Pāriet uz saturu

Jānis Poruks

Vikipēdijas lapa
Jānis Poruks
Jānis Poruks
Personīgā informācija
Dzimis 1871. gada 13. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Prēdeļi, Druvienas pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1911. gada 25. jūnijā (39 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Tērbata, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Tautība latvietis
Literārā darbība
Valoda Latviešu, vācu
Žanri Dzeja, proza
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts
Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts                        Infokaste

Jānis Poruks (dzimis 1871. gada 13. oktobrī, miris 1911. gada 25. jūnijā) bija latviešu rakstnieks un dzejnieks. Pazīstams ar darbiem "Pērļu zvejnieks", "Hernhūtieši", "Zilizana sirdsdedze" un "Dzejas".

Dzimis 1871. gada 13. oktobrī Druvienas pagasta Prēdeļu saimnieka mājās. Mācījās Druvienas pagastskolā (1881—1885), Liezēres draudzes skolā (1885—1887), Cēsu apriņķa skolā (1888—1889) un Rīgas Politehniskā institūta priekšskolā (1889—1892). 1888. gadā iznāca viņa pirmais stāsts "Purvaiņos" laikrakstā "Dienas Lapa". 1893. gadā Poruks devās uz Vāciju un studēja Drēzdenes Karaliskajā konservatorijā (1893—1894). 1894. gadā Poruks izdeva savu pirmo grāmatu Die Religion der Zukunft ("Nākotnes reliģija") vācu valodā. Studijas Vācijā pārtrauca nepietiekamo naudas līdzekļu dēļ un atgiezās Latvijā.[1]

Pēc atgriešanās Latvijā J. Poruks iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, kur studēja ķīmiju (1897—1899) un komerczinātnes (1901—1905). Iestājās latviešu studentu korporācijā Selonija, taču nepabeidza aizsāktās studijas.[2] Strādāja laikrakstā "Mājas Viesis" un žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts". Šajā laikā tapuši gandrīz visi viņa darbi. 1902. gadā apprecējies ar Ernestīne Pētersoni (1875, Cēsis – 1956, Rīga). 1902. 1903. gada 21. aprīlī viņiem piedzima meita Karmena Tatjana (mirusi 1954. gada oktobrī Grieķijā), kura vēlāk apprecējās ar grieķi Spiridonu Valavanidesu, viņu ģimenē bija dēls Jānis (dzimis 1928. gadā).[3]

Savus darbus Poruks parakstījis ar vairākiem pseidonīmiem, tai skaitā "Nemo", "Adagio", "Parsifals".

Pēc 1905. gada vairākkārt ārstējās psihiatrisko slimību klīnikās Rīgā, Strenčos un Tērbatā. 1909.—1910. gadā dzīvoja Burtnieku namā Vecmīlgrāvī. Miris 1911. gada 25. jūnijā Tērbatas Universitātes profesora Vladimira Čiža vadītajā nervu klīnikā. Apbedīts Cēsu Lauciņu kapos, 1924. gadā viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja Rīgas Meža kapos.

Rakstnieka Jāņa Poruka tēva brālēna dēls ir Jēkabs Poruks (1895-1963).

Lielāka interese par Jāni Poruku radās pēc viņa nāves. Rūdolfa Egles biogrāfija par Jāni Poruku

Stāsti

  • "Purvaiņos" (1888), ar pseidonīmu Daimons
  • garstāsts "Pērļu zvejnieks" (1895),
  • "Sirdsšķīsti ļaudis" (1896),
  • "Kauja pie Knipskas", "Klusētājs", "Mūžīgais žīds" (1897),
  • "Asaras", "Kā Runcis kļuva par Runcē", "Nervi" (1898),
  • "Kukažiņa", "Rīta zvaigzne" (1899),
  • "Krustmātes kāzas" (1900),
  • "Veseli ļaudis", "Grāfs Rodenšteins", "Ubagi gada tirgū" (1901)
  • "Baltās drānas" (1903),
  • "Ērģelnieks" (1903),
  • "Brūklenāju vaiņags" (1904)
  • "Dzimtas plaisa", "Čūska" (1905),
  • "Zelta adata" (1906),

Eseju krājums

  • Die Religion der Zukunft ("Nākotnes reliģija", 1894),

Romāns

  • psiholoģiskais romāns "Rīga" (periodikā 1899, grāmatā 1907),

Prozas krājumi

  • "Sirdis starp sirdīm" (1900),
  • "Dzīves straumē" (1902),
  • "Dzīve un sapņi" (1904),
  • "Zelta adata" (1906),
J. Poruka piemiņas vieta Lauciņu kapos Cēsīs
  • poēma "Zilizana sirdsdedze" (1905),
  • dzejas krājums "Dzejas" (1906).
  • luga "Hernhūtieši" (1895)
  1. ↑ «Letonikas profils». Letonika.lv. Skatīts: 2012. gada 23. februārī.
  2. ↑ Par Poruku 2. Atjaunināts: 2022-09-02
  3. ↑ Ernestīne Poruka - literatura.lv
  4. ↑ «Inga Žolude iepazīstina ar romānu "Vendenes lotospuķe" par Jāni Poruku». lr1.lsm.lv.
  5. ↑ «Pie augstā loga. Monogrāfija par Jāni Poruku». virja.lv.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jānis_Poruks&oldid=4327445"