Skābpiena produkti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dažādu skābpiena produktu viskozitātes salīdzinājums (no kreisās uz labo): 3,5% ekoloģiskais rūgušpiens, 3,5% pilnpiena jogurts, 1,5% A38 un 3,5% ūmers (dāņu skābpiena produkts)

Skābpiena produkti jeb raudzēta piena produkti ir piena produkti, ko iegūst pienu saraudzējot ar pienskābes baktērijām[1] vai atsevišķu produktu (kefīra, kumisa un acidofilīna) gadījumā — pienskābes baktērijām un raugu.[2] Tradicionāli latviešu virtuves skābpiena produkti ir rūgušpiens, skābais krējums, biezpiens un Jāņu siers.

Skābpiena produkti ir baltā krāsā vai krēmkrāsā (rjaženka) ar tīru pienskābu garšu un smaržu un viendabīgu, mēreni biezu konsistenci bez olbaltumvielu pārslām. Acidofilajiem skābpiena produktiem konsistence Lactobacillus acidophilus dēļ var būt arī nedaudz staipīga.[2]

Ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skābpiena produktu ražošanā nedrīkst izmantot pienu ar rūgtu garšu un blīvumu, kas zemāks par 1028 kg/m3. Piena sastāvā nedrīkst arī būt inhibitori, jo tad būs traucēta vai pilnībā neiespējama pienskābes baktēriju vairošanās un piena recēšana.[3]

Skābpiena produktus ražojot rūpnieciski, pienu vispirms pasterizē un tad pievieno ieraugu ar attiecīgajam produkta veidam īpaši atlasītu mikroorganismu sastāvu, bet mājrūpnieciski tos mēdz arī gatavot, pienu nepasterizējot un vienkārši nodrošinot pienā jau dabīgi esošo pienskābes baktēriju darbībai vajadzīgo temperatūru[4], tomēr šādam produktam parasti ir zemāka un nepastāvīgāka kvalitāte un īsāks uzglabāšanas laiks.

Daudziem skābpiena produktiem raksturīgi skābenā garša un iebiezinātā konsistence veidojas pienskābajā rūgšanā (kefīram un kumisam arī spirta rūgšanā), kurā pienskābes baktēriju izdalītie fermenti piena laktozi pārraudzē pienskābē (vienādā daudzuma veidojas abi tās optiskie izomēri — D-(-)- un L-(+)-pienskābe), kas savukārt palielina skābumu un izraisa kazeīna pārslošanos, rūgstošo pienu sabiezinot.[5] Garšas uzlabošanai skābpiena produktiem mēdz pievienot dažādus ievārījumus, augļu gabaliņus un citas piedevas.[4]

Dažādu skābpiena produktu ieraugu sastāvs un raudzēšanas režīmi[6]
Produkta nosaukums Ieraudzēšanas temperatūra, °C Ierauga sastāvs Raudzēšanas ilgums, h Gatavā produkta skābums, °T
Skābais krējums 18—22 Lactococcus lactis, Lactococcus cremoris, Lactococcus diacetylactis 12—16 85—100
Kefīrs 18—22 Lactococcus lactis, Lactococcus cremoris, Leuconostic, Lactobacilus kefir, Lactobacilus casei, Acetobacter aceti, Candida kefir, Klyuveromyces marxianus u.c. 8—16 85—120
Biokefīrs 18—22 Lactococcus lactis, Lactococcus cremoris, Leuconostic, Lactobacilus kefir, Lactobacilus casei, Acetobacter aceti, Candida kefir vai Klyuveromyces marxianus, Lactobacillus acidophilus, Bifidobacteria ssp. 8—16 85—120
Rūgušpiens 20—24 Lactococcus diacetylactis, Lactococcus lactis 7—16 75—80
Jogurts 42—45 Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus, Lactococcus themrophilus 3—6 90—100
Biojogurts 42—45 Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus, Lactococcus themrophilus, Lactobacillus acidophilus, Bifidobacteria ssp 3—6 80—120
Rjaženka 18—24 Lactococcus diacetylactis, Lactococcus lactis 8—12 90—95
Acidofilais rūgušpiens vai lakto 36—38 Lactobacillus acidophilus 3—4 80—130
Biolakto 36—38 Lactobacillus acidophilus, Streptococcus thermophilus, Bifidobacteria ssp 4—6 80—130
Acidofilīns 30—35 Lactococcus lactis, Lactococcus cremoris, Lactobacillus acidophilus, Leuconostoc, Lactobacillus kefir, Lactobacillus casei, Acetobacter aceti, Candida kefir, Klyuveromyces marxianus u.c. 6—8 75—130
Diētiskās paniņas 20—24 Lactococcus diacetylacis, Lactococcus lactis 8—12 80—120

Ietekme uz veselību[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skābpiena produktiem piemīt izteikti diētiskas īpašības. To pienskābajā rūgšanā radusies pienskābe labvēlīgi ietekmē gremošanas, elpošanas orgānu un centrālās nervu sistēmas darbību, veicina ēstgribu, kā arī novērš pūšanas baktēriju attīstību gremošanas orgānos, tādējādi kavējot nevēlamu vielmaiņas produktu uzkrāšanos organismā.[2]

Vielmaiņā viegli iekļaujas L-pienskābe, jo tā dabiski veidojas arī muskuļos, bet D-pienskābes pārstrāde organismā ir garāka, jo D-pienskābe vispirms jāpārveido L-pienskābē. Uzturzinātnieku vidū ir uzskats, ka cilvēkam nav vēlams uzņemt pārāk lielu D-pienskābes daudzumu, tāpēc skābpiena produktu ražošanai mēdz izmantot īpaši izstrādātas tīrkultūras, kas pienskābajā rūgšanā vairāk veido L-pienskābi.[5]

Skābpiena produktus (piemēram, jogurtu, kefīru un rūgušpienu), atšķirībā no parastajiem piena produktiem, parasti var lietot uzturā arī cilvēki ar laktozes nepanesību, jo šajos produktus līdztekus laktozei ir arī pienskābes baktērijas, no kurām tievajā zarnā žultsskābju ietekmē atbrīvojas β galaktooksidāze, kas laktozi sašķeļ.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zariņš, Neimane, Bodnnieks 2015, 214. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 Ozola, Ciproviča 2002, 72. lpp.
  3. Ozola, Ciproviča 2002, 74. lpp.
  4. 4,0 4,1 Dagmāra Brutāne, Irina Miške. Dzīvības elementi. Rīga : Nordik, 2004. 194. lpp. ISBN 978-9984-75-161-0.
  5. 5,0 5,1 Zariņš, Neimane, Bodnieks 2015, 214. lpp.
  6. Ozola, Ciproviča 2002, 75. lpp.
  7. Zariņš, Neimane, Bodnieks 2015, 17. lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]