Kurzemes guberņa
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Kurzemes guberņa (krievu: Курля́ндская губерния, vācu: Kurländisches Gouvernement) bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām[1] Baltijas guberņām. Kurzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments — Kurzemes landtāgs. Līdz pat 19. gadsimta beigām Kurzemes guberņas oficiālā valoda bija vācu valoda. Civilās pārvaldes augstākā vara bija Kurzemes gubernatoram.
Robežojās ar Vidzemes guberņu ziemeļaustrumos, Kauņas guberņu dienvidos, Vācijas Impērijas Prūsijas Karalisti dienvidrietumos, Vitebskas un Viļņas guberņām austrumos, kā arī ar Baltijas jūru ziemeļos un rietumos. 1915. gadā gandrīz visu Kurzemes guberņu okupēja vācu karaspēks, tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 8. martam, kad tika atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918).
Izveide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Kurzemes un Zemgales aneksijas Krievijas Impērijas pārvaldē īslaicīgi pastāvēja Kurzemes (Jelgavas) vietniecība[2] ar deviņiem apriņķiem (Jelgavas, Ventspils, Kuldīgas, Aizputes, Liepājas, Tukuma, Bauskas, Jaunjelgavas un Jēkabpils), ko pēc ķeizarienes Katrīnas II nāves 1797. gada 4. janvārī (1796. gada 24. decembrī pēc VS) pārveidoja par Kurzemes guberņu.[3][4]
Kaut gan Piltenes apgabalu inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā ar autonomas teritorijas tiesībām, taču jau 1796. gada 28. janvārī autonomiju atcēla un to kā Piltenes apriņķi iekļāva Kurzemes guberņas sastāvā. Pēc muižnieku protestiem 1797. gada 1. februārī Piltenes apriņķim atjaunoja autonomas pašpārvaldes tiesības Kurzemes guberņas sastāvā.
Napoleona Krievijas karagājiena rezultātā uz neilgu laiku 1812. gadā tika atjaunota Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste Polijas un Francijas protektorātā.
Pārvalde
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kurzemes guberņas gubernatoru rezidence atradās Jelgavas pilī, kur bija arī guberņas pārvaldes iestādes. Baltijas ģenerālgubernatūras pastāvēšanas laikā (1801-1876, 1906-1909) Kurzemes gubernatori pakļāvās Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernatoram, kas rezidēja Rīgas pilī.[5]
Līdz Baltijas pārkrievošanas periodam gandrīz visi Kurzemes gubernatori bija vācbaltiešu dižciltīgie. Līdz tam pārvaldes valoda guberņas augstākajās iestādēs un tiesās bija vācu valoda, bet pagastu tiesās pēc Kurzemes zemnieku likumiem lietvedība notika arī latviešu valodā.[6]
Tiesas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Guberņas augstāka tiesa (Oberhofgericht) atradās Jelgavā. Katrā virspilskunga iecirknī bija virspilskunga tiesa, bet pilskunga iecirkņos bija pilskunga tiesas. Pilsētu tiesas pakļavās saviem maģistrātiem, bet muizu pagastu tiesas pakļavās pilskungu (apriņķu) tiesām.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Tautība | 1834. | 1852. | 1860. | 1867. | 1897. |
|---|---|---|---|---|---|
| latvieši | 320 000 | 402 000 | 435 000 | 460 000 | 506 000 |
| vācieši | 37 654 | 39 000 | 40 000 | 43 518 | 51 000 |
| ebreji | 11 150 | 24 000 | 28 000 | 33 707 | 38 000 |
| krievi | 15 000 | 12 222 | 26 000 | ||
| poļi | 13 000 | 3000 | 9029 | 20 000 | |
| lietuvieši | 8000 | 8000 | 10 000 | 17 000 | |
| baltkrievi | 700 | 700 | 4115 | 12 000 | |
| līvi | 2000 | 2000 | 2541 | ||
| žemaiši | 2000 | ||||
| čigāni | 1942 |
Pēc 1834. gada dvēseļu revīzijas datiem Kurzemes guberņā tolaik bija 503 010 iedzīvotāji.
