Jānis Augusts Hilzens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Augusts Hilzens
Jan August Hylzen
Hilzenu ģerbonis
Hilzenu ģerbonis
Personīgā informācija
Dzimis 1702. gads
Miris 1767. gada 14. februārī
Varšava, Žečpospolita
(Karogs: Polija Polija)
Nodarbošanās muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks

Jānis (Jans) Augusts Hilzens (poļu: Jan August Hylzen, vācu: Johann August Hülsen; dzimis 1702. gadā, miris 1767. gada 14. februārī) bija Hilzenu dzimtai piederīgs Latgales (Inflantijas vaivadijas) muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks. Dagdas, Pildas, Bukmuižas, Kaunatas un citu muižu īpašnieks. Ježija Nikolaja Hilzena jaunākais brālis, Juzefa Hilzena tēvs.

Amati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inflantijas vaivadijas kastelāns (1744-1754), Minskas vaivads (1754-1767), Braslavas (no 1739) un Parhovas stārasts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Hilzens dzimis 1702. gadā Viļakas stārasta Georga Hilzena (Jerzy Hylzen) ģimenē. Ietilpst Livonijas ordeņa bruņinieku Hilzenu dzimtā, kas pēc Livonijas konfederācijas sadalīšanas kalpoja Polijas un Lietuvas valdniekiem.

Jaunību pavadīja Inflantijas vaivada Jāņa Ludviķa Plātera mājās un apprecēja viņa meitu Konstanci. 1735., 1736. un 1738. gadā viņu ievēlēja par Inflantijas vaivadijas pārstāvi Polijas-Lietuvas Seimā. No 1739. gada bija Braslavas stārasts, no 1744. gada Inflantijas vaivadijas kastelāns, no 1749. gada Lietuvas dižkunigaitijas Lielā tribunāla deputāts un maršalks. 1750. gadā Viļņā iznāca viņa apcerējums par Latgales vēsturi Inflanty w dawnych swych .... 1754. gadā Hilzenu iecēla par Minskas vaivadu.

Miris 1767. gada 14. februārī Varšavā. Hilzena rezidence Varšavā bija ēka, kas pazīstama kā Mostovsku pils (Pałac Mostowskich). Mūsdienās tajā atrodas Varšavas policijas galvenā pārvalde.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Inflanty w dawnych swych i wielorakich aż do wieku naszego dziejach i rewolucjach, z wywodem godności i starożytności szlachty tamecznej, tudzież praw i wolności z dawna i teraz jej służących, zebrane i polskiemu światu do wiadomości w ojczystym języku podane przez Jaś. Wielm. Jmci pana Jana Augustyna Hylzena, Kasztelana Inflanckiego, Starostę Brasławskiego … , Viļņa, 1750.
  • Encomium Bibliothecae Zaluscianae, Warszawa 1754.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Julian Bartoszewicz, Znakomici mężowie polscy w XVIII wieku : wizerunki historycznych osób skreślone przez Juljana Bartoszewicza. T. 2. Nakładem B.M. Wolffa, Petersburg 1856, str. 199—237.
  • Gustaw Manteuffel, Zarysy z dziejów krain dawnych inflanckich (czyli Inflant właściwych (tak szwedzkich jako i polskich)), Estonii z Ozylia, Kurlandii i Ziemi Piltyńskiej, wstęp, redakcja i opracowanie tekstu Krzysztof Zajas, Kraków 2007. ISBN 97883-242-0795-4 str. XIV, XX, 105, 109, 122, 126, 138, 184, 187—190, 192, 224—225, 234—236, 282, 284, 287, 294, 301.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Baltā ērgļa ordenis (Order Orła Białego)

Skat. arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]