Juris Baldunčiks
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Juris Baldunčiks (dzimis 1950. gada 29. novembrī Jēkabpilī, miris 2022. gada 27. jūlijā Rīgā) bija latviešu valodnieks (letonists un anglists), terminologs, leksikogrāfs, pedagogs un tulkotājs.[1] Dažādu zinātnisko publikāciju (jo īpaši par latviešu valodas vēsturi, terminoloģiju, kontaktlingvistiku) un augstskolas mācību līdzekļu autors. Dr. philol.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1977. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu. Pēc absolvēšanas strādājis Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (1978—1986), vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1986—1989) un institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā (1990—1992)[2]. Vēlāk strādājis arī kā Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā (1992—1993) un projektu vadītājs, kā arī kā Latvijas Valsts universitātes Psiholoģijas un pedagoģijas fakultātes docētājs (1995—1997).
Kopš 1997. gada strādāja Ventspils Augstskolā — sākumā kā asociētais profesors, vēlāk Anglistikas katedras vadītājs, bet kopš 2006. gada — profesors. Līdz 2014. gadam bijis Ventspils Augstskolas Lietišķās valodniecības centra direktors. No 2013. līdz 2015. gadam vadīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju.
Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1983. gadā izstrādājis disertāciju "Заимствование англизмов в латышском языке XVII-XX вв." ("Anglicismu aizgūšana latviešu valodā 18.—20. gs.", par kuru ieguvis filoloģijas zinātņu kandidāta grādu (1992. gadā nostrificēts par Dr. philol.). Vēlāk izstrādājis monogrāfiju "Anglicismi latviešu valodā" (1989), kurā apkopoti latviešu valodā lietotie aizguvumi un minēti to pirmreģistrējumi.
Ap 90 rakstu par aizguvumiem, dažādu nozaru (jūrniecības, sporta, valodniecības, tiesību zinātnes, ķīmijas, anatomijas, enerģētikas u. c.) terminoloģiju un terminoloģijas nozares vēsturi, valodas kultūru, tulkošanu, kā arī 13 vārdnīcu (tostarp "Svešvārdu vārdnīca") autors. J. Baldunčika vadībā izstrādāts arī pētījums "Vārdnīcu izstrāde Latvijā: 1991—2010” (2012), kurā ietverts arī J. Baldunčika pārskats par šajā laikposmā Latvijā iznākušajām vienvalodas vārdnīcām — skaidrojošajām, svešvārdu, etimoloģijas un slenga vārdnīcām.
Zinātniskās konferencēs referējis par dažādiem valodu kontaktu aspektiem, latviešu terminoloģijas un leksikas attīstību un tulkošanas problēmām.
Latvijas Valsts universitātē un Ventspils Augstskolā pasniedzis vairākus akadēmiskos kursus — angļu stilistiku, angļu leksikoloģiju, terminoloģiju, leksikogrāfiju, sociolingvistiku, ASV studijas, angļu valoda, rakstisko tulkošanu. Uzstājies ar izglītojošām lekcijām par valodas jautājumiem arī plašai sabiedrībai, piedalījies valodas kultūras kopšanai veltītos pasākumos ("Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”, "Valodas policija”) un pārraidēs (raidieraksts "Pieturzīmes"[3]).
Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
J. Baldunčiks ir vairāku rakstu autors dažādos izdevumos, kā arī ir piedalījies vārdnīcu izstrādē. Dažas nozīmīgākās publikācijas:
- Svešvārdu vārdnīca: vairāk nekā 16 000 citvalodu cilmes vārdu un terminoloģisku vārdkopu / J. Baldunčika redakcija. 3., lab. un papild. izd. Rīga: Jumava, 2007., 931 lpp.
- Angļu-latviešu vārdnīca: ap 70 000 tulkotu leksikas vienību = English-Latvian dictionary: approx. 70,000 translated lexical items / sastādītāji: Z. Belzēja ... [un citi] ; rediģējis un papildinājis J. Baldunčiks. 4., izlabotais un papildinātais izdevums. Rīga: Jāņa sēta, 2004., 1234 lpp.
- Baldunčiks, Juris. Anglicismi latviešu valodā / Juris Baldunčiks; Latvijas PSR Zinātņu akadēmija. A. Upīša Valodas un literatūras institūts; recenzenti: filol. zin. dokt. L. Ceplītis un filol. zin. kand. V. Broka. Rīga: Zinātne, 1989., 540 lpp.
- Kavalieris, A., Baldunčiks, J., Skujiņa, V. u. c. Kriminālistikas un operatīvās darbības terminoloģijas skaidrojošā vārdnīca latviešu, angļu, krievu un vācu valodā. Rīga: Latvijas Policijas akadēmija, 2007.
- Baldunčiks, J. Pārskats par nozīmīgākajām vienvalodas vārdnīcām: skaidrojošās vārdnīcas, svešvārdu vārdnīcas, etimoloģijas vārdnīca, slenga vārdnīca. Vārdnīcu izstrāde Latvijā: 1991—2010. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2012., 108—189.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas enciklopēdija I. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 457. lpp.
- ↑ Bankavs, A., Jansone, I. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 96. lpp.
- ↑ Aiga Veckalne. «Podraides "Pieturzīmes" 14. sērija».
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Dace Kokareviča (2018. gada 6. novembris). “Viedamo” un citu vārdu atradumi. Saruna ar Juri Baldunčiku. Latvijas Avīze. Skatīts: 2020. gada 23. novembrī.
- Valodnieks: Latviešu valodā pārāk daudz aizgūstam no citām valodām. Apollo. LETA. 2013. gada 21. janvāris. Skatīts: 2020. gada 23. novembrī.
|