Jūgs

Vikipēdijas lapa

Jūgs (arī iejūgs) ir piederumu kopums, kuru parasti izmanto ar vēršu vai citu darba dzīvnieku pāri, lai tie pāros varētu vilkt vezumu.[1] Jūgs ir koka sija, kura ir piestiprināts pāri dīstelei (dīselei).[2] Dažkārt jūgi ir uzstādīti atsevišķiem dzīvniekiem. Dažādās kultūrās pastāv dažādi jūgu veidi. Citi iejūdzami dzīvnieki ir zirgi, mūļi, ēzeļi un ūdens bifeļi.

Par jūgu mēdz dēvēt arī ierobežojošu, pakļaujošu varu vai politisko stāvokli (piem. "septiņsimt gadu jūgs" Latvijā, "normaņu jūgs" Anglijā, "tatāru—mongoļu jūgs" Krievijā u.c.).[3]

Vārda izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek uzskatīts, ka vārds "jūgs" ir cēlies no protoindoeiropiešu *yugóm, kas cēlies no saknes *yewg- (pievienoties, apvienoties), un tādējādi tas ir radniecīgs ar vārdu joga.[4][5] Šai saknei ir pēcnācēji gandrīz visās zināmajās indoeiropiešu valodās — piemēram, vācu Joch, latīņu iugum, sengrieķu ζυγόν (zygon), persiešu یوغ (yuğ), sanskrita युग (yugá), hetu 𒄿𒌑𒃷 (iúkan), baznīcslāvu иго (igo), lietuviešu jungas, seno īru cuing un armēņu լուծ (luts), kas visi nozīmē "jūgs".

Kakla vai priekšgala jūgs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iejūgti vērši

Kakla (priekšgala) jūgs ir koka traversa, kurā iejūgts vēršu — reizēm arī zirgu — pāris. Uz dzīvnieku kakliem to notur šķērskoks.

Šie jūgi ir raksturīgi Eiropai, kā arī ASV, Austrālijai un Āfrikai.

Galvas jūgs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vērši ar galvas jūgiem Vācijā

Galvas jūgs parasti stiprinās starp vērša ragiem, pie kuriem tas papildus piesiets ar saitēm. Parasti šāds iejūga veids bijis izplatīts Dienvideiropā, lielā daļā Dienvidamerikas un Kanādā.

Skausta jūgs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skausta iejūgi Mjanmā

Skausta jūgs atrodas tieši vērša skausta vai lāpstiņu priekšā. Skausts ir īpaši piemērots zebu liellopiem, kuru uz skausta ir augsti kupri. Šī iemesla dēļ skausta jūgus bieži izmanto Āfrikā un Indijā.

Simbolisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīs jūgi Kodisjoki ciema ģerbonī (Somija)

Jūgs mēdz simbolizēt padevību un zemkopību. Dažās senajās kultūrās bija paraža likt pieveiktam ienaidniekam noiet zem iedomāta, no zobeniem vai šķēpiem veidota jūga.

Metafora var attiekties arī uz saistībām, kuras nāk līdzi ar līgumu vai laulībām ir saistīti vai saķēdēti, kā vēršu pārim. No šīs nozīmes cēlies vārds joga, kā saikne ar dievišķo.

Bieži jūgs kā metafora tiek lietots Bībelē, pirmoreiz — 1. Mozus grāmatā par Ēsavu.[6] Tas parādās arī Aishila lugā Persieši (5. gadsimts pirms mūsu ēras).[7] 1. gadsimtā pirms mūsu ēras romiešu dzejnieki Katuls un Horācijs izmantoja jūgu kā izteiksmes līdzekli, apspriežot mīlestību.[8]

20. gadsimtā jūgs un bultas kļuva par Spānijas galēji labās falangistu kustības simbolu.[9]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «iejūgs | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2022-10-14.
  2. «jūgs | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2022-10-14.
  3. «Guntis Kalme: Nedomāsim, ka patriotisms ir pārliecība par savas valsts perfektumu». LA.LV (latviešu). 2018-11-16. Skatīts: 2022-10-14.
  4. Benjamin Lorr. Hell-Bent: Obsession, Pain and the Search for Something Like Transcendence in Bikram Yoga. Bloomsbury Publishing, 2012. gada 1. novembris. ISBN 9781408836408.
  5. Elizabeth Clare Prophet. The Lost Years of Jesus: Documentary Evidence of Jesus' 17-year Journey to the East. Summit University Press, 1987. gada 26. jūnijs. ISBN 9780916766870.
  6. R.T. France. The Gospel of Matthew. Eerdmans Publishing Company, 2007. 448. lpp.
  7. Marianne Govers Hopman. Scylla Myth, Metaphor, Paradox. Cambridge University Press, 2012. 137. lpp.
  8. Katherine Wasdin. Eros at Dusk Ancient Wedding and Love Poetry. Oxford University Press, 2018. 119. lpp.
  9. Wendy Parkins. Fashioning the body politic: dress, gender, citizenship. Oxford, England, UK; New York, New York, USA: Berg, 2002. Pp. 178

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]