Pāriet uz saturu

Latvijas Republikas Zemessardze

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Zemessardze)
Latvijas Republikas Zemessardze
Zemessardzes emblēma
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pastāvēšanas laiks 1991―pašlaik
Daļa no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem
Karaspēka veids Sauszemes brīvprātīgais karaspēks
Devīze "Par tēvu zemi un brīvību"
Komandieri
Pašreizējais komandieris pulkvedis Aivars Krjukovs[1]
Komandieri Ainārs Ozoliņš
Leonīds Kalniņš
Egils Leščinskis
Kaspars Pudāns
Zemessardzes bijušais komandieris ZS pulkvedis Juris Eihmanis ZS ziemas ikdienas formas tērpā. 20. gadsimta 90. gadi.

Latvijas Republikas Zemessardze (LR ZS) ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Zemessardzes mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā, tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu. Zemessardzē var dienēt Latvijas Republikas pilsoņi vecumā starp 18 un 65 gadiem.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Zemessardzes 34. kājnieku bataljona zemessargi šauj ar Škoda K-53 lielgabalu, 2007. gads

Starpkaru Latvijā Zemessardzes funkcijas lielākoties pildīja Latvijas Aizsargu organizācija.

1991. gada janvārī, barikāžu laikā, tautai radās pārliecība, ka ir nepieciešama tautas pašaizsardzības organizācija. Līdz ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu sākās uzbrukumi tikko dibinātajiem Latvijas Valsts muitas posteņiem un valsts iestādēm, tika terorizēti cilvēki un rīkotas dažādas provokācijas. 1991. gada 23. augustā tika pieņemts lēmums, par Latvijas Republikas Zemessardzes izveidošanu, kurā bija teikts, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Drīz vien sākās Zemessardzes bataljonu formēšana. Dažu mēnešu laikā Zemessardzē iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Pēc gada zemessargu skaits sasniedza jau 17 000, un Zemessardze kļuva par lielāko Latvijai uzticamo militāro organizāciju. Zemessardzes dibināšanas pirmsākumos zemessargi bija nepietiekami apmācīti, apbruņoti, slikti ekipēti un ģērbušies dažādās drēbēs, bet zemessargi darīja visu, lai uzturētu drošību Latvijā — sargāja robežu, ķēra noziedzniekus un cīnījās ar kontrabandistiem, cīnījās pret plūdiem un ugunsgrēkiem, bloķēja Padomju karaspēka daļas. 1992. gadā nodibināja Zemessardzes analogu jauniešiem – Jaunsardzi, kas šobrīd ir viena no lielākajām jauniešu organizācijām Latvijā.

No 1993. g. 18. marta līdz 2000. gadam, kad tās pievienoja NBS Gaisa spēkiem, pastāvēja Zemessardzes aviācijas vienības. Septembrī tika uzsākta Zemessardzes Aviācijas mācību centra «Spilve» izveide, uz kura bāzes izveidoja Zemessardzes aviācijas meklēšanas un glābšanas dienesta speciālo vienību. 1995. gadā Zemessardzes Cēsu, Limbažu, Rēzeknes un Daugavpils aeroklubi tika reorganizēti par aviācijas vienībām. 1996. gadā tika izveidota arī Jelgavas aviācijas vienība.[2] ZS Aviācijas vienību lidaparātu klāstā bija vairākas lidmašīnas An-2 un sešas vieglās lidmašīnas PZL-104 Wilga 35-A, kā arī planieri: ap divdesmit Let L-13 Blaník, trīs SZD-48-3 Jantar Standard 3 un trīs LAK-12. Lidaparātu marķējums bija sarkani-balts auseklītis uz astes.[3][4][5][6]

