Kārlis Irbītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Irbītis
Kārlis Irbītis 1957. gadā
Kārlis Irbītis 1957. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1904. gada 14. oktobrī
Lādes pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1997. gada 13. oktobrī (92 gadi)
Valsts karogs: Kanāda Sanlorēna, Kvebeka, Kanāda
Tautība latvietis
Brāļi Ādolfs Irbīte
Paraksts Karlis Irbitis signature.png
Inženiera darbība
Nozare lidmašīnu konstruēšana
Darba vietas
Izglītība Rīgas valsts tehnikums
Apbalvojumi Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1992)

Kārlis Irbītis (1904. gada 14. oktobris — 1997. gada 13. oktobris), pazīstams arī kā Kārlis Irbīte, bija latviešu aviokonstruktors, vairāku lidmašīnu un to prototipu autors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1904. gadā Lādes pagastā, 1925. gadā pabeidza mācības Rīgas Valsts tehnikumā (RVT), konstruktora gaitas Latvijas aeroklubā sāka vēl kā RVT mehānikas nodaļas audzēknis, sadarbojās ar lidotāju Nikolaju Pūli. Vēlāk strādāja K. Bakmanes lidmašīnu fabrikā Purvciemā (1926—1930) kā konstruktors un Valsts elektrotehniskajā fabrikā (1935—1942) kā lidmašīnu būves vadītājs. Līdz 1942. gadam viņš konstruēja ap 30 dažādu lidmašīnu. Sadarbojās ar ASV latvieti aviokonstruktoru profesoru Džonu (Jāni) D. Akermani, uzsāka konstruēt arī pirmo Latvijas militāro lidmašīnu, ko nepaspēja pabeigt līdz 1941. gada okupācijai.

1943. gadā K. Irbīte sāka strādāt Vācijā, bija firmas Messerschmitt AG Bavārijā latviešu konstruktoru grupas vadītājs un izstrādāja divmotoru iznīcinātāja Me-10 spārnu konstrukcijas. Pēc kara 1948. gadā viņš aizceļoja uz Kanādu. Ar J. Akermaņa ieteikumu viņš kļuva par lidmašīnu rūpnīcas Canadair vecāko inženieri konstruktoru. Viņš risināja parastā klasiskā lidaparāta apvienojumu ar helikopteru CL-84, kas spētu bez ieskrējiena pacelties gaisā, kā arī reaktīvās treniņlidmašīnas izveidi. No 1971. līdz 1978. gadam bija konsultants Makgila Universitātē Monreālā.[1]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K. Irbīti 1990. gadā Latvijas inženieru biedrība un 1992. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija iecēla par savu goda biedru. 1994. gadā viņš ieguva arī Goda Vefieša nosaukumu. K. Irbīte sarakstījis grāmatu par Latvijas aviācijas vēsturi, kas angļu valodā iznākusi 1986. gadā, bet latviešu valodā 2003. gadā. K. Irbīte ir VEF firmas zīmes autors (1934) un pirmo VEF radioaparātu dizaina autors kopā ar savu brāli Ādolfu.[1]

Irbīša konstruētās lidmašīnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VEF I-11 lidmašīna

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 81.—82. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]