Jūrasgrunduļveidīgās
| Jūrasgrunduļveidīgās Gobiiformes (Günther, 1880) | |
|---|---|
 Dzeltenie garneļgrunduļi (Cryptocentrus cinctus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Divīzija | Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii) |
| Apakšdivīzija | Asarveidīgo apakšdivīzija (Percomorphaceae) |
| Sērija | Jūrasgrunduļveidīgo sērija (Gobiaria) |
| Kārta | Jūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes) |
| Iedalījums | |
| |
 Jūrasgrunduļveidīgās Vikikrātuvē | |
Jūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii). 2016. gadā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, kārtai tika veikta nozīmīga revīzija, to padarot monofilētisku. Saskaņā ar jauno sistemātiku kārta apvieno 9 zivju dzimtas ar apmēram 2200 sugām. Dzimtas tiek iedalītas divās apakškārtās.[1] Galvenokārt mājo tropu un subtropu jūrās visā pasaulē, lai gan apmēram 10% no visām sugām ir saldūdens zivis.[2] Retāk sastopamas mērenās joslas tilpēs.[3]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_1.jpg)
Latvijā sastopamas 6 jūrasgrunduļveidīgās zivju sugas: melnais jūrasgrundulis (Gobius niger), divplankumu jūrasgrundulis (Gobiusculus flavescens), apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus), jūrasgrundulis (Pomatoschistus microps), mazais jūrasgrundulis (Pomatoschistus minutus) un rotans (Percottus glehni).[3]
Latvijas zivju sarakstā ir ietverts arī eleotriss (Micropercops swinhonis), lai gan savvaļā nav konstatēts.[3][4]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūrasgrunduļveidīgās zivis galvenokārt ir neliela auguma. Uzturas virs grunts vai ierokas smiltīs. Līdzīgi kā citām bentiskajām zivīm, arī jūrasgrunduļveidīgajām nav peldpūšļa.[2][5]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jūrasgrunduļveidīgo kārta (Gobiiformes)[1]
- Jūrasgrunduļu apakškārta (Gobioidei)
- Aklo alugrunduļu dzimta (Milyeringidae)
- Akmeņgraužu grunduļu dzimta (Rhyacichthyidae)
- Austrālijas jūrasgrunduļu dzimta (Thalasseleotrididae)
- Dūņlēcēju dzimta (Oxudercidae)
- Eleotrisu dzimta (Eleotridae)
- Jūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae)
- Saldūdens eleotrisu dzimta (Odontobutidae)
- Tropu eleotrisu dzimta (Butidae)
- Smilšu nirēju apakškārta (Trichonotoidei)
- Smilšu nirēju dzimta (Trichonotidae)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 Patzner, R.A.; Van Tassell, J.L.; Kovačić, M.; Kapoor, B.G., eds. (2011). The Biology of Gobies. Enfield, NH: Science Publishers. p. 685. ISBN 978-1-57808-436-4.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas Daba: Jūrasgrunduļu dzimta
- ↑ Latvijas Daba: Eleotriss
- ↑ Helfman, Gene (2009). The Diversity of Fishes. Wiley-Blackwell. pp. 317–18.