Jūlijs Madernieks

**Jūlijs Madernieks**
Jūlijs Madernieks
	Jūlijs Madernieks
Dzimis	1870. gada 27. februārī; Vecgulbenes pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1955. gada 19. jūlijā (85 gadu vecumā); Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Nozares	glezniecība, grafika, mākslas pedagoģija
Apbalvojumi	Triju Zvaigžņu ordenis

Jūlijs Madernieks (1870—1955) bija latviešu gleznotājs, interjerists, pedagogs un mākslas kritiķis. Mākslinieku pulciņa "Rūķis" un mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs.

Madernieks bija pirmais latviešu mākslinieks, kurš ieviesa metodisku un organizētu zīmēšanas pasniegšanu. Mācību pamatā bija kompozīcijas apgūšana. Viņš darbojās arī stājgrafikā un grāmatu grafikā.

Dzīvesgājums

Madernieks dzimis 1870. gadā Vecgulbenes muižas "Madernieku" mājās rentnieka Ernesta Madernieka un viņa sievas Dores ģimenē. Līdz 1883. gadam Jūlijs mācījās vietējā Krustu skolā, pēc tam Vecpiebalgas draudzes skolā, ko pabeidza 1889. gadā. Pašmācības ceļā viņš apguva vairāku mūzikas instrumentu spēli. No 1891. līdz 1892. gadam Madernieks mācījās Rīgas vācu amatniecības skolā, pēc (no 1892. līdz 1898. gadam) tam turpināja mācības Pēterburgas Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolas Dekoratīvās glezniecības nodaļā, iesaistījās latviešu mākslinieku apvienības “Rūķis” darbībā.

Viņš ieguva stipendiju studijām ārzemēs un no 1899. līdz 1900. gadam papildinājās Berlīnē, Drēzdenē un Parīzē, kur apmeklēja Parīzes Mākslas akadēmijas (École des Beaux—Arts) darbnīcas un Kolarosi akadēmiju (Académie Colarossi). No 1900. līdz 1902. gadam Madernieks dzīvoja Pēterburgā, gleznojot studijas un pelnoties ar lietišķās grafikas darbiem ― plakātiem un pastkartēm.

No 1902. līdz 1905. gadam viņš Rīgā projektēja dzīvokļu interjera dekoratīvo noformējumu un darināja mēbeļu projektus uzņēmēja K.Berga, advokātu F.Alberta un F.Grosvalda, ārstu K.Meņģeļa un A.Krauca dzīvokļiem. No 1903. gada Madernieks studēja latviešu tautas mākslas materiālus, tai skaitā dreļļu rakstus, Rīgas Latviešu biedrības Latviešu muzeja fondos, kur glabājās tolaik plašākā tekstiliju kolekcija.

1904. gadā Madernieks Rīgā izveidoja savu "J. Madernieka Zīmēšanas un gleznošanas darbnīcu", kurā mācījās Romans Suta, Niklāvs Strunke un citi ievērojami latviešu mākslinieki.

Pēc Pirmā pasaules kara bija Pirmās valsts vidusskolas Rīgā skolotājs (no 1920. gada). 1920. un 1930. gados Madernieka darinātie lietišķās mākslas meti tika plaši izmantoti rokdarbnieču, audēju, keramiķu un kokgriezēju darbos. Pēc Otrā pasaules kara 1951. gadā Rīgā tika organizēta Madernieka 50 radoša darba gadiem veltīta izstāde.

Miris 1955. gadā, apbedīts Rīgas Meža kapos.^[1]

Apbalvojumi

Francijas Mākslas un tautas izglītības darbinieks (1926)
Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (1927)^[2]
Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1945)

Daiļrades raksturojums

Mācību laikā Madernieks gleznojis dabas studijas, sākotnēji apgūstot impresionismam raksturīgus paņēmienus (“Novakare Birglēnā”, 1899). Turpmāko gadu darbos viņš pievērsās galvenokārt dzimtās puses gleznainās apkārtnes motīviem (“Pavasara plūdi", 1907; “Vecmadernieku apkārtne”, 1907), kuros pieauga dekoratīvais elements.

Madernieka agrīnajiem darbiem raksturīgas jūgendstila iezīmes. Šajā periodā viņš ar izteiksmīgām un lakoniskām vinjetēm ilustrēja žurnālus “Zalktis” un “Vērotājs”, veidoja A. Kalniņa solodziesmu pirmizdevuma apvāku (1902), A.Saulieša “Stāsti” (1904, 1906), Raiņa “Tālas noskaņas zilā vakarā” (1909) grāmatu vāku noformējumus lineārā jūgendstila stilistikā.

Vēlāk gan šīs iezīmes mazinājās, un Madernieks sāka latviešu tautas mākslas pētījumus, īpašu uzmanību pievēršot audumu rakstiem. 1913. gadā iznāca Madernieka zīmējumu krājums "Ornaments", kur atrodami pārsvarā audumu raksti un tapešu rotājumi, parasti — dabas motīvu vai latviešu rakstu interpretācijas. Krājumā apskatīti arī ornamenta un teksta apvienojuma varianti, burtu grafika. "Ornaments" tomēr tika kritizēts par atkāpēm no tautas mākslas materiāla, lai arī uzskatāms par ļoti nozīmīgu darbu latviešu lietišķās mākslas attīstībā.

Ornamenta jomā mākslinieks darbojies arī pēc Pirmā pasaules kara, attīstot individuālu stilu, kā pamatu veido ģeometrizēti ornamenta risinājumi, kuros saskatāmas nosacītas neoklasicisma iezīmes, tiecoties uz simetrijas un centriskuma akcentējumu. Centienos attālināties no jūgendstila Madernieka ornaments nereti iegūst art deco stilam raksturīgu risinājumu.

Darbi

“Ornaments” (1913), kas bija pirmais šāda rakstura izdevums Latvijā
J.Madernieka “Raksti” (1930).

Attēlu galerija

Rudens (pirms 1929).
Paklāja raksts (ap 1930.).

Atsauces

↑ «Jūlijs Madernieks». nekropole.info. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. martā. Skatīts: 2015. gada 1. aprīlī.
↑ Anita Bormane. «Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības». LA.LV (latviešu), 2014-03-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-18. Skatīts: 2020-11-16.

Šī gleznotāja biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Jūlijs Madernieks». nekropole.info. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. martā. Skatīts: 2015. gada 1. aprīlī.

[2] Anita Bormane. «Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības». LA.LV (latviešu), 2014-03-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-18. Skatīts: 2020-11-16.

[1]

[2]