Kārlis Irbītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Irbītis
Kārlis Irbītis 1957. gadā
Kārlis Irbītis 1957. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1904. gada 14. oktobrī
Lādes pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1997. gada 13. oktobrī (92 gadi)
Valsts karogs: Kanāda Sanlorēna, Kvebeka, Kanāda
Tautība latvietis
Brāļi Ādolfs Irbīte
Inženiera darbība
Nozare lidmašīnu būve
Darba vietas
Izglītība Rīgas valsts tehnikums

Kārlis Irbītis Vikikrātuvē

Kārlis Irbītis (1904. gada 14. oktobris — 1997. gada 13. oktobris), pazīstams arī kā Kārlis Irbīte, bija latviešu aviokonstruktors, vairāku lidmašīnu prototipu autors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1904. gadā Lādes pagastā, 1925. gadā pabeidza mācības Rīgas Valsts tehnikumā (RVT), konstruktora gaitas Latvijas aeroklubā sāka vēl kā RVT mehānikas nodaļas audzēknis, sadarbojās ar lidotāju Nikolaju Pūli. Vēlāk strādāja K. Bakmanes lidmašīnu fabrikā Purvciemā (1926—1930) kā konstruktors un Valsts elektrotehniskā fabrikā (1935—1942) kā lidmašīnu būves vadītājs. Līdz 1942. gadam viņš konstruēja ap 30 dažādu lidmašīnu. Sadarbojās ar ASV latvieti aviokonstruktoru profesoru Džonu (Jāni) D. Akermani, uzsāka konstruēt arī pirmo Latvijas militāro lidmašīnu, ko nepaspēja pabeigt līdz 1941. gada okupācijai.

1943. gadā K. Irbīte sāka strādāt Vācijā, bija firmas Messerschmitt AG Bavārijā latviešu konstruktoru grupas vadītājs un izstrādāja divmotoru iznīcinātāja Me-10 spārnu konstrukcijas. Pēc kara 1948. gadā viņš aizceļoja uz Kanādu. Ar J. Akermaņa ieteikumu viņš kļuva par lidmašīnu rūpnīcas Canadair vecāko inženieri konstruktoru. Viņš risināja parastā klasiskā lidaparāta apvienojumu ar helikopteri C L -84, kas spēj bez ieskrējiena pacelties gaisā, kā arī reaktīvās treniņveida lidmašīnas izveidi. No 1971. līdz 1978. gadam bija konsultants Makgila Universitātē Monreālā.[1]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K. Irbīti 1990. gadā Latvijas inženieru biedrība, 1992. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija iecēla par savu goda biedru. 1994. gadā viņš ieguva arī Goda Vefieša nosaukumu. K. Irbīte sarakstījis grāmatu par Latvijas aviācijas vēsturi, kas angļu valodā iznākusi 1986. gadā, bet latviešu valodā 2003. gadā. K. Irbīte ir VEF firmas zīmes autors (1934) un pirmo VEF radioaparātu dizaina autors kopā ar savu brāli Ādolfu.[1]

Irbīša konstruētās lidmašīnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VEF I-15B lidmašīnas zīmējums ar autora parakstu
VEF I-11 lidmašīna

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 81.—82. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Audiovizuālās norādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]