K~ 5. Zf6+ ar mūžīgo šahu. 2. ...Kh6 Torni ņemt melnie nedrīkst , jo pēc 2... Kxg4? 3. Ze3+ un baltie uzvar.
(2... Dxd5 3. Th4+ Kg6 4. Th6+ Kf5 5. Th5+ Ke6 6. Txd5 Kxd5 7. Kb7 Zb4 8. a6 Zc6 (8... Zxc2 9. a7 Zb4 10. a8D c2 11. Da3 (11. Kb6+ Kc4 12. Da3 Zd3 13. Da2+ Kc3 14. Da5+ Kb3 $11) 11... Kc4 12. Db2 Kd3 13. Dc1 =) 9. Kb6 c4 10. Kb5 Za7+ 11. Kb6 =)
3. Ze7! (3. Zf6?? Dd6 -+) 3... Kh5 (3... Kh7 4. Zd5) 4. Zd5 Dxd5 5. Th4+ Kg6 6. Th6+ = 1/2-1/2

  • Etīdes № 2 risinājums

1. Le5+ Kb1! Kļūda būtu 1... Ka2? 2. Rh2 un baltie uzvar. 2. Tb8+ Kc1 3. Lxf4+ Zxf4 4. Kh4 g1D 4... Zg6+ 5. Kh3 g1D 6. Tb1+ Kxb1 pats 5. Tb1+ Kxb1 pats.

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zēvers, Jānis. Vecākais kalendārs latviešu valodā.// Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1922. — Nr. 9, 897.-901. lpp.
  • Zēvers, Jānis. Latviešu muzīkas instrumenti // Izglītības Ministrijas mēnešraksts. — 1924.- Nr. 8, 134.-150. lpp.
  • Zēvers, Jānis. Kāds 150 gadus vecs, līdz šim nepazīstams katķisms latgaliešu izloksnē. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1925.- Nr. 6 , 601.— 609. lpp.
  • Zēvers, Jānis. Jura Manceļa „Vade mecum” un daži līdz šim nepazīstami apsveikumi. //Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1927. — Nr. 5/6, 441.- 446. lpp.
  • Zēvers, Jānis. Latviešu skola kultūrvēstures apgaismojumā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1927. — Nr. 7-8, 1.-14. lpp.
  • Zēvers, Jānis. Latviešu valodas mācības grāmatu (gramatiku) pārskats. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1927.- Nr. 11, 389.—397. lpp.
  • Zēvers, Jānis. Divu garīgu dziesmu veci tulkojumi latviešu valodā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1927.- Nr. 12, 488.—496. lpp.
  • Zēvers, Jānis. Mērs un svars kultūras vēstures gaismā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1928.- Nr.9, 194.-212. lpp.
  • Zēvers, Jānis. Prof. J. Endzelīna etimoloģijas Mülenbacha vārdnīcā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1928.- Nr.10, 301.-314. lpp
  • Zēvers, Jānis. Kas Zviedrijas bibliotēkās un arhīvos atrodams par seniem latviešu un igauņu valodas pieminekļiem. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1928.- Nr.12, 495.-504. lpp.
  • Dr. phil. J. Zēvers. Latviešu baznīca kultūras vēstures gaismā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1929.- Nr.4, 373.—385. lpp.
  • Dr. phil. J. Zēvers. Latviešu apģērbs kultūras vēstures gaismā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1929.- Nr.7, 61.—72. lpp. un Nr. 9, 191.-204. lpp.
  • Zēvers, Jānis. Vecas tēvreizes latviešu valodā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1929.- Nr.12, 512.—518. lpp.
  • Zēvers, Jānis. Nepazīstami latviešu valodas pieminekļi. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1930.- Nr.1, 57.-68. lpp.
  • Dr. phil. J. Zēvers. Patapinātie vācu vārdi latviešu valodā. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1931.- Nr.1, 55.—67. lpp.; Nr. 2, 164.-179. lpp.; Nr.3, 282.—292. lpp.; un Nr. 4, 392.-406. lpp.;
  • Dr. phil. J. Zēvers. Par dažiem XVII g.s. latviešu valodas pieminekļiem. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1932.- Nr.3, 227.—234. lpp. un Nr. 4, 325.-332. lpp.
  • Dr. phil. J. Zēvers. Par dažiem XVII g.s. latviešu valodas pieminekļiem. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1932.- Nr.11, 288.—289. lpp..
  • Zēvers, Jānis. Par veciem latviešu valodas pieminekļiem. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1933.- Nr.9, 177.-184. lpp. —Nr.10, 284.-290. lpp.
  • Dr. phil. J. Zēvers. Par veciem katoļu latviešu valodas pieminekļiem. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1933.- Nr.9, 177.—184. lpp. ; Nr. 10, 284.-290. lpp. un Nr.11, 438.-441. llp..
  • Zēvers, Jānis. Vēl kāds līdz šim nepazīstams Andreja Geceļa (Getzel) latviešu valodas piemineklis. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1934.- Nr.5/6, 423.-434 . lpp.
  • Dr. phil. J. Zēvers. Fīrekera vārdnīca. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1935.- Nr.1, 52.—57. lpp..
  • Zēvers, Jānis. Latviešu vārdnīcas. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1935.- Nr.5/6, 490.-501.lpp.
  • Zēvers, Jānis. Veci latviešu valodas pieminekļi rokrakstos. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1937.- Nr.4, 416.-429. llp. Nr.5/6, 614.-631. lpp.

Vācu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Johann Sehwers: Die deutschen Lehnwörter im Lettischen. Inaugural-Dissertation an der Universität Zürich 1918.
  • Sehwers, Johann: Endspielstudien. Berlin, Leipzig, Vereinigung wissenschaftl. Verleger W. de Gruyter & Co., 1922.
  • Johann Sehwers: Sprachlich-kulturhistorische Untersuchungen vornehmlich über den deutschen Einfluß im Lettischen. Reprint der Auflage von 1935; Verlag Otto Harrassowitz, Berlin 1953

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Arveds Švābe (redaktors).. Latvju enciklopēdija. 3. sējums. Stokholma : Trīs zvaigznes. 2806. lpp. ISBN 9984-719-37-5.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 263. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
  3. ↑ Kurzemes, Vidzemes un Latgales Ev. Lut. draudžu metriku grāmatas. Fonds-235. Apraksts-4. Vidzeme. Cēsu apriņķis. Vecpiebalgas draudze. 1720.g.-1946.g. Lieta:2717 — Dz, M, L-L, V. (1868.g.) 9. lpp, ieraksts № 84
  4. ↑ «Akad. J. Stradiņš par Kurzemes literatūras un mākslas biedrību.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 17. decembrī.
  5. ↑ «Jānis Zēvers — 150». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 28. jūnijā.
  6. ↑ "Valdības Vēstnesis" № 261 (16. novembris 1929) 3. lpp. — ieraksts № 910
  7. ↑ "Der erste baltische Schachcongress, abgehalten in Riga vom 11. bis 18. April 1899" — "Baltische Schachblätter", Heft 7, Berlin, 1900, 379.-393. S. (vāciski)
  8. ↑ Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 512. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jānis_Zēvers&oldid=3892989"