Kaives pagasts
| Kaives pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Cēsu novads | |||
| Centrs: | Kaive (Kaives pagasts) | |||
| Kopējā platība:[1] | 117,3 km2 | |||
| • Sauszeme: | 116,0 km2 | |||
| • Ūdens: | 1,3 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 269 | |||
| Blīvums (2025): | 2,3 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1945. gadā | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Kaives pagasts Vikikrātuvē | ||||
Kaives pagasts ir viena no Cēsu novada teritoriālajām vienībām. Robežojas ar sava novada Taurenes, Vecpiebalgas, Inešu, Zaubes un Skujenes pagastiem, Madonas novada Jumurdas un Ērgļu pagastiem, Ogres novada Mazozolu pagastu. Pagasta centrs atrodas Kaivē.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bumbu ezers, Ezeriņu ezers, Kaives ezers, Klebēķis, Ķīzēnu ezers, Leimaņu ezers.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1945. gadā Skujenes pagastā izveidoja Kaives ciemu. 1954. gadā to pievienoja Leimaņu ciemam, bet 1965. gadā atdalīja. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu Cēsu rajona sastāvā.[3] 2009. gadā Kaives pagastu iekļāva Vecpiebalgas novadā. 2021. gadā Vecpiebalgas novadu iekļāva Cēsu novadā.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts nozīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jaunantēnu rija[4]
- Urbju senkapi
- Šinku senkapi (Akmens kapi)
Vietējas nozīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bumbi, Gropiņi, Kaive, Ķilkas, Lācīši, Leimaņi, Maisēļi, Muilēni, Pēterēni, Zilaiskalns.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Otomārs Oškalns (1904—1947), Latvijas komunistiskās partijas darbinieks, Sarkanās armijas partizāns.
- Jānis Stiprais (1870—1946), latviešu skolotājs, žurnālists un tautsaimnieks. Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijas direktors (1922—1935), Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātes privātdocents.
- Jānis Zēvers (1868—1940), latviešu valodnieks, skolotājs, šahists.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 8. decembrī. Skatīts: 2017. gada 11. janvārī.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