Zemnieku skaits sasniedza 329 995, no tiem gandrīz visi bija latvieši, bet atsevišķos guberņas apriņķos dzīvoja arī līvi (Dundagas, Popes un Lubezeres muižu piekrastes zvejnieku ciemos), krieviņi (vairs tikai 15 cilvēku Bauskas apriņķī), lietuvieši (Ilūkstes apriņķī un Palangas apkārtnē) un baltkrievi (apmēram 700, Sēlpils virspilskunga iecirknī).
Kā vācieši bija reģistrēti 37 654 iedzīvotāji, vairumā tirgotāji, amatnieki, krodznieki, muižnieki, ierēdņi, luterāņu mācītāji un skolotāji. Kā ebreji bija uzskaitīti 11 150 iedzīvotāji, vairumā amatnieki, sīktirgotāji un vīndeģi muižu spirta brūžos. Poļi dzīvoja galvenokārt Ilūkstes apriņķī un Palangas apkārtnē, kur viņi bija muižu kalpi, amatnieki un krodzinieki. Krievi bija zemnieki (galvenokārt vecticībnieki) Ilūkstes apriņķī, pārējā guberņas daļā dzīvoja izklaidus kā muižu kalpi (dārznieki, kučieri), tirgotāji un ierēdņi pilsētās. Čigānu skaits tajā laikā samazinājās, kaut gan pierakstīti pilsētās, viņi laukos un mežos dzīvoja nomadu dzīvi, nodarbojās ar ubagošanu un zirgu tirgošanu.[7]
Pēc 1857. gada dvēseļu revīzijas datiem Kurzemes guberņā bija 555 003 iedzīvotāju, no tiem 271 902 vīriešu un 283 101 sieviešu.
1895. gada uzskaites liecināja, ka Kurzemes guberņā bija 736 885 iedzīvotāju, no tiem 358 917 vīriešu un 377 968 sieviešu.
Pēc 1894. gada datiem Kurzemes guberņā bija: 622 876 zemnieki, 85 830 tirgoņi, sīkpilsoņi un ģilžu amatnieki, 14 382 karavīri, 6511 dzimtas muižnieki, 3908 muižnieki personīgu nopelnu dēļ, 2315 ārzemnieki, 610 garīdznieki un 453 citi iedzīvotāji. No tiem 583 480 bija luterāņi, 68 722 katoļi, 55 470 ebreji, 16 875 pareizticīgie, 6 834 vecticībnieki, 4 592 baptisti, 582 reformāti, 330 citas ticības.
Etniskais sastāvs apriņķos (1897)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšanas datiem Kurzemes guberņā bija 674 034 iedzīvotāji. Apriņķos bija šāds iedzīvotāju etniskais sastāvs:[8]
| Apriņķis | iedzīvotāji | latvieši | vācieši | ebreji | krievi | poļi | lietuvieši | baltkrievi |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Aizputes apriņķis | 53 209 | 48 075 (90,4%) | 2859 (5,4%) | 1335 (2,5%) | 205 (0,4%) | 110 (0,2%) | 523 (1.0%) | 1 (0,0%) |
| Bauskas apriņķis | 50 547 | 44 189 (87,4%) | 3042 (6,0%) | 2170 (4,3%) | 247 (0,5%) | 122 (0,2%) | 550 (1,1%) | 0 (0,0%) |
| Dobeles apriņķis | 101 313 | 77 815 (76,8%) | 11 104 (11,0%) | 4042 (4,0%) | 4852 (4,8%) | 953 (0,9%) | 1244 (1,2%) | 367 (0,4%) |
| Grobiņas apriņķis | 110 878 | 64 890 (58,5%) | 16 942 (15,3%) | 7173 (6,5%) | 7702 (6,9%) | 6400 (5,8%) | 6118 (5,5%) | 371 (0,3%) |
| Ilūkstes apriņķis | 66 461 | 18 955 (28,5%) | 1082 (1,6%) | 6351 (9,6%) | 10 121 (15,2%) | 11 380 (17,1%) | 6996 (10,5%) | 11 478 (17,3%) |
| Jaunjelgavas apriņķis | 64 795 | 53 802 (83,0%) | 1809 (2,8%) | 6037 (9,3%) | 1674 (2,6%) | 488 (0,7%) | 756 (1,2%) | 46 (0,1%) |
| Kuldīgas apriņķis | 66 335 | 57 415 (86,6%) | 5626 (8,5%) | 2639 (4,0%) | 161 (0,2%) | 51 (0,1%) | 225 (0,3%) | 0 (0,0%) |
| Talsu apriņķis | 61 148 | 54 285 (88,8%) | 2562 (4,2%) | 3829 (6,3%) | 153 (0.3%) | 41 (0,1%) | 24 (0,0%) | 11 (0,0%) |
