Lielvārdes lidlauks
| Lielvārdes lidlauks | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Mācības Steadfast Javelin II Lielvārdes lidlaukā | |||||||
| IATA: nav – ICAO: EVGA | |||||||
  Lielvārde | |||||||
| Pamatinformācija | |||||||
| Tips | militārais | ||||||
| Īpašnieks / Operators | Latvijas Gaisa spēki | ||||||
| Īpašnieks | Latvijas valsts | ||||||
| Atrašanās vieta | Rembates pagasts, Ogres novads, Latvija | ||||||
| Augstums vjl | 207 ft / 63 m | ||||||
| Koordinātas | 56°46′45″N 024°51′14″E / 56.77917°N 24.85389°EKoordinātas: 56°46′45″N 024°51′14″E / 56.77917°N 24.85389°E | ||||||
| Skrejceļi | |||||||
| |||||||
Lielvārdes lidlauks (ICAO: EVGA) ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāze Ogres novada Rembates pagastā, 7 km uz ziemeļiem no Lielvārdes.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aukstā kara laikā 1970. gados PSRS bruņotie spēki Rembates ciema tuvumā sāka būvēt militāro lidlauku un Lielvārdes ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu padomju kara lidotāju ģimenēm un lidlauka personālam.
Sākotnēji Lielvārdes lidlauks kalpoja kā no Rumbulas lidostas pārdislocētā 899. Oršas iznīcinātāju bumbvedēju aviācijas pulka (krievu: 899-й авиационный полк Оршанский Краснознаменный ордена Суворова истребителей бомбардировщиков им. Ф.Э.Дзержинского, 899-й АПИБ) bāze Latvijas centrālajā daļā, kurā bija stacionēti padomju iznīcinātāji Su-24, bet vēlāk MiG-23.[1]
1993. gada 1. jūlijā Krievijas bruņoto spēku izvešanas laikā 899. Oršas aviācijas pulku pārdislocēja uz Buturļinovkas gaisa kara bāzi Voroņežas apgabalā Krievijā.[2]
Lidlauku nodeva Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku rīcībā, kas šeit ierīkoja NBS Gaisa spēku helikopteru bāzi. Helikopterus Mi-2 un Mi-17 izmantoja ne tikai militāriem mērķiem, bet arī meklēšanas un glābšanas darbiem, ievainoto un smagi slimo pacientu transportēšanai.
Gaisa spēku aviācijas bāzes izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Pēc Latvijas iestāšanās NATO 2005. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par Lielvārdes lidlauka attīstību. No 2007. līdz 2013. gadam notika lidlauka skrejceļa un lidostas modernizēšanas darbi, izbūvēja manevrēšanas ceļus, gaisa kuģu stāvvietas un dažādu funkciju lidaparātu laukumus. 2009. gadā atvēra jaunu pārvaldes ēku. 2013. gadā pabeidza apbruņojuma noliktavas, lidaparātu apkopes angāra ar remontdarbnīcām un smērvielu noliktavas izbūvi. Līdz 2013. gadam lidlauka projekta attīstībā bija ieguldīti apmēram 27 miljoni eiro NATO līdzekļu un apmēram 55,4 miljoni eiro nacionālā finansējuma.[3]
2014. gada Krimas krīzes laikā Lielvārdes lidlauku apmeklēja Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kas kopā ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri un gaisa spēku štāba priekšnieku pārrunāja gaisa spēku aviācijas bāzes uzdevumus, turpmākās attīstības plānus, Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla BALTNET iespējas, kā arī Krievijas gaisa spēku paaugstināto aktivitāti pierobežā un NATO patrulēšanu gaisa telpā virs Baltijas valstīm.[4] 2014. gada septembrī Lielvārdes lidlaukā notika starptautiskas mācības Steadfast Javelin II, kur nakts laikā vizuālās nosēšanās režīmā nolaidās stratēģiskās transporta lidmašīnas, kas atveda uz Latviju bruņumašīnas.[5]
2022. gada jūnijā Lielvārdes lidlaukā izvietoja Spānijas piegādāto zeme-gaiss zenītraķešu NASAMS bateriju.[6] Kopš 2023. gada februāra Lielvārdes lidlaukā stacionēti militārie helikopteri Black Hawk.[7][8]
2024. gada 1. martā Lielvārdes lidlauks pārņēma NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas uzturēšanu, ko nodrošināja Vācijas iznīcinātāji Eurofighter.[9] 22. martā lidostā atklāja pasažieru termināli ar Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas posteņiem.[10]
Negadījumi un incidenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1995. gada 7. jūnijā Latvijas Gaisa spēku lidmašīna Let L-410UVP (cn 831135) ar reģistrācijas numuru 146 piedalījās aviošovā Lielvārdes militārajā lidlaukā, kura laikā piloti mēģināja veikt nāves cilpas manevru, pēc otrā manevra lidmašīna vairs nav atguvusi līdzsvaru un ietriekusies zemē.[11] Manevrs, visticamāk, būtu veiksmīgs, taču sākotnējais augstums bija pārāk zems (apmēram 350 metri), un lidmašīna avarēja aptuveni 150 metrus no skatītājiem, nogalinot abus pilotus.[12]
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Yefim Gordon. MiG-23/27 Flogger: Soviet Swing-Wing Fighter/Strike Aircraft. Midland, 2005. 185780211X.
- ↑ 899-й авиационный полк Оршанский Краснознаменный ордена Суворова истребителей бомбардировщиков им. Ф.Э.Дзержинского (angliski)
- ↑ Ar NATO gādību topošo Lielvārdes militāro lidlauku varētu atklāt šovasar Arhivēts 2016. gada 18. septembrī, Wayback Machine vietnē. LETA, 2014. gada 8. martā
- ↑ Aizsardzības ministrs mudina turpināt attīstīt Lielvārdes lidlauku LETA, 2014. gada 15. martā
- ↑ NBS komandieris: Lielvārdes lidlauks kalpos aizsardzības uzdevumu īstenošanai LETA 2014. gada 25. septembrī
- ↑ Lielvārdē izvietota Spānijas pretgaisa aizsardzības zenītraķešu NASAMS baterija lsm.lv 2022. gada 26. jūnijā
- ↑ Foto: Helikopteru «Black Hawk» svinīgā pieņemšanas ceremonija sargs.lv 2023. gada 24. februārī
- ↑ NBS saņem pirmos divus jaunos ASV militāros helikopterus «Black Hawk» lsm.lv 2022. gada 12. decembrī
- ↑ NATO iznīcinātāji pirmo reizi devušies misijā no Lielvārdes lidlauka lsm.lv 2024. gada 1. martā
- ↑ Lielvārdes militārajā bāzē izveidots pasažieru terminālis lsm.lv 2024. gada 22. martā
- ↑ Sproģis Andris. «NBS lidmašīnas avārijā bojā gājuši abi piloti ("Neatkarīgā Cīņā")». periodika.lv. Skatīts: 2024. gada 6. februārī.
- ↑ «aviation-safety.net raksts par negadījumu».
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielvārdes lidlauks.- NBS Gaisa spēku bāze
- Atklās Lielvārdes lidlauku dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām
| ||||||||||||||