Pāriet uz saturu

Jēkabpils ģerbonis

Vikipēdijas lapa
Jēkabpils ģerbonis
Detaļas
Īpašnieks Jēkabpils pilsēta
Ieviests 1924. gadā
Vairogs Uz sudraba vairoga ir attēlota dabiskas krāsas egle uz zaļas pamatnes, zem egles atrodas uz kreiso pusi ejošs dabiskas krāsas lūsis.
Agrākās versijas

Jēkabpils ģerbonis ir viens no Jēkabpils pilsētas oficiāliem simboliem.

Ģerbonī uz sudraba vairoga ir attēlota dabiskas krāsas egle uz zaļas pamatnes. Zem egles atrodas uz kreiso pusi ejošs dabiskas krāsas lūsis.

Pirmais zināmais ģerbonis datējams ar 1670. gadu, kad hercogs Jēkabs to pilsētai piešķīra vienlaicīgi ar pilsētas statusu. Vēlāk, esot Krievijas impērijas sastāvā, Jēkabmiestam arī ir savs ģerbonis, kurā var saskatīt līdzības ar pašreizējo ģerboni. Latvijā izveidotā Heraldikas komisija 1924. gada 21. novembrī apstiprināja pašreiz spēkā esošo Jēkabpils pilsētas ģerboņa zīmējumu.[1]

Ģerboņa zīmējuma priekšvēsture saistās ar kādu stāstu.

Reiz Kurzemes hercogs Jēkabs devies medīt. Ilgi viņš klīdis pa savas hercogistes mežiem, bet medījums nav gadījies. Beidzot viņš nonācis Daugavas krastā un te zem kuplas egles — lūsis. Nomedījis hercogs lūsi un pamanījis, ka tuvumā ir neliela pilsētiņa.

Vēlāk šai pilsētiņai hercogs devis savu vārdu, nosaucot to savā vārdā.

  1. «Jēkabpils ģerbonis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. septembrī. Skatīts: 2010. gada 21. septembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]