Rotans

Vikipēdijas lapa
Rotans
Perccottus glenii (Dybowski, 1877)
Rotans
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
DivīzijaDzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
SērijaJūrasgrunduļveidīgo sērija (Gobiaria)
KārtaJūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes)
ApakškārtaJūrasgrunduļu apakškārta (Gobioidei)
DzimtaSaldūdens eleotrisu dzimta (Odontobutidae)
ĢintsRotani (Perccottus)
SugaRotans (Perccottus glenii)
Sinonīmi
  • Eleotris dybowskii
  • Eleotris pleskei
Izplatība
  Dabīgais izplatības areāls
  Introdukcijas areāls
Rotans Vikikrātuvē

Rotans (Perccottus glenii) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām,[1] kuras dabīgais izplatības areāls aptver Tālo Austrumu upju baseinus.[2] Rotans ir iecienīts kā akvāriju zivtiņa, kā arī tas ir makšķerēšanas objekts.[2][3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rotans, kas noķerts Vinnicas tuvumā, Ukrainā
Rotans ir iecienīts kā akvāriju zivtiņa
Mute rotanam ir ar zobiem un vērsta uz augšu

Rotana dabīgais izplatības areās aptver Tālos Austrumus no Ohotskas jūras un Amūras baseina līdz Jandzi baseinam dienvidos. Amūras baseinā sastopams vidusdaļā un lejtecē — no Tigdas upes līdz ietekai jūrā, Hankas ezera baseinu ieskaitot. Sastopams arī Amūras augštecē — Šilkas upē, kur rotans ir introducēts.

Pirmās rotana introdukcijas Austrumeiropā bijušas jau 20. gadsimta sākumā, piemēram, 1916. gadā upēs pie Maskavas un Pēterburgas.[2][3] Suga ir invazīva un izplatībai ir raksturīgi paplašināties. Mūsdienās rotans sastopamas Donavā, Vislā un citās Eiropas upēs.[4] Vistālāk uz rietumiem suga novērota Donavas baseina upēs Bavārijā, Vācijā.[5]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rotanu Latvijā ir ieveduši un izplata akvāriju īpašnieki vai makšķernieki. Suga parādījusies kopš 1990. gadiem. Latvijā rotanam izveidojušās noturīgas populācijas atsevišķās Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apkārtnes ūdenstilpēs. Tas sastopams arī citviet, sasniedzot centrālos rajonus, Vidzemi un Kurzemi. Latvijā izplatību paplašinoša suga.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rotans ir vidēji liela saldūdens zivs ar lielu galvu. Ķermeņa priekšējā daļa šķērsgriezumā ir ieapaļa, bet aizmugurējā no sāniem saplacināta. Ķermeņa garums var sasniegt 25 cm, svars 350 g. Parasti rotans ir 10—20 cm garš. Galva no augšas saplacināta, acis atrodas gandrīz uz galvas virsmas. Mute ar zobiem, vērsta uz augšu. Arī lemeškauls ir ar zobiem, uz galvas nav poru un kanālu. Ķermenis klāts ar zvīņām.[3][6] Uz muguras divas spuras ar ļoti nelielu vai arī neesošu attālumu starp tām: pirmā spura ar 6—8 vienkāršiem, asiem stariem, otrā ar 2—3 vienkāršiem, mīkstiem stariem un 8—12 sazarotiem, mīkstiem stariem. Anālā spura noapaļota ar 1—3 asiem stariem un 7—10 mīkstiem stariem. Vēdera spuras nav savienotas. Rotanam nav arī sānu līnijas.[2][6]

Rotans ir plēsīga, bezbailīga zivs

Mugura zaļganmelna, sāni un vēders zaļgandzelteni ar tumšiem plankumiem. Muguras spuras ar 3—4 tumšām svītrām, anālā spura un astes spura ar tumšiem punktiem. Pirms nārsta tēviņam pakausī veidojas kupris un ķermenis kļūst melns ar koši zaļiem plankumiem. Šādi koši raibumi ir arī uz nepāra spurām.[2][3]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavība rotanam iestājas 1—3 gadu vecumā

Rotans vislabprātāk uzturas mazkustīgās ūdenstilpēs ar bagātīgu veģetāciju. Tas mājo ļoti lēni plūstošās upēs, ezeros, dīķos un slīkšņās.[5][6] Uzturas baros. Līdzīgi karūsai, izturīgs pret skābekļa trūkumu. Ierokoties dūņās, izdzīvo līdz dūņām izžūstošās vai izsalstošās ūdenstilpēs.[2][3]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rotans ir plēsīga zivs un barojas ar ļoti dažādiem bezmugurkaulniekiem (kukaiņiem, to kāpuriem, vežveidīgajiem), kurkuļiem, lielāki īpatņi arī ar zivju mazuļiem.[2][3][6] Ūdenstilpē, kurā dzīvo rotans, tas kļūst par nopietnāko apdraudējumu dzīvajai faunai. Nelielās tilpēs ar laiku izzūd visu pārējo zivju un abinieku kāpuri.[2]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavība rotanam iestājas 1—3 gadu vecumā, sasniedzot 4—12 cm garumu. Nārsto no maija līdz augustam, kad ūdens temperatūra ir 15—22 °C, seklos ūdeņos starp ūdensaugiem. Raksturīgs porciju (līdz 3) nārsts, kas ilgst mēnesi un vairāk. Mātītes auglība 200—20 000 ikru. Ikri ovāli (3,8 x 1,3 mm), pēc nēršanas vienā rindā pielīp pie pa virsmu peldošiem vai zemūdens augiem (to lapām, saknēm, stiebriem) un cita substrāta. Tēviņš bezbailīgi apsargā gan ikrus, gan kāpurus un var iekost pat pirkstos cilvēkam, ja tas stieps roku ikru virzienā.[2][3][6] Var sasniegt 10 gadu vecumu.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Fish Base: Genus: Perccottus[novecojusi saite]
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 «Fish Base: Perccottus glenii Dybowski, 1877 Chinese sleeper». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 22. augustā. Skatīts: 2019. gada 2. martā.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 3,8 Latvijas Daba: Rotans
  4. Lukina, I. I. (2011). "Distribution of the Amur sleeper (Perccottus glenii Dybowski, 1877) in Belarus". Russian Journal of Biological Invasions. 2 (2–3): 209–212. doi:10.1134/S2075111711030088.
  5. 5,0 5,1 First records of the invasive Amur sleeper, Perccottus glenii Dybowski, 1877 in German freshwaters: a need for realization of effective management measures to stop the invasion
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 Nature Gate: Chinese sleeper

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]