| Tukuma apriņķis | 51 076 | 45 456 (89,0%) | 2201 (4,3%) | 2717 (5,3%) | 215 (0,4%) | 84 (0,2%) | 272 (0,5%) | 8 (0,0%) |
| Ventspils apriņķis | 48 275 | 41 112 (85,2%) | 3790 (7,9%) | 1396 (2,9%) | 300 (0,6%) | 59 (0,1%) | 1340 (2,8%) | 1 (0,0%) |
| Guberņā kopā: | 100% | 75,1% | 7,6% | 5,6% | 3,8% | 2,9% | 2,7% | 1,8% |
| Kopskaits | 674 034 | 505 994 | 51 017 | 37 689 | 25 630 | 19 688 | 16 531 | 12 283 |
- Ventspils apriņķī pie lietuviešiem pieskaitīti lībieši
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc pievienošanas Krievijas Impērijai Kurzemes guberņā apvienoja Kurzemes un Zemgales hercogistes un Piltenes apgabala zemes, kas abas saglabāja savu iepriekšējo administratīvo iedalījumu.
Pēc 1819. gada administratīvās reformas Piltenes apgabalu inkorporēja guberņas teritorijā kā Ventspils pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Windau) un Aizputes pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Hasenpoth). Kandavas pilskungs pēc 1819. gada reformas pārcēlās uz Talsiem.[9] Kurzemes guberņai pievienoja arī Palangas apvidu līdz Prūsijas robežai.
Guberņa bija sadalīta desmit apriņķos jeb pilskunga iecirkņos (Hauptmannschaft), kuru pārvaldes iestādes atradās tā paša nosaukuma apriņķa pilsētās, izņemot Talsus un Ilūksti, kam bija tikai miestu tiesības. Katrā apriņķī bija sava pilskunga tiesa ar vietējo policiju.
Līdz 1864. gadam katri divi apriņķi bija apvienoti virspilskunga iecirkņos (Oberhauptmannschaft), kuros atradās guberņas galma tiesai (Oberhofgericht) pakļautas virspilskunga tiesas un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirkņiem. Sēlpils virspilskunga tiesa darbojās nevis Sēlpilī, bet gan Jēkabpilī.
Detalizēts administratīvais iedalījums atrodams 1841. gadā izdotajā Herborda Kārļa Frīdriha Bīnemaņa fon Bīnenštamma Kurzemes guberņas un Piltenes apgabala ģeogrāfijas un statistikas aprakstā[10]
- I. Aizputes virspilskunga tiesa (Oberhauptmannschaft Hasenpoth):
A. Grobiņas pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Grobin)
B. Aizputes pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Hasenpoth)
- II. Kuldīgas virspilskunga tiesa (Oberhauptmannschaft Goldingen):
C. Ventspils pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Windau)
D. Kuldīgas pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Goldingen)
- III. Tukuma virspilskunga tiesa (Oberhauptmannschaft Tuckum):
E. Talsu pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Talsen)
F. Tukuma pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Tuckum)
- IV. Jelgavas virspilskunga tiesa (Oberhauptmannschaft Mitau):
G. Dobeles pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Doblen)
H. Bauskas pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Bauske)
- V. Sēlpils virspilskunga tiesa (Oberhauptmannschaft Selburg):
I. Jaunjelgavas pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Friedrichstadt)
K. Ilūkstes pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Illuxt)
1819. gadā pilskunga tiesas (iecirkņus) pārdēvēja par apriņķiem (Kreis).
