Kārlis Širrens (vēsturnieks)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kārlis Kristiāns Širrens)
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Kristiāns Širrens
Carl Christian Gerhard Schirren
Profesors Širrens ap 1860. gadu
Profesors Širrens ap 1860. gadu
Personīgā informācija
Dzimis 1826. gada 20. novembrī
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1910. gada 11. decembrī (84 gadi)
Ķīle, Vācijas impērija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Dzīves vieta Rīga, Tērbata, Ķīle
Tautība Vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne vēsture, ģeogrāfija
Sasniegumi, atklājumi "Vidzemnieku atbilde Jurijam Samarina kungam" (1869)

Kārlis Kristiāns Širrens (Carl Christian Gerhard Schirren, 1826-1910) bija vācbaltiešu vēsturnieks un publicists. Tērbatas Universitātes profesors, Ķīles universitātes profesors un rektors. Cīnītājs pret Baltijas pārkrievošanu, pamatojot, ka sakarā ar 1710. gada Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas nosacījumiem saglabājama Baltijas provinču autonomija.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1826. gada 20. novembrī Rīgā Jāņa baznīcas mācītāja Kārļa Hieronīma Širrena un viņa sievas Marijas Juliānas, dzimušas Štālas, ģimenē.[1] Mācījās Vidzemes guberņas ģimnāzijā. Studēja klasisko filoloģiju Tērbatas universitātē (1844-1848), pievērsās etnoloģijai un vēsturiskajai ģeogrāfijai, kļuvis par vācbaltu studentu korporācijas Fraternitas Rigensis biedru. Pēc tēva nāves Širrens atgriezās Rīgā, kur strādāja par privātskolas direktoru un 1850. gadā publicēja savu pirmo dabu par Daugavpils nosaukuma izcelsmi lietuviešu valodā. 1852. gadā Rīgā iznāca viņa apcerējums par sengrieķu un romiešu vēsturnieku ziņām par Baltijas jūras austrumu krasta zemēm, kas bija iecerēta kā viduslaiku Livonijas vēsturiskās topogrāfijas pētījumu programma. Viņš rakstīja arī par Vidzemes zviedru universitātes vēsturi (1853) un Atskaņu hronikas autoru (1855).

1856. gadā Tērbatas Universitātē ieguva maģistra grādu par Jaunzēlandes maoru teikām, bet 1858. gadā doktora grādu par latīniski uzrakstīto darbu De ratione qvae inter Iordanem et Cassiodorivm intercedat commentatio (1858), kurā pierādīja, ka pirms 552. gada tapusī Jordana (Jordanes) "Gotu vēsture" ir izvilkums no kāda bizantiešu manuskripta, kas pārrakstīts Kasiodora (ap 485-585) skriptorijā. 1858. gadā viņu ievēlēja par Tērbatas Universitātes ģeogrāfijas un statistikas ārkārtas profesoru Vēstures fakultātē, bet 1860. gadā par profesoru Krievijas impērijas ģeogrāfijā un statistikā. 1860. gada vasaru viņš pavadīja Stokholmas valsts arhīvā. Bija Igaunijas zinātniskās biedrības loceklis (1861—1864), 1863. gadā nodibināja jaunu Tērbatas avīzi Dorpater Tageblatt, kas publicēja rakstus pret slavofiliem. Lasīja privātas lekcijas par Livonijas vēsturi. 1863. gadā viņu ievēlēja par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli un Krievijas vēstures profesoru Tērbatas Universitātē. Publicēja rakstu par 1710. gada Vidzemes kapitulāciju (1865) un Zviedru Vidzemes muižu redukciju (1865), nolasīja lekciju par Johanu Reinholdu Patkulu (1869).

1869. gadā Leipcigā izdeva K. Širrena polemisku brošūru "Vidzemnieku atbilde Jurijam Samarina kungam" (Livländische Antwort an Herrn Juri Samarin), kurā aizstāvēja Baltijas provinču satversmi un autonomiju. Par to viņu atlaida no darba universitātē un viņš bija spiests emigrēt uz Vāciju, kur ar Vidzemes bruņniecības finansiālu atbalstu nodarbojās ar arhīvu pētīšanu. No 1874. gada Ķīles universitātes profesors (1874-1907), rektors (1878—1879). Pēc aiziešanas no darba universitātē

Miris 1910. gada 11. decembrī Ķīlē. Viņam piederošie manuskripti pārgāja Vidzemes bruņniecības īpašumā.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviju pametušie vācbaltiešu vēsturnieki 1932. gadā Ķīlē nodibināja savu zinātnisko biedrību, kuru nosauca par Kārļa Širrena biedrību (Carl-Schirren-Gesellschaft). Kopš 1951. gada tā darbojas Lineburgā. 1994. gadā tās uzturēšanai nodibināts Kārļa Širrena fonds (Carl-Schirren-Stiftung e.V.).[2] Biedrībai ir bibliotēka ar vairāk kā 15 000 grāmatu un arhīvs.

Vācu okupācijas laikā Lāčplēša ielu Rīgā pārdēvēja par K. Širrena ielu (Carl Schirren Straße).

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzemnieku atbilde Jurijam Samarina kungam (3. izdevums, 1869).
  • Nachrichten der Griechen und Römer über die östlichen Küstenländer des Baltischen Meeres: als Programm einer historischen Topographie Livlands und seiner Grenzen im Mittelalter. Rīga: N. Kymmel, 1852 - 48 lappuses
  • Zur Geschichte der schwedischen Universität in Livland. Rīga, 1853.
  • Der Verfasser der livländischen Reimchronik (par Atskaņu hronikas autoru). Rīga, 1855.
  • De ratione qvae inter Iordanem et Cassiodorivm intercedat commentatio Tērbata: 1858. - 95 lpp.
  • Beitrag zum Verständniss des Liber Census Daniae: Analyse und Kritik der Schrift Georgs von Brevern: der Liber Census Daniae und die Anfänge der Geschichte Harriens und Wirlands (1219-1244). Pēterburga: Eggers, 1859 Andmed ESTERis[novecojusi saite]
  • Quellen zur Geschichte des Untergangs livländischer Selbständigkeit: Aus dem schwedischen Reichsarchive zu Stockholm Reval: Kluge, 1662
  • Der Codex Zamoscianus enthaltend Capitel I-XXIII,8 der Origines Livoniae (Indriķa hronikas pētījums). Tērbata, 1865.
  • Die Capitulationen der livländischen Ritter- und Landschaft und der Stadt Riga vom 4. Juli 1710 nebst deren Confirmationen: nach den Originaldocumenten mit Vorausstellung des Privilegium Sigismundi Augusti und einigen Beilagen. Tērbata, 1865.
  • Die Recesse der livländischen Landtage aus den Jahren 1681 bis 1711. Tērbata, 1865 (atkārtots izdevums Hannover-Döhren: Hirschheydt, 1973).
  • Livländische Antwort an Herrn Juri Samarin. Leipciga, 1869.
  • Quellen zur Geschichte des Untergangs livländischer Selbständigkeit: Aus dem schwedischen Reichsarchive zu Stockholm, NF [I] Bd. 1-8. (1871–1885)
  • Neue Quellen zur Geschichte des Untergangs livländischer Selbständigkeit: Aus dem dänischen Geheimen Archive zu Kopenhagen, NF [II] Bd. 9-11. (1888–1892)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]