Kārlis Brants

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Alfrēds Brants
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 10. novembrī
Lugažu pagasts, Valkas apriņķis,
Vidzemes guberņa, Krievijas impērija Valsts karogs: Krievija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1950. gadā
Rīga
Tautība latvietis
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe kapteinis
Dienesta laiks 1915—1920
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas Impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra armija
Nodarbošanās Valkas apriņķa komandants
Vidzemes un Latgales rajona komandants
Vienība 159. rezerves pulks Atkarskā,
Rezerves latviešu strēlnieku pulks,
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks,
Cēsu rota
Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordeņa III šķira
Izglītība Valkas reālskola,
Pāvila karaskola Petrogradā
LU Juridiskā fakultāte
Cits darbs Ierēdnis,
sekretārs,
zvērināta advokāta palīgs,
zvērināts advokāts

Kārlis Alfrēds Brants bija Latvijas brīvību cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Lāčplēša kara ordeņa III šķiras kavalieris, advokāts un akadēmiskās vienības Austrums biedrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārlis Alfrēds Brants piedzima 1895. gada 10. novembrī Lugažu pagasta lauksaimnieku ģimenē un sākotnējo izglītību ieguva Valkas reālskolā.

Krievijas Impērijas armijā iestājās 1915. gada beigās. Tās sastāvā pabeidza Pāvila karaskolu Petrogradā un tika ieskaitīts sākotnēji 159. rezerves pulkā Atkarskā, 1916. gada vidū tika pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, bet no tā uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies kaujās 1917. gadā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 9. decembrī Valkā. Pēc lielinieku iebrukuma palika Valkā, kur ievāca svarīgas ziņas par pretinieku, un ar tām ieradās pie Latvijas armijas. Tur tika iedalīts Cēsu rotā un piedalījies visās tās kaujās. Vēlāk tika paaugstināts par kapteini. 1919. gada rudenī tika iecelts par Valkas apriņķa komandantu, bet vēlāk par Vidzemes un Latgales rajonu komandantu. No armijas tika atvaļināts 1920. gada 9. oktobrī. Lāčplēša kara ordeni nopelnīja 1919. gada 6. martā pie Skrundas, uzbrukumā Skudru mājām, kad Cēsu rota nokļuva spēcīgā lielgabalu un ložmetēju ugunī, K. Brants devās ienaidnieka aizmugurē un ar labi mērķētu patšautenes uguni pa lielinieku bateriju izraisīja apjukumu, kā rezultātā pretinieks bija spiests atkāpties un padoties. Ordenis tika piešķirts 1920.

Pēc kara strādāja par ierēdni Centrālajā Zemes ierīcības komitejā. 1924. gadā pabeidza LU Juridisko fakultāti. Pēc tam bija Rīgas pilsētas valdes Tirdzniecības nodaļas sekretārs, zvērināta advokāta palīgs Rīgā un zvērināts advokāts Valmierā. Viņam tika piešķirta jaunsaimniecība Pilslugažu muižā. Nomira 1950. gadā Rīgā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]