Jelgavas lidlauks

Vikipēdijas lapa
Jelgavas lidlauks
Jelgavas lidlauks
Jelgavas lidlauks 2017. gadā
IATA: navICAO: EVEA
Jelgava (Latvija)
Jelgava
Jelgava
Lidostas atrašanās vieta Latvijā
Pamatinformācija
Tips civilā
Īpašnieks /
Operators
Jelgavas Dome
Atrašanās vieta Jelgava
Augstums vjl 20 ft / 6 m
Koordinātas 56°40′18″N 23°40′42″E / 56.67167°N 23.67833°E / 56.67167; 23.67833Koordinātas: 56°40′18″N 23°40′42″E / 56.67167°N 23.67833°E / 56.67167; 23.67833
Skrejceļi
Virziens Garums (m) Virsma
09/27 800 betona plāksnes

Jelgavas lidlauks (ICAO: EVEA) ir civilais lidlauks pie Jelgavas pilsētas ziemeļu robežas. Lidlaukā ir saglabājušies apmēram 800 metri no kādreiz 2500m garā skrejceļa.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lidlauks izveidots jau pirms Otrā pasaules kara. Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara sākumā te bāzējās padomju 241. triecienaviācijas pulks (241-й штурмовой авиационный полк).[2] 1941. gada Vērmahta iebrukuma Latvijā pirmajā dienā 22. jūnijā vācu Luftwaffe bombardēja Jelgavas lidlauku un iznīcināja lielu daļu no tajā esošajiem 27 И-15 бис tipa iznīcinātājiem. Aukstā kara laikā to izmantoja kā vienu no rezerves militārajiem lidlaukiem pie PSRS ziemeļrietumu robežas. Līdz 1990. gadu sākumam Jelgavas lidlaukā (krievu: Елгавский аэродром) bāzējās padomju gaisa spēku 285. Speciālā Helikopteru Radioelektroniskās Kaujas Eskadriļa (285-й отдельная вертолётная эскадрилья радиоэлектронной борьбы, 285-й ОВЭ РЭБ), kas izmantoja Ми-8ППА helikopterus.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jelgavas lidlauku izmantoja "Rīgas Aeroklubs" izpletņlēcēju nodarbībām. 1997. gadā lidlauka ēkas un būves privatizēja privātuzņēmums "SIA BaltDelAero", kas lidlaukā nekādu saimniecisko darbību neveica. Jau drīz pēc privatizācijas firma aizveda daļu betona seguma plākšņu, pat neraugoties uz Jelgavas Domes nosacījumu saglabāt lidlauku. Šis pārkāpums, iekrātie parādi un SIA BaltDelAero maksātnespējas rezultātā Jelgavas Dome nolēma lauzt privatizācijas līgumu. Tas gan nevedās, bet 2007. gadā konfliktu atrisināja ar mierizlīgumu, atļaujot BaltDelAero demontēt apmēram 5800 plākšņu kā kompensāciju par privatizācijā ieguldītajiem līdzekļiem. Pēc plākšņu aizvešanas lidlauks atkal kļuva par pašvaldības īpašumu.[3]

Negadījumi un incidenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2014. gada 25. jūnijā avārijā cieta pašbūvēta un nereģistrēta Jodel D-18 Sovereign lidmašīna, kas bija būvēta ar motocikla dzinēju.[4][5]
  • 2012. gada 4. maijā privāts FlyItalia MD3 Rider (cn 010/05) ar reģistrācijas numuru YL-RID nogāzās pie Jaunīslīcēm, Jaunsvirlaukas pagastā. Zināms, ka lidmašīnai bija dzinēja problēmas. Cietušo nebija.[6][7]
  • 2011. gada 21. maijā Comco Ikarus C42 Cyclone (cn 9708-6034) lidmašīnai ar reģistrācijas numuru YL-MMA sabojājās dzinējs, tādēļ C42 veica piespiedu nosēšanos pļavā pie Jelgavas cukurfabrikas. Cietušo avārijas nosēšanās dēļ nebija.[8][9]
  • 1990. gada 15. maijā iznomāts DOSAAF Rīgas aerokluba AN-2 (cn 19447320) ar reģistrācijas numuru 20 yellow nolaižoties tika neatgriezeniski bojāts smagās nosēšanās dēļ.[10]
  • 1949. gada 7. martā 622 ShAP PSRS Gaisa spēku Jak-11 akrobātikas laikā ietriecās zemē, avārijā gāja bojā divu cilvēku ekipāža.[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]