Kārlis Irbītis (1904. gada 14. oktobris — 1997. gada 13. oktobris), pazīstams arī kā Kārlis Irbīte, bija latviešu aviokonstruktors, vairāku lidmašīnu prototipu autors.
Kārlis Irbīte (1902—1927) 1925. gadā pabeidza Rīgas valsts tehnikumu . Viņš konstruktora gaitas sāka vēl kā RVT mehānikas nodaļas audzēknis, Latvijas aeroklubā, sadarbojas ar lidotāju Nikolaju Pūli. Tālāk strādāja K. Bahmanes lidmašīnu fabrikā Rīgā — Purvciemā (1926—1930), kā konstruktors un Valsts elektrotehniskā fabrikā Rīgā (1935—1942) kā lidmašīnu būves vadītājs. Laikā līdz 1942. gadam viņš konstruējis ap 30 dažādu konstrukciju lidmašīnu. Daudz viņam deva sadarbība ar izcilo Amerikas Savienoto Valstu aviokonstruktoru profesoru latvieti Džonu (Jāni) D. Akermani, par kuru viens no brāļiem Raitiem, kas pirmie pacēlās gaisā, teicis: „Mazā Latvija var būt lepna ar Džonu Akermani, kuru tāda valsts kā Amerika uzskata par savu cilvēku. Viņš konstruējis pirmās satiksmes lidmašīnas, bezastes (delta spārna) lidmašīnu, 2. Pasaules kara laikā Boeinga spārna konstrukciju, izveidojis arī aeronauta tērpu. Latvijas valsts pastāvēšanas beidzamos gadus K.Irbīte sadarbībā ar J.Akermani uzsāka konstruēt arī pirmo militāro lidmašīnu, ko nepaspēja pabeigt līdz okupācijai 1941. gadā. 1943. gadā K.Irbīte emigrēja uz Vāciju, bija firmas Meseršmita A G. Bavārijā latviešu konstruktoru grupas vadītājs un izstrādāja divmotoru iznīcinātāja Me-10 spārnu konstrukcijas. Pēc kara 1948. gadā viņš aizceļoja uz Kanādu. Ar J. Akermaņa ieteikumu viņš kļuva par lidmašīnu rūpnīcas Canadair vecāko inženieri konstruktoru. Viņš risināja parastā klasiskā lidaparāta apvienojumu ar helikopteri C L -84, kas spēj bez ieskrējiena pacelties gaisā, kā arī reaktīvās treniņveida lidmašīnas izveidi. No 1971. līdz 1978. gadam bijis konsultants Makgila UniversitātēMonreālā.[1]
K. Irbīti 1990. gadā Latvijas inženieru biedrība, 1992. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija iecēlušas par savu goda biedru. 1994. gadā viņš ieguvis arī Goda Vefieša nosaukumu. K. Irbīte sarakstījis grāmatu par Latvijas aviācijas vēsturi, kas angļu valodā iznākusi 1986. gadā, bet latviešu valodā 2003. gadā. K. Irbīte ir VEF firmas zīmes autors (1934) un pirmo VEF radioaparātu dizaina autors kopā ar savu brāli Ādolfu.[1]