Vēlāk, lai veiktu operatīvāku Zemessardzes darbu, Zemessardzes bataljoni tika iedalīti vairāku novadu vienībās, kas 2016. gadā tika pārformēti brigādēs, apvienojot visas NBS vienības vienotā numerācijas sistēmā.[7] 2008. gadā par Zemessardzes komandieri tika iecelts pulkvedis Juris Zeibārts. No 2011. gada 15. oktobra Zemessardzes komandieris bija brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš. No 2016. gada 25. augusta Zemessardzes komandieris bija brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš. No 2019. gada 30. maija līdz 2023. gada februārim Zemessardzes komandieris bija pulkvedis Egils Leščinskis. No 2023. gada 21. februāra līdz 2025. gada 24. janvārim Zemessardzes komandieris bija brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns.[8]

Pašreizējais LR Zemessardzes komandieris,[9] pulkvedis Aivars Krjukovs LR ZS vadību formāli pārņēma no Kaspara Pudāna 2025. gada 21. janvārī, taču faktiski tika paredzēts, ka studiju dēļ amata pienākumus pildīt uzsāka ar 2025. gada 1. jūniju (LR ZS komandiera pienākumus līdz tam pildīja štāba priekšnieks pulkvedis Viesturs Bubucis).

Uzdevumi

[labot | labot pirmkodu]
  • Sagatavot Latvijas pilsoņus dienestam Zemessardzē un apmācīt Zemessardzes personālsastāvu.
  • Pildīt valsts aizsardzības uzdevumus.
  • Likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā piedalīties starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos.
  • Piedalīties uzņēmējvalsts atbalsta sniegšanā.
  • Iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus un veikt spridzināšanas darbus.
  • Piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos.
  • Sniegt atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā.
  • Sniegt atbalstu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā un radušos seku pārvarēšanā.
  • Sniegt atbalstu Jaunsardzei jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā.[10]

Personālsastāvs un struktūra

[labot | labot pirmkodu]
Zemessardzes 27. kājnieku bataljona zemessargi Varoņu piemiņas dienas parādē 2023. gadā
Zemessardzes 52. kājnieku bataljona zemessargi parādes laikā 2011. gada 18. novembrī
Zemessardzes ZS 44. kājnieku bataljons

Zemessardzē dien ap 9600 zemessargu, 2020. gadā Zemessardzē brīvprātīgi iestājās 966 zemessargi.

Zemessardzes struktūra:

Zemessardzes štābs
Zemessardzes Kiberaizsardzības un elektromagnētiskās karadarbības bataljons
Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienība
Zemessardzes Speciālo psiholoģisko operāciju (PSYOPS) atbalsta vads
Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrs
Zemessardzes Mācību centrs
Zemessardzes orķestris
Zemessardzes Veterānu apvienība

Zemessardzes 1. Rīgas brigāde

Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde

Zemessardzes 3. Latgales brigāde

  • ZS 32. kājnieku bataljons (Rēzekne)
  • ZS 34. kājnieku bataljons (Daugavpils)
  • ZS 35. kājnieku bataljons (Preiļi)
  • ZS 36. Kaujas atbalsta bataljons (Lūznava)
  • ZS 55. kājnieku bataljons (Aizkraukle)
  • ZS 56. Kaujas nodrošinājuma bataljons (Jēkabpils)
    • Kaujas atbalsta rota

Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde

  • ZS 44. kājnieku bataljons (Liepāja)
  • ZS 45. Kaujas nodrošinājuma bataljons (Kuldīga)
  • ZS 46. kājnieku bataljons (Ventspils)
  • ZS 51. kājnieku bataljons (Dobele)
  • ZS 52. Kaujas atbalsta bataljons (Jelgava)

Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljons (Kadaga)

Dienesta pakāpes[11][12]

[labot | labot pirmkodu]
Virsnieku dienesta pakāpes
Augstākie virsnieki Vecākie virsnieki Jaunākie virsnieki
Pakāpes zīmotne
Pakāpe Ģenerālleitnants
Lieutenant General		 Ģenerālmajors
Major General		 Brigādes ģenerālis
Brigadier General		 Pulkvedis
Colonel		 Pulkvežleitnants
Lieutenant Colonel		 Majors
Major		 Kapteinis
Captain		 Virsleitnants
First Lieutenant		 Leitnants
Second Lieutenant
NATO kods[13] OF-8 OF-7 OF-6 OF-5 OF-4 OF-3 OF-2 OF-1 OF-0
Instruktoru un zemessargu dienesta pakāpes
Augstākie instruktori Vecākie instruktori Jaunākie instruktori Zemessargi
Pakāpes zīmotne
Pakāpe Augstākais virsseržants
Sergeant Major		 Galvenais virsseržants
Master Sergeant		 Štāba virsseržants
Sergeant First Class		 Virsseržants
Staff Sergeant		 Seržants
Sergeant		 Kaprālis
Corporal		 Vecākais zemessargs
Private First Class		 Zemessargs
Private
NATO kods OR-9 OR-8 OR-7 OR-6 OR-5 OR-4 OR-3 OR-2

Ekipējums

[labot | labot pirmkodu]

Zemessardzes standarta ierocis ir vācu NATO 5,56x45 mm HK G36 triecienšautene, senāk tika izmantota arī NATO 7,62x51 mm kalibra Ak 4 triecienšautene. No atbalsta ieročiem tiek izmantoti NATO 7,62x51 mm kalibra zviedru Ksp 58 ložmetēji, vācu MG-3 ložmetēji un vācu HK21 ložmetēji, kā arī zviedru 84 mm Carl Gustaf M2 vītņstobra granātmetēji. Bruņojumā ir arī austriešu Glock 17 un šveiciešu SIG P210 pistoles.

Zemessardzes smagie ieroči ir M1110 bezatgrūdes lielgabali. Zemessardzes artilēristi apbruņoti ar 100 mm lielgabaliem, savukārt pretgaisa artilēristu rīcībā ir Bofors L70 40 mm lielgabali un zviedru RBS 70 raķešu sistēmas. 2008. gadā tika iepirkti Spike prettanku raķešu komplekti.

Zemessardzes transportlīdzekļu skaitā ir Patria 6x6 kājnieku kaujas mašīnas, Scania

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Zemessardzes komandiera amatā apstiprināts Kaspars Pudāns
  2. ↑ «Latvijas Zemessardze vēstures griežos». Sargs.lv (latviešu). 2016-09-14. Skatīts: 2025-12-16.
  3. ↑ «All-Time Aircraft Used List Latvian National Guard (Post-WW2) – Aeroflight». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2025. gada 16. decembrī.
  4. ↑ «Orbats». www.scramble.nl. Skatīts: 2025-12-16.
  5. ↑ «super frelon | 2004 | 09 - 2365 | Flight Archive». www.flightglobal.com. Skatīts: 2025-12-16.
  6. ↑ «Aviation Photo #0495830: PZL-Okecie PZL-104 Wilga-35A - Latvia - Air Force». Airliners.net. Skatīts: 2025-12-16.
  7. ↑ http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2016/08/24-01.aspx#lastcomment
  8. ↑ «FOTO. Zemessardzes komandieris Pudāns saņem brigādes ģenerāļa zīmotnes un zobenu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-05.
  9. ↑ «Zemessardzes komandiera amatā apstiprināts pulkvedis Aivars Krjukovs | Zemessardze». www.zs.mil.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-01.
  10. ↑ «Latvijas Republikas Zemessardzes likums». Skatīts: 2016. gada 2. marts.
  11. ↑ «Latvijas Republikas Zemessardzes likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2025. gada 28. septembrī. V nodaļa Dienesta pakāpju piešķiršana, paaugstināšana un atņemšana 23.pants. Dienesta pakāpes
  12. ↑ «Latvijas Republikas Zemessardze». enciklopedija.lv (latviešu). Skatīts: 2025. gada 28. septembrī. Dienesta pakāpes
  13. ↑ «STANAG 2116». militaria.lv (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 9. decembrī. Skatīts: 2024. gada 9. decembrī.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Republikas_Zemessardze&oldid=4395612"