Jānis Veselis

Jānis Veselis;
Personīgā informācija
Dzimis	1896. gada 1. aprīlī ; Āniņi, Neretas pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1962. gada 18. maijā (66 gadi); Milvoki, ASV
Tautība	latvietis
Dzīvesbiedre	Mirdza Vesele
Literārā darbība
Nodarbošanās	rakstnieks
Valoda	latviešu valoda
Rakstīšanas laiks	1920-1962
Slavenākie darbi	Tīrumu ļaudis , Latvju teiksmas, Viesturs varapoga.
Apbalvojumi	Trīs Kultūras fonda balvas
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Jānis Veselis (1896—1962) bija latviešu rakstnieks.^[1] Darbojās dažādos periodiskajos izdevumos, literatūras kritikā, uzskatāms par vienu no talantīgākiem prozaistiem ar savu īpašo stilu un savdabīgu pasaules skatījumu īsās prozas darbos un romānos.

Biogrāfija

Dzimis 1896. gada 1. aprīlī Neretas pagasta Āniņos zemnieku ģimenē. Mācījies Neretas Andreja skolā un Jēkabpils pilsētas skolā. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, pēc demobilizācijas 1918. gadā dzīvoja vecāku mājās Degumniekos netālu no Lubānas ezera, piedalījās brīvības cīņās. 1920. gada aprīlī laikraksts "Republikas Sargs" iespieda viņa pirmo dzejoli "Nav žēl", drīz vien vairāki dzejoļi un stāsts "Tuksnesī" parādījās arī laikrakstā "Latvijas Kareivis".

1921. gadā Veselis pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur pārtika vienīgi no literārā darba. Rakstīja stāstus, noveles, romānus un radīja pats savu literārās izteiksmes veidu – teiksmas. Sevišķu ievērību viņš ieguva ar romānu "Tīrumu ļaudis", ko 1928. gadā godalgoja Kultūras fonds. Bija laikrakstu "Latvijas Vēstnesis" un "Jaunākās Ziņas" līdzstrādnieks. Otrā pasaules kara laikā bija apgāda "Latvju grāmata" redaktors, 1942. gadā izdeva latviešu mitoloģijas iespaidā tapušās "Latvju teiksmas".

1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā pārcēlās uz ASV, kur strādāja par latviešu grāmatu kolportieri. Jānis Veselis bija PEN kluba biedrs un studentu konkordijas “Valdemārija” biedrs.

Miris 1962. gada 18. maijā, teicot runu "Daugavas vanagu" sanāksmē Milvokos, apglabāts Kalamazū Riversaidas kapsētā.

Apbalvojumi

Kultūras fonda prēmija par romānu "Tīrumu ļaudis" (1928)
Kultūras fonda balva par "Latvju teiksmām" (1943, 1944)
Kultūras fonda balva par romānu "Viesturs varapoga" (1953)

Daiļrades raksturojums

Ja Veseļa prozas valoda vispār ir bagāta un sulīga, krāsainiem, spilgtiem epitetiem piebārstīta, tad „Latvju teiksmās” Veselis ir parādījis latviešu valodas vārda burvību jo krāšņu. Stils šeit ir izkopts līdz smalkākai niansei. Rakstnieks šeit ir vārda īstenā nozīmē valodas meistars. Valoda plūst ritmiski, viļņodamās un šūpodamās tai īpatnējā, daudziem salīdzinājumiem bagātā ritmā, kas Veseļa darbiem piešķiŗ vienreizīgu burvību un muzikalitāti. Šķiet, nākotnes literatūras vēsturnieku uzdevums būs parādīt, cik bagāts, gandrīz neizsmeļams ir rakstnieka lietāto vārdu krājums; cik daudz un dažādus apzīmējumus Veselis dažkārt ir lietājis vienai un tai pašai domai.^[2]

Bibliogrāfija

Dzeja

"Dzīves vainagi" (1943)^[3]
"Staru būdā" (1947)
"Laimas mirdzumā" (1954)

Esejas

"Domas par stilu un saturu" (1925)
"Pārdomas par zinātni, reliģiju, dzīvību, Dievturību" (1928)
"Pārdomu grāmata" (1936)
"Rakstnieku sejas" (1938)
"Teiksma par manu mūžu. Vesterosa." (1956)

Lugas

"Jumis" (1931)
"Kur tad tu nu biji, āzīti manu" (1934)

Proza

"Saules kapsēta" (1921)
"Dieva gulta" (1923)
"Eņģelis Ufirs" (1924)
"Tīrumu ļaudis" (1927)
"Trīs laimes" (1929)
"Dienas krusts" (1931)
"Velgas mīlestība" (1942)
"Viesturs varapoga" (1952)
"Divas māsas" (1958)
"Tērauda dvēsele" Triloģija("Cilvēku sacelšanās"(1934) "Tērauda dvēsele" (1938) "Lielais gājiens" (1946)) (1961)
"Blāzmas staigātāji" (1962)

Īsproza

"Pasaules dārdos" (1921)
"Aklais ezers" (1921)
"Zem vācu jūga" (1921)
"Liesma uz ūdeņiem" (1922)
"Rēgi un cilvēki" (1924)
"Vilkači" (1925)
"Neticīgā Toma mīlestība" (1928)
"Latvju teiksmas" (1942)

Literatūra par Jāni Veseli

Jēgere-Freimane P. "Jānis Veselis" // Daugava, 9. (1928)
Ķelpe J. "Jānis Veselis". Rīga. (1938)
Veselis J. "Atmiņas un apceres.Linkolna." (1980)
Hiršs H. "Jānis Veselis". // Latviešu rakstnieku portreti. 20. un 30. gadu rakstnieki. Rīga. (1994)
Ķuzāne L."Saules koka meklētājs. Romāns par Jāni Veseli".Rīga (2000)

Ārējās saites

Atsauces

↑ «KAKTUSS: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. septembrī. Skatīts: 2015. gada 26. jūlijā.
↑ JĀNIS VESELIS KĀ ZINĀTNIEKS UN CILVĒKS Arhivēts 2016. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē. Karola Dāle, ad memoriam, Jaunā Gaita nr. 39, 1962.
↑ «Bibliogrāfija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2010. gada 26. maijā.

[1] «KAKTUSS: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. septembrī. Skatīts: 2015. gada 26. jūlijā.

[2] JĀNIS VESELIS KĀ ZINĀTNIEKS UN CILVĒKS Arhivēts 2016. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē. Karola Dāle, ad memoriam, Jaunā Gaita nr. 39, 1962.

[3] «Bibliogrāfija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2010. gada 26. maijā.

[1]

[2]

[3]