Jūlijs Kuperjanovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jūlijs Kuperjanovs
Julius Kuperjanov
Krievijas armijas formā (1917)
Krievijas armijas formā (1917)
Personīgā informācija
Dzimis 1894. gada 11. oktobrī
Pleskavas guberņa, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1919. gada 2. februārī (24 gadi)
Tartu, Karogs: Igaunija Igaunija
Tautība igaunis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe leitnants
Dienesta laiks 1915 — 1919
Valsts Flag of Russia.svg Krievijas Impērija
Karogs: Igaunija Igaunija
Struktūra sauszemes armija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Igaunijas brīvības cīņas, Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Igaunijas Brīvības krusts u. c.

Jūlijs Kuperjanovs Vikikrātuvē

Jūlijs Kuperjanovs (igauņu: Julius Kuperjanov; 1884—1919) bija igauņu skolotājs, Igaunijas armijas letnants, Igaunijas brīvības cīņu dalībnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1894. gada 11. oktobrī Pleskavas guberņas Ļahovas sādžā igauņu izcelsmes zemnieka Daniela Kuperjanova ģimenē, kristīts Pleskavas luterāņu baznīcā. 1904. gadā viņš kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Jurjevas (Tērbatas) apriņķī, līdz 1909. gadam mācījās Sipes pagasta skolā, pēc tam līdz 1914. gadam Jurjevas (Tērbatas) skolotāju seminārā. Strādāja par Kambjas pagasta skolas skolotāju.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada februārī tika iesaukts Krievijas impērijas armijā. Pēc Vladimira karaskolas (Владимирское военное училище) beigšanas viņam piešķīra prapoščika pakāpi un 1915. gada vasarā nosūtīja uz Baranovičiem, kur viņš kā 5. Kijevas grenadieru pulka izlūku komandas komandieris piedalījās kaujās pret Vācijas armiju. 1917. gada 19. jūlijā viņu smagi ievainoja kājā un nosūtīja ārstēties uz Maskavu. Pēc izrakstīšanas no kara hospitāļa viņš atgriezās Igaunijā, kur 1. novembrī tika iecelts par Tērbatā bāzētā Igauņu strēlnieku rezerves bataljona komandiera vietnieku. Pēc Brestļitovskas miera līguma nosacījumiem Igauņu strēlnieku rezerves bataljonu 1918. gada pavasarī izformēja, Kuperjanovs Tērbatas apriņķī organizēja nelegālas pašaizsardzības (partizānu) vienības. Igaunijas brīvības cīņu sākumā 1918. gada novembra beigās leitnants Jūlijs Kuperjanovs tika iecelts par Tērbatas apriņķa aizsardzības spēku komandieri, taču nespēja pretoties Sarkanās armijas pārspēkam. 23. decembrī sarkanie latviešu strēlnieki ieņēma Tērbatu. Drīz vien Kuperjanovas Pūrmaņu muižā (Puurmani) nodibināja Tartumā partizānu bataljonu.

7. janvārī Igaunijas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu un 14. janvārī Igaunijas 2. divīzija kopā ar Tartumā partizānu bataljonu atbrīvoja Tartu un gar Tartu-Valkas dzelzceļu uzbruka Valkas virzienā, kur aiz toreizējās robežas ar Latvijas SPR notika Paju kauja. Kaujas laikā leitnantu Kuperjanovu 31. janvārī smagi ievainoja un evakuēja uz Tartu, kur viņš mira 1919. gada 2. februārī.

Atvadīšanās no Jūlija Kuperjanova notika 1919. gada 6. februārī Tartu Vanemuines koncertzālē, bērēs piedalījās somu ģenerālis Martins Vecers un Igaunijas armijas virspavēlnieks Johans Laidoners, kas ierosināja partizānu vienības pārdēvēšanu par Kuperjanova bataljonu. Apbedīts Tartu Raadi kapos.

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sv. Annas ordeņa II, III un IV pakāpe
  • Svētā Staņislava ordeņa II un III pakāpe
  • Svētā Vladimira ordeņa IV pakāpe
  • Sv. Jura krusta IV pakāpe
  • Igaunijas Brīvības krusts (I/2, II/2, II/3)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]