Draudžu novadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Kurzemes guberņā bija 33 draudzes, kas reizi trīs gados sūtīja savu delegātu uz Jelgavā notiekošo Kurzemes landtāgu.
- Dobeles pilskunga tiesā:
- Jelgavas draudzes novads (Kirchspiel Mitau),
- Dobeles draudzes novads (Kirchspiel Doblehn),
- Mežmuižas draudzes novads (Kirchspiel Gränzhof),
- Sesavas draudzes novads (Kirchspiel Sessau)
- Bauskas pilskunga tiesā:
- Bauskas draudzes novads (Kirchspiel Bauske),
- Iecavas draudzes novads (Kirchspiel Ekau),
- Vecumnieku draudzes novads (Kirchspiel Neugut),
- Baldones draudzes novads (Kirchspiel Baldohn)
- Jaunjelgavas pilskunga tiesā:
- Sēlpils draudzes novads (Kirchspiel Selburg),
- Neretas draudzes novads (Kirchspiel Nerst),
- Aizkraukles draudzes novads (Kirchspiel Ascheraden)
- Ilūkstes pilskunga tiesā:
- Daugavpils draudzes novads (Kirchspiel Dünaburg),
- Aizlauces draudzes novads (Kirchspiel Ueberlauz)
- Tukuma pilskunga tiesā:
- Tukuma draudzes novads (Kirchspiel Tukkum),
- Jaunpils draudzes novads (Kirchspiel Neuenburg),
- Auces draudzes novads (Kirchspiel Auz)
- Talsu pilskunga tiesā:
- Kandavas draudzes novads (Kirchspiel Kandau),
- Sabiles draudzes novads (Kirchspiel Zabeln),
- Talsu draudzes novads (Kirchspiel Talsen),
- Ārlavas draudzes novads (Kirchspiel Erwalen)
- Kuldīgas pilskunga tiesā:
- Kuldīgas draudzes novads (Kirchspiel Goldingen),
- Saldus draudzes novads (Kirchspiel Frauenburg).
- Ventspils pilskunga tiesā:
- Ventspils draudzes novads (Kirchspiel Windau),
- Piltenes draudzes novads (Kirchspiel Pilten),
- Dundagas draudzes novads (Kirchspiel Dondangen).
- Aizputes pilskunga tiesā:
- Aizputes draudzes novads (Kirchspiel Ordens-Hasenpot),
- Piltenes-Aizputes draudzes novads (Kirchspiel Piltens-Hasenpot),
- Sakas draudzes novads (Kirchspiel Sackenhausen),
- Alsungas draudzes novads (Kirchspiel Alschwangen),
- Valtaiķu draudzes novads (Kirchspiel Neuhausen),
- Embūtes draudzes novads (Kirchspiel Amboten),
- Gramzdas draudzes novads (Kirchspiel Gramsden).
- Grobiņas pilskunga tiesā:
- Grobiņas draudzes novads (Kirchspiel Grobin),
- Durbes draudzes novads (Kirchspiel Durben).
Apriņķi un pagasti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma guberņa bija sadalīta apriņķos un pagastos.
