Jozefs Hilzens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hilzenu dzimtas ģerbonis

Jozefs Hilzens (vācu: Joseph Georg Hülsen, poļu: Józef Jerzy Hylzen, 1736-1786) bija Hilzenu dzimtai piederīgs Latgales muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks.

Amati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Braslavas stārasts, Inflantijas vaivadijas kastelāns (no 1760), Minskas vaivads (no 1767), Mstislavas vaivads (no 1770).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jozefs Hilzens dzimis 1736. gadā vācbaltiešu cilmes Minskas vaivada Jana Augusta Hilzena un viņa sievas Konstances, dzimušas Broel-Plāteres ģimenē. Cēlis no Livonijas ordeņa bruņinieku Hilzenu dzimtas, kas pēc Livonijas konfederācijas sadalīšanas kalpoja Polijas un Lietuvas valdniekiem, viņa vectēvs Georgs Hilzens bija Viļakas stārasts. Saņēmis jezuītu izglītību, kopā ar savu draugu Kārli Virviču (Karol Wyrwicz) apceļoja Vāciju, Franciju un Itāliju. 1754. gadā kļuva par pāžu Polijas karaļa Augusta III galmā.

Ievēlēts par Inflantijas (1756) un Braslavas (1758) pārstāvi Polijas Seimā. Atbalstīja Staņislava Poņatovska ievēlēšanu par Polijas karali 1764. gadā.

Savā 1783.gadā sacerētajā testamentā piešķīra saviem dzimtļaudīm „mūžīgu brīvību”, bet divas trešdaļas mantojuma ar Hilzenu-Šadursku fonda palīdzību novēlēja zinātnes un mākslas veicināšanai, jaunu slimnīcu un nespējnieku māju celšanai.

Brīvmūrnieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viļņas ložas „Svētā Kārļa bruņinieki“ (Rycerzy św. Karola) loceklis (1776). Varšavas ložas „Catherine á l'Ètoile du Nord" ("Katrīna pie Ziemeļzvaigznes”) pirmais meistars, Polijas provinciālložas lielmeistars (1778-1781), Polijas karalistes un Lietuvas dižkunigaitijas nacionālās lielložas „Grand Orient de Royaume de Pologne et du Grand Duché de Lithuanie” lielmeistara Ignācija Potocka vietnieks no 1783. gada.[1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Baltā ērgļa ordenis (Order Orła Białego) - 1762. gadā
  • Sv.Staņislava ordenis (Order Świętego Stanisława) - 1767. gadā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Goulds History of Freemasonry, 1936, 292-293 lpp.