Braslava

Braslava
Braslava;
	Pilsēta
Браслаў, Браслав
	Braslavas katoļu baznīca
; Karogs	; Ģerbonis
	Braslava
	Koordinātas: 55°38′36″N 27°03′41″E / 55.64333°N 27.06139°EKoordinātas: 55°38′36″N 27°03′41″E / 55.64333°N 27.06139°E
Valsts	Baltkrievija
Pirmo reizi minēta	1065. gadā
Magdeburgas tiesības	kopš 1500. gada 8. oktobra
Iedzīvotāji (2026)
• kopā	9 266
Pasta indeksi	211970
Tālruņu kods	+375 2153
Mājaslapa	Braslavas rajons
	Braslava Vikikrātuvē

Braslava (baltkrievu: Браслаў, krievu: Браслав) ir pilsēta ziemeļrietumu Baltkrievijā, Vitebskas apgabala Braslavas rajona administratīvais centrs. Pilsētā atrodas Braslavas ezeru nacionālā parka administrācija.

Ģeogrāfija

Pilsēta izvietojas Drivjatu ezera ziemeļu piekrastē, kas ietilpst Braslavas ezeru sistēmā, 220 kilometrus no Vitebskas un 240 kilometrus no valsts galvaspilsētas Minskas. Pa autoceļiem saistīta ar Druju, Mjoriem, Šarkavščinu, Vidziem un Daugavpili.

Izglītība

Pilsētā atrodas ģimnāzija, 2 vidusskolas, sporta skola, mākslas skola un 2 bibliotēkas.

Vēsture

Braslava ir viena no senākajām Baltkrievijas pilsētām. 9. gadsimtā šajā vietā pastāvēja latgaļu un kriviču apdzīvotās vietas, kas kļuva par pamatu vēlākai pilsētas attīstībai. Saskaņā ar Maceja Strijkovska "Polijas, Lietuvas, Žemaitijas un Krievzemes vēsturi" Braslava pirmo reizi pieminēta 1065. gadā. Sākotnēji pilsētas nosaukums bija Brjačilsavļa, Brjačislava par godu Polockas kņazam Bračislavam Izjaslavičam, kas šajā vietā uzcelā pierobežas cietoksni. 14. gadsimtā Braslava tika iekļauta Lietuvas lielkņazistes sastāvā. 15. gadsimtā pilsēta kļuva par Braslavas pavalsts centru. Savukārt 1500. gada 8. oktobrī kņazs Aleksandrs deva pilsētai Magdeburgas tiesības, kuras 1514. gadā apstiprināja Sigismunds I.

17.-18. gadsimtā Braslava karadarbības rezultātā smagi cieta un pat vairākas reizes bijusi pilnībā sagrauta, līdz trešās Polijas dalīšanas rezultātā 1795. gadā Braslavu anektēja Krievijas Impērija un 1796. gadā tā kļuva par Lietuvas guberņas, vēlāk Viļņas guberņas apriņķa (ujezda) centru. 1812. gada kara laikā Braslavu ieņēma Napoleona karaspēks. 1913. gadā Braslavā dzīvoja 1550 iedzīvotāju, darbojās vīna darītava, slimnīca, arodskola.

Pēc Pirmā pasaules kara 1922. gadā Braslavas apriņķis nokļuva Polijas Viļņas apgabala sastāvā, kur tā atradās līdz 1939. gadam. 1939. gadā to iekļāva Baltkrievijas PSR, 1940. gadā tā kļuva par Braslavas rajona administratīvo centru. 1941. gada 27. jūnijā pilsētu ieņēma nacistiskā Vācija. 1942. gada 3. jūnijā nošāva aptuveni 2000 pilsētas ebreju. 1944. gada 6. jūnijā pilsētu atguva Sarkanā armija. 1990. gada 27. jūlijā Braslava kļuva par Baltkrievijas valsts daļu.