Andrejs Pormalis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrejs Pormalis
Andrejs Pormalis.jpg
Andrejs Pormalis
Dzimis 1898. gada 15. oktobrī
Valsts karogs: Latvija Jēkabpils, Latvija
Miris 1977. gada 16. februārī (78 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Jēkabpils, Latvija
Tautība latvietis
Nozares keramika
Slavenākie darbi kamīns
Apbalvojumi sudraba medaļa Parīzes izstādē, 1937.g., zelta medaļa Latvijas daiļamatniecības izstādē 1937.g.

Andrejs Pormalis ir latviešu mākslinieks, keramiķis un pedagogs[1], no 1959. gada Mākslinieku savienības biedrs.[2]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimta beigās Pormaļi pārceļas no Biržiem uz Jēkabpili, uzbūvējot nelielu namiņu uz no pareizticīgo baznīcas nopirktā zemes gabaliņa kapsētas malā, kas laika gaitā vairākkārt ir tikusi pārbūvēta. Šajā namā 1898. gada 15. oktobrī tēva kaprača Jāņa Pormaļa un mātes mājsaimnieces Līzes ģimenē piedzimst nākamais keramiķis un pedagogs Andrejs Pormalis.[2] Vecāku ģimenē piedzimst divi dēli, Andreja brālis studē tehnisko zīmēšanu un ir pirmais, kurš uzzīmē Jēkabpils ģenerālplānu pēc Pirmā Pasaules kara. Mācības uzsāk Jēkabpils apriņķa skolā, vēlāk, kara laikā dodoties bēgļa gaitās uz Krieviju, studē Pēterpilī barona Štiglica mākslas skolā, kurā apgūst tehnisko zīmēšanu no 1915. līdz 1918. gadam. Studē kopā ar daudziem latviešiem, no kuriem vairāki vēlāk kļūst par Latvijā pazīstamiem māksliniekiem. Studiju laikā iekārtojas darbā statista amatā Pēterburgas operā, kurā tiekas ar vairākiem slaveniem māksliniekiem kā Aleksandru Pirogovu un Fjodoru Šaļapinu, kas vēlākajā keramiķa dzīvē atstāj iespaidu uz uzvedības kultūru. Atgriezies Latvijā, 1922. gadā iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā, profesora Jāņa Kugas dekoratīvās glezniecības klasē. 1928. gadā akadēmiju beidz kā keramiķis ar diplomdarbu- kamīns un atgriežas Jēkabpilī, kur dzīvo viņa vecāki. Otrā Pasaules kara beigu posmā spiests kopā ar ģimeni doties bēgļu gaitās uz Tukumu, kur nonāk Kurzemes katlā. Pēc kara atgriežoties mājās Jēkabpilī, tiek konstatēts, ka daudzi mākslinieka darbi un iedzīve ir pazudusi, tos līdzi paņēmuši padomju virsnieki, kuri mākslinieka mājā kara laikā bija ierīkojuši kara hospitāli.[3] Kopā ar Kārli Miesnieku apceļojis Rietumeiropu. Miris 79 gadu vecumā, 1977. gada 16. februārī,[1] apbedīts Jēkabpils pilsētas kapsētā.

Pedagoģiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1929. līdz 1940. gadam Andrejs Pormalis māca mākslas vēsturi, zīmēšanu un rasēšanu Jēkabpils komercskolā un ģimnāzijā, Vēlāk, pirms Otrā Pasaules kara, strādāja Rīgas Valsts daiļamatu skolā, kurā bija keramikas nodaļas pasniedzējs un vadīja valsts tautas keramiķu kvalifikācijas celšanas kursus, kā arī pildīja scenogrāfa pienākumus. Īsu brīdi strādājis arī Rēzeknē. No 1945. līdz 1963. gadam ir bijis zīmēšanas un rasēšanas skolotājs Jēkabpils vidusskolā, no 1946. līdz 1950. gadam- Jēkabpils Bērnu mākslas skolas direktors, kā arī vadīja keramikas pulciņu Pionieru namā līdz 1974. gadam.[2]

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izstādēs aktīvi piedalījies no 1927. gada, 1937. gadā Parīzes izstādē Andreja Pormaļa kamīns godalgots ar sudraba medaļu.[2] 1937. gadā ieguvis zelta medaļu Latvijas daiļamatniecības izstādē un Zemgales izstādē Jelgavā. Notikušas vairākas kopēkas izstādes ar citiem pilsētas māksliniekiem, kuru vidū īpaši minams ādas apstrādes meistars Modests Trepšs.[3] 1959. gadā Andrejs Pormalis tiek uzņemts Mākslinieku savienībā.[2] 1978. gadā noris piemiņas izstāde Rīgā, Jēkabpils vēstures muzejs organizē izstādes, veltītas keramiķa 75 un 100 gadu jubilejas atcerei. Keramiķa darbi atrodami Jēkabpils, Rīgas, Glāsgovas muzejos, kā arī privātajās kolekcijās un keramiķa ģimenes īpašumā. Mākslinieks nekad neveica pasūtījuma darbus.

Izteiksmes līdzekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Keramiķis nepārtraukti ir meklējis jaunas izteiksmes iespējas, izkopis savu īpatnējo stilu. Pēckara gadu darbiem pamatā ir dabīgi brūngani toņi, kas izskaidrojams ar krāsu un izejvielu trūkumu glazēšanai. Dažreiz nepieciešamos komponentus māksliniekam sarūpēja paziņas no Kuzņecova porcelāna fabrikas.[3] Vēlāk izmanojis dažādu toņu krāsaino glazūru. Zeltaino toni ieguvis, pievienojot glazūrai misiņu vai kaparu no sasmalcinātām monētām. Darbos izmantoja glazētu un neglazētu virsmu pretnostādījumu, formas tika atdzīvinātas ar gleznotu, gravētu vai plastisku rotājumu. darbos nereti redzami dabas motīvi, no kuriem mīļākie bija putni, ziedi un saule, kā arī vijīgu liniju ritms.[3]

Mākslinieka piemiņai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpilī viņa vārdā nosaukta iela, uz kuras atrodas keramiķa nams Pormaļa ielā 119. Keramiķa namā dzīvo viņa meitas, taču nams ir atvērts arī apmeklētājiem, darbojas kā memoriālā māja, kurā aplūkojami dažādi keramikas darbi, mākslinieka gleznas,virpa, unikāls kamīns, avīžu izgriezumi par piedalīšanos izstādēs un fotogrāfijas. 2007. gadā Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrā atklāts Andreja Pormaļa kabinets. Jēkabpils pilsētas kapsētā virs mākslinieka kapa uzstādīts tēlnieka Laimoņa Blumberga piemineklis.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:gandrs, 2002. 145.lpp.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «Virtuālā enciklopēdija "Latvijas ļaudis uz 21.gadsimta sliekšņa"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. janvārī. Skatīts: 2010. gada 12. septembrī.