Pāriet uz saturu

Juzefs Hilzens

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jozefs Hilzens)
Juzefs Ježijs Hilzens
Józef Jerzy Hylzen
Juzefs Ježijs Hilzens
Personīgā informācija
Dzimis 1736. gada 25. janvārī
Miris 1786. gada 31. augustā (50 gadi)
Roma, Pāvesta Valsts
(Karogs: Itālija Itālija)
Nodarbošanās muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks

Juzefs Ježijs Hilzens (poļu: Józef Jerzy Hylzen, poļu: Joseph Georg Hülsen, dzimis 1736. gada 25. janvārī, miris 1786. gada 31. augustā) bija Hilzenu dzimtai piederīgs Latgales muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks.

Braslavas stārasts, Inflantijas vaivadijas kastelāns (no 1760. gada), Minskas vaivads (no 1767. gada), Lietuvas liekņazistes tribunāla maršals (no 1767. gada), Mstislavas vaivads (no 1770. gadā).

Juzefs Hilzens dzimis 1736. gadā vācbaltiešu cilmes Minskas vaivada Jana Augusta Hilzena un viņa sievas Konstances, dzimušas Broel-Plāteres ģimenē. Cēlis no Livonijas ordeņa bruņinieku Hilzenu dzimtas, kas pēc Livonijas konfederācijas sadalīšanas kalpoja Polijas un Lietuvas valdniekiem, viņa vectēvs Georgs Hilzens bija Viļakas stārasts. Saņēmis jezuītu izglītību, kopā ar savu draugu un privātskolotāju Karolu Virviču (Karol Wyrwicz) apceļoja Vāciju, Franciju un Itāliju. 1754. gadā kļuva par pāžu Polijas karaļa Augusta III galmā.

Ievēlēts par Inflantijas (1756) un Braslavas (1758) pārstāvi Polijas Seimā. Atbalstīja Staņislava Poņatovska ievēlēšanu par Polijas karali 1764. gadā. Piedalījās 1767. gada Repņina Seima darbā.

Savā 1783.gadā sacerētajā testamentā piešķīra saviem dzimtļaudīm „mūžīgu brīvību”, bet divas trešdaļas mantojuma ar Hilzenu-Šadursku fonda palīdzību novēlēja zinātnes un mākslas veicināšanai, jaunu slimnīcu un nespējnieku māju celšanai.

Brīvmūrnieciskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viļņas ložas „Svētā Kārļa bruņinieki“ (Rycerzy św. Karola) loceklis (1776). Varšavas ložas „Catherine á l'Ètoile du Nord" ("Katrīna pie Ziemeļzvaigznes”) pirmais meistars, Polijas provinciālložas lielmeistars (1778-1781), Polijas karalistes un Lietuvas dižkunigaitijas nacionālās lielložas „Grand Orient de Royaume de Pologne et du Grand Duché de Lithuanie” lielmeistara Ignācija Potocka vietnieks no 1783. gada.[1]

  • Baltā ērgļa ordenis (Order Orła Białego) - 1762. gadā
  • Sv.Staņislava ordenis (Order Świętego Stanisława) - 1767. gadā
  1. Goulds History of Freemasonry, 1936, 292-293 lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]