Dzimis 1612. gada 2. decembrī Papiles muižā netālu no Biržiem Lietuvas lielhetmaņa Kristapa Radvila (1585—1640) un viņa sievas Annas Kiškas ģimenē. Mācījās Sluckaskalvinistu ģimnāzijā, studēja Leipcigas, Altdorfas un Leidenes universitātēs. 1632. gadā kļuva par Polijas-Lietuvas sūtni Anglijā un Nīderlandē 1633. gadā atgriezās Lietuvā un piedalījās Smoļenskas karā pret Krievijas caristi (1632—1634).
1637. gadā viņu ievēlēja par VaršavasSejma deputātu.
1646. gadā viņu ievēlēja par Lietuvas hetmani un Žemaitijas ģenerālstārastu. 1646. un 1651. gadā viņa vadītais Lietuvas karaspēks sakāva sacēlušos Ukrainas kazaku karaspēku, 1654. gadā viņu ievēlēja par Lietuvas lielhetmani.
Otrā Ziemeļu kara laikā vadīja Lietuvas karaspēka aizstāvēšanos pret Krievijas caristes iebrukumu (1654—1667), nesekmīgi aizstāvēja Viļņas pilsētu, pēc kuras krišanas 1655. gada 20. septembrī Ķēdaiņos noslēdza ūniju ar Zviedrijas karali Kārli X Gustavu. Tomēr vairums Lietuvas magnātu Pāvila Jāņa Sapehas vadībā atteicās viņu atbalstīt.
1655. gada novembrī Jonušs Radvils kopā ar savu brālēnu Boguslavu Radvilu atkāpās uz tagadējās Podlases vojevodistes teritoriju, kur nocietinājās Tikocinas pilī.
Neskaidros apstākļos miris naktī no 30. uz 31. decembri.