Lāčplēša iela (Rīga)

Lāčplēša iela
	Lāčplēša iela starp Krišjāņa Barona ielu un Tērbatas ielu
Ielas novietojums Rīgā
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Centra rajons; Latgales priekšpilsēta
Apkaime	Centrs; Avoti; Latgales apkaime
Garums	2750 m
Vēsturiskie ; nosaukumi	Smilšu iela (1867—1885); Romanova iela (1885—1923); Kārļa Širrena iela (apt. 1941—1944)
Joslu skaits	2—5
Segums	asfaltbetons
Celtnes	Sv. Ņevas Aleksandra baznīca
Sabiedriskais transports
Trolejbuss	4., 13., 19., 20., 22.
	Lāčplēša iela Vikikrātuvē

Lāčplēša iela ir pilsētas un maģistrālas (no Aleksandra Čaka ielas līdz Salu tiltam) nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu un Latgales apkaimes apkaimēs. Tā sākas krustojumā ar Krišjāņa Valdemāra ielu pilsētas centra ziemeļu daļā, virzās caur Rīgas centrālo daļu uz dienvidiem, iela beidzas divlīmeņu krustojumā ar Krasta ielu, Pārdaugavas virzienā turpinās kā Kārļa Ulmaņa gatve, kas iet pa Salu tiltu. Kopējais ielas garums — 2750 metri, visā garumā klāta ar asfaltbetona segumu. Satiksme ielas posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Avotu ielai organizēta vienā braukšanas joslā katrā virzienā, līdz Avotu ielai gar malām 2014. gada vasarā ierīkots velosipēdu ceļš. Posmā starp Avotu un Emīlijas Benjamiņas ielu ielai ir vienu braukšanas joslu katrā virzienā ar papildu joslām pagriezienu veikšanai. Atlikušajā ielas daļā kustība notiek 2—3 joslās abos virzienos.

Vēsture

1867. gadā apvienoja Mazo Smilšu (vācu: Kleine Sandstrasse) un Lielo Smilšu (vācu: Grosse Sandstrasse) ielu, izveidojot Smilšu ielