Jēkabs Poruks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jēkabs Poruks
Jēkabs Poruks
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 23. maijā
Druvienas pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1963. gada 19. augustā (68 gadi)
Kalamazū, Mičigana, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Stils vokālā mūzika, klaviermūzika
Mācības Latvijas konservatorija

Jēkabs Poruks (1895-1963) bija latviešu komponists, pedagogs un mūzikas kritiķis, Latvijas Nacionālās operas dramaturgs (1929-1936) un direktors (1936-1940, 1941-1944). Latvijas Konservatorijas docents (1939-1944). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1895. gada 23. maijā Druvienas pagasta "Lieltrušļu" mājās.[1] Rakstnieka Jāņa Poruka tēva brālēna dēls. Mācījās Rīgas pilsētas reālskolā (1910-1914). Studēja inženierzinātnes Pēterpils Politehniskajā institūtā (1914-1915) un psiholoģiju Pēterpils Psihoneiroloģiskajā institūtā (1916-1917). Pirmā pasaules kara laikā mācījās karaskolā (1917-1918). Latvijas brīvības cīņu laikā strādāja Rīgas statistikas birojā (1919), pēc tam Dzelzceļu virsvaldē (1919-1922). Līdztekus studēja Latvijas Konservatorijas kompozīcijas teorijas klasē pie profesora J. Vītola (1920-1923), bija dziedāšanas skolotājs Rīgas pilsētas 28. pamatskolā (1922-1927) un mūzikas kritiķis laikrakstā "Pēdējā brīdī" (1926-1929). Mūzikas teorijas pasniedzējs 1. Rīgas Mūzikas institūtā. Latvijas Nacionālās operas dramaturgs (1929-1936), direktors (1936-1940). No 1939. gada bija Latvijas Konservatorijas teorētisko priekšmetu docents, līdztekus pasniedzēja darbam veica Skaņražu kopas vicepriekšsēža pienākumus. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūlijā viņu atlaida no darba. Vācu okupācijas laikā pildīja Rīgas operas direktora pienākumus (1941-1944).

Otrā pasaules kara beigās 1945. gadā devās trimdā uz Vāciju, kur uzturējās Fišbahas latviešu bēgļu nometnē Nirnbergas tuvumā, bija Latviešu Centrālās padomes loceklis, lektors Fišbahas Tautas augstskolā, Fišbahas nometnes latviešu komitejas priekšsēdis, Franku novada (Frankenlandes) latviešu dziesmu dienu rīcības komitejas priekšsēdis (1946). Publicēja eseju par Jāzepu Vītolu "Vientulis burzmā" (1948). 1949. gadā izceļoja uz Čikāgu, ASV, bija ASV vispārējo latviešu dziesmu svētku skaņdarbu žūrijas loceklis (1953, 1958). Mūža nogalē strādāja kādā fabrikā Kalamazū un rakstīja atmiņu stāstus. 1963. gadā iznāca viņa stāstu krājums "Ciemošanās".

Miris 1963. gada 19. augustā Kalamazū, apglabāts Riversaidas kapsētas latviešu nodalījumā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Poruks bija vispusīgs mūzikas darbinieks, kritiķis un esejists, kas savā jaunradē izpaudies galvenokārt kora un solo dziesmā, tautasdziesmu apdarē un klaviermūzikā. Sacerējis 30 solo dziesmu, ap 40 kora dziesmu, klavieru miniatūras. Vairums Poruka kordziesmu ir izteiksmē izsmalcinātas, ar filigrāni izstrādātu mūzikas valodu. Apdarēs korim viņš bija Melngaiļa diatonisma sekotājs, taču ar noslieci uz impresionistisku trauslumu un gleznainību. Solodziesmas apkopotas krājumos "Es dziesmu meklēju" (In Search of a Song, 1968, 1974).[2]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Baltauriņš J. Poruka mūzika. 78 dziesmas jauktiem koriem

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  2. Arnolds Klotiņš lmic.lv