Kasiodors

Vikipēdijas lapa
Kasiodors
Cassiodorus
Attēls no 1177. gada manuskripta
Attēls no 1177. gada manuskripta
Personīgā informācija
Dzimis ap 485. gadu
Skiletija (Scylletium), Romas impērija
(Bordžija, Katandzāro province, Kalabrija, Karogs: Itālija Itālija)
Miris ap 585. gadu
Vivārija (Vivarium), Bizantijas impērija
(pie Katandzāno, Katandzāro province, Kalabrija, Karogs: Itālija Itālija)
Literārā darbība
Nodarbošanās valsts un baznīcas darbinieks
Valoda latīņu valoda
Rakstīšanas laiks romiešu literatūra

Flāvijs Magnuss Aurēlijs Kasiodors Senators (latīņu: Flavius Magnus Aurelius Cassiodorus Senator, dzimis apmēram 485. gadā, miris apmēram 585. gadā) bija valsts darbinieks un rakstnieks Romas impērijas sabrukuma laikā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Kalabrijā, prefekta ģimenē. Ieņēma kvestora, vēlāk konsula amatu. Pēc Boēcija nāves no 523. līdz 527. gadam ieņēma oficiju maģistra (magister officiorum) amatu. Pēc ostgotu ķēniņa Teodoriha Lielā nāves 526. gadā Kasiodors kļuva par pretorija prefektu (praefectus praetorio), kas bija viņa politiskās karjeras augstākais punkts.

Pēc tam, kad Bizantijas impērija atguva kontroli pār Romu, Kasiodors pārcēlās uz Konstantinopoli. 555. gadā viņš netālu no dzimtās vietas Kalabrijā nodibināja Vivārijas klosteri (Vivarium), kurā ierīkoja vienu no pirmajiem skriptorijiem seno rokrakstu pārrakstīšanai.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tipogrāfijā iespiesta lapa no "Baznīcas vēstures trīs daļās" (1472. gada izdevums).
  • "Hronika"" (latīņu: Chronica), 519. gadā pabeigts pasaules vēstures izklāsts, saglabājies 9. gadsimta norakstā.
  • "Gotu vēsture" (latīņu: Historia Gothorum), uzrakstīta ķēniņa Teodorika valdīšanas laikā, fragmenti iekļauti Jordāna traktātā par gotu izcelšanos.
  • "Kasiodoru ciltskoks" (latīņu: Ordo generis Cassiodorum), saglabājušies tikai fragmenti.
  • "Kopotie raksti" (latīņu: Variae), ietver Kasiodora rakstītos dokumentus 12 grāmatās ostgotu ķēniņvalsts pastāvēšanas periodā (507—537). Saglabājušies 11.-14. gadsimta noraksti.
  • "Suminājumi" (latīņu: Laudes), slavinājumi konsulam Eitarikam (Eutharicus, miris 522. gadā) un 536. gadā rakstītie kāzu apsveikumi jaunajam ostgotu ķēniņam Vitigim (Vitigis).
  • "Par dvēseli" (latīņu: De anima), pēc 538. gada rakstīts traktāts, kas apkopoja iepriekšējo autoru uzskatus par dvēseli. Saglabājies 118 norakstos no 10. gadsimta un vēlāk.
  • "Psalmu skaidrojumi" (latīņu: Expositio psalmorum), pēc 540. gada trimdā uzrakstīts traktāts, kurā jūtama Augustīna uzskatu ietekme. Viduslaiku klosteru bibliotēkās bija saglabāti pat 8. gadsimta noraksti.
  • "Dievišķo un lietišķo zināšanu skaidrojumi" (latīņu: Institutiones divinarum et saecularium litterarum) divās grāmatās, kuru rakstīšana pabeigta ap 562. gadu.
  • "Baznīcas vēsture trīs daļās" (latīņu: Historia ecclesiastica tripartita) 13 grāmatās, saglabājušies 138 noraksti.
  • "Par pareizrakstību" (latīņu: De orthographia), vecumdienās uzrakstīts traktāts. Saglabājušies 11.—14. gadsimta noraksti.
  • "Skaitīšana" (latīņu: Computus), pēdējais Kasiodora traktāts par laika skaitīšanas sistēmu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]