Jaunsvirlaukas pagasts
| Jaunsvirlaukas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Jelgavas novads |
| Centrs: | Staļģene |
| Kopējā platība:[1] | 123,0 km2 |
| • Sauszeme: | 119,2 km2 |
| • Ūdens: | 3,8 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 2 519 |
| Blīvums (2022): | 21,1 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Jaunsvirlaukas pagasts Vikikrātuvē
| |
Jaunsvirlaukas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Vircavas un Platones pagastiem, kā arī, pa Lielupi ar Cenu un Sidrabenes pagastiem, Bauskas novada Viesturu pagastu, kā arī Jelgavas pilsētu.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes: Īslīce, Lielupe, Liepars, Rēda, Sesava, Svitene, Vircava.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūsdienu Jaunsvirlaukas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Biles muiža (Billenhof), Ciemaldu muiža (Zeemalden), Dandāles muiža (Dannental), Jaunāmuiža (Peterweide), Jaunsvirlaukas muiža (Neu-Bergfried, Jaunsvirlauka), Prankas muiža (Frank-Sessau), Salgales muiža (Sallgalen), Staļģenes muiža (Stalgen, Staļģene), Supardantu muiža (Superintendentenhof), Vecsvirlaukas muiža (Alt-Bergfried, Bajāri).
1935. gadā Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagasta platība bija 93 km² un tajā dzīvoja 2139 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Jaunsvirlaukas un Staļģenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Jaunsvirlaukas ciems ietilpis Jelgavas (1949-1962, pēc 1967. gada) un Bauskas (1962-1967) rajonos. Jaunsvirlaukas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā Staļģenes ciema un Sesavas ciema kolhoza «Līgo» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Vircavas ciemam. 1966. gadā pievienoja Vircavas ciema padomju saimniecības «Dzirnieki» teritoriju, 1974. gadā daļu teritorijas pievienoja Vircavas ciemam, 1977. gadā pievienoja daļu Vecsvirlaukas ciema teritorijas, 1979. gadā — daļu likvidētā Vecsvirlaukas ciema, 1987. gadā — daļu Vircavas ciema teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Jaunsvirlaukas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Staļģene (pagasta centrs), Mežciems, Dzirnieki, Vecsvirlauka, Bajāri, Bitēni, Blukas, Īslīcas, Jaunsvirlauka, Kārniņi, Pakuļi, Smedēni, Šalkas.
Novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Antons Birkerts (1876—1971), literatūrzinātnieks un rakstnieks
- Pēteris Birkerts (1881—1956), literatūrzinātnieks un folklorists
- Pēteris Lūcis (1907-1991) , latviešu aktieris, režisors
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||