Izglītības iestādes (1893)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2 ģimnāzijas - Kurzemes guberņas akadēmiskā ģimnāzija Jelgavā un Nikolaja ģimnāzija Liepājā, 1 proģimnāzija Grīvā,
- 2 reālskolas (Jelgavas reālskola, Liepājas reālskola), 4 augstākās sieviešu skolas (2 Liepājā, Ventspilī)
- 1 sieviešu 6-klasīgā skola, 7 jūrskolas, 2 skolotāju semināri (Irlavā un Kuldīgā), 1 zemkopības skola,
- 19 vīriešu un 4 sieviešu pilsētas skolas, 3 ebreju pilsētas skolas,
- 7 vīriešu, 5 sieviešu un 3 jauktās sākumskolas, 2 ebreju sākumskolas.
- 370 evaņģēliski luterisko draudžu skolas ar 25 tūkstošiem skolnieku,
- 42 ortodokso draudžu skolas, 7 tautas skolas ar krievu mācību valodu, 1 ministrijas lauku paraugskola, 1 ortodoksā sieviešu skola.
Likvidācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kurzemes guberņu 1915. gada vasarā okupēja ķeizariskās Vācijas karaspēks. De jure tā beidza eksistēt 1918. gada 3. martā, jo Brestļitovskas miera līgums paredzēja Krievijas atteikšanos no tiesībām uz Kurzemi. Tās vietā tika īslaicīgi pasludināta Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošana, vēlāk Baltijas hercogistes dibināšana. 1918. gada 18. novembrī Kurzeme tika pasludināta par Latvijas Republikas daļu.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.[novecojusi saite] Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.
- ↑ Watson, Karl Friedrich: Adreßbuch für die Kurländische Statthalterschaft. Mitau 1796
- ↑ Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1710 - 1800. Daugava, 1973. - 667 lpp.
- ↑ «Бильбасов В.А. Присоединение Курляндии // Русская старина, 1895. – Т. 83. - № 1. - С. 3-55.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 5. oktobrī.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 19 131.—19 133. slejas. Rīga, 1933.-1934.
- ↑ Матерiалы для географiи и статистики Россiи, собранные офицерами Генеральнаго штаба. Курляндская губернiя. Тип. департамента генерального штаба. СПб: 1862 - 602 с. par pārvaldes valodām skat. 398 lpp. (krieviski)
- ↑ Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2012. gada 12. decembris.
- ↑ Демоскоп Weekly. Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и уездам 50 губерний Европейской России
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 42 146. sleja.
- ↑ Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland, oder der ehemaligen Herzogthümer Kurland und Semgallen mit dem Stifte Pilten. Durchgesehen von E. A. Pfingsten. Nebst den colorirten Plännen der Städte Mitau, Libau und Windau und einer colorirten Karte von Kurland. Arhivēts 2016. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Mitau und Leipzig: G. A. Reyher, 1841 - 141 lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kurzemes guberņa.- Beschreibung der Provinz Kurland. Mitau, 1805 (vāciski)
- Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland, oder der ehemaligen Herzogthümer Kurland und Semgallen mit dem Stifte Pilten. Mitau und Leipzig, 1841 (vāciski)
- Матерiалы для географiи и статистики Россiи, собранные офицерами Генеральнаго штаба. Курляндская губернiя. Тип. департамента генерального штаба. СПб: 1862 - 602 с. (krieviski)
- Kurzemes guberņas gubernatori (angliski)
- Курляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона. T.6. 1892.)[novecojusi saite] (krieviski)
- Kurländisches Verkehrs- und Adressbuch : für 1892/1893 (vāciski)
- Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912 (vāciski)
- Kurzemes guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876. (krieviski)
Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā 
| ||
|---|---|---|
| Pirms: Kurzemes un Zemgales hercogiste Piltenes apgabals |
Kurzemes guberņa 1795—1918 |
Pēc: Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) Latvijas Republika |
| Pirms: Zviedru Vidzeme |
Vidzemes guberņa 1721—1918 |
Pēc: Baltijas hercogiste (1918) Latvijas Republika |
| Pirms: Inflantijas vaivadija |
Vitebskas guberņas Latgales daļa 1772—1917 |
Pēc: Latvijas Republika |
|