Laimonis Blumbergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Laimonis Blumbergs
Dzimis 1919. gada 26. janvārī
Krustpils pagasts, Veseļmuiža
Miris 2014. gada 26. jūnijā (95 gadu vecumā)
Tautība latvietis
Nozares tēlniecība
Slavenākie darbi "Rainis" (1965, Rīga, Esplanāde)

Laimonis Blumbergs (dzimis 1919. gada 26. janvārī, miris 2014. gada 26. jūnijā)[1] bija latviešu tēlnieks, latviešu tēlniecības klasiķis, vecmeistars.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laimonis Blumbergs dzimis 1919. gada 26. janvārī Krustpils pagasta Veseļmuižā (tagad Jēkabpils pilsētas teritorija). Mācījies Jēkabpils pamatskolā (1928 — 1934) un Jēkabpils Valsts komercskolā pie skolotājiem Kārļa Lamberta, Mārtiņa Bruņenieka, Andreja Pormaļa un citiem. Pirmās profesionālās iemaņas sācis apgūt tēva akmeņkaļa darbnīcā no septiņu gadu vecuma.[2] Beidzis mācības komercskolā, uzsācis strādāt firmā "Latvijas granīts", vienlaicīgi mācoties zīmēšanu Kārļa Brencēna Latvijas Mākslas akadēmijas kursos. 1940. gadā uzsācis studijas Mākslas akadēmijā, kurā glezniecību apguvis pie Konrāda Ubāna, zīmēšanu pie Augusta Annusa un Kārļa Miesnieka, mākslas vēsturi pie Borisa Vipera, tēlniecību pie Kārļa Jansona. Otrā Pasaules kara laikā, 1943. gadā iesaukts vācu armijā un nokļuvis Kurzemes katlā. Bijis izsūtīts un atradies Sahalīnas karagūstekņu gulaga nometnē. 1947. gadā atgriezies Latvijā un atsācis studijas akadēmijā, kur studējis pie Teodora Zaļkalna, Otto Skulmes, Emīla Meldera. 1950. gadā beidzis akadēmijas Tēlniecības nodaļu pie Teodora Zaļkalna un 1952. gadā kļuvis Mākslinieku savienības biedrs.[3] Jau studiju gados iepazinies ar savu nākamo sievu, scenogrāfi un tekstilmākslinieci Ritu Kranci (vēlāk Ritu Blumbergu). Kopš 1960. gadiem ar sievu vasaras pavadījis, bet pašlaik visu laiku dzīvo Krustpils novada Kūku pagasta "Lazdukalnos" pie Laukezera. 1997. gadā saņēmis prēmiju tēlniecībā par labākajiem jaunrades darbiem Latvijā. 2000. gadā kļuvis par Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiātu.

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Eduards Veidenbaums", 1955
"Rainis", kopā ar Aivaru Gulbi, Kārļa Zemdegas mets, 1965

Viens no pirmajiem un nedaudzajiem tēlniekiem latviešu tēlniecībā, kurš pievērsies tiešās kalšanas metodei. Strādā stājtēlniecībā un memoriālās tēlniecības jomā, paralēli pievēršoties savdabīgajai mazo formu tēlniecībai. Mākslā dominē sieviešu tēli. Darbiem izmanto galvenokārt granītu, marmoru, labradorītu, kaļķakmeni, profīra laukakmeni.[4] Pret izvēlēto materiālu izturas ar pietāti, necenšoties akmeni pakļaut, bet veidojot tēlus, kuri organiskā saskaņā ar akmens materialitāti un izceļot tā īpašības. Izstādēs piedalās no 1950. gada.[5]

Mākslinieka darbi glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, kā arī daudzās privātās kolekcijās Šveicē, Dānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Itālijā, Vācijā, ASV, Kanādā un citur. Īpašu ievērību guvusi nelielo skulptūru sērija "Akmens sievas", kurā ir uzsvērta akmens (granīta, labradorīta, laukšpata) struktūras un plastikas savdabība. Pazīstamāko monumentālās tēlniecības darbu vidū ir minami: piemineklis "Dzejnieks Eduards Veidenbaums" (1955., memoriālais muzejs "Kalāči") un kapa piemineklis komponistam Pēterim Barisonam (Sēlpils), kā arī kopā ar tēlnieku Aivaru Gulbi pēc Kārļa Zemdegas meta veidotais Raiņa piemineklis granītā Rīgā, Esplanādē (1965).[5] Jēkabpils Valsts ģimnāzija savā skolas parkā ir izveidojusi sava absolventa skulptūru dārzu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mūžībā aizgājis tēlnieks Laimonis Blumbergs». Radio1.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 30. jūnijā.
  2. Es esmu pilns ar Krustpili www.bdaugava.lv
  3. Latvijas Radošo savienību padome www.makslinieki.lv
  4. Red.Gailīte, Skaidrīte. Jēkabpils. Rīga: Gandrs, 2002. 138.lpp.
  5. 5,0 5,1 Enciklopēdija "Latvija un latvieši". Māksla un arhitektūra biogrāfijās 1. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 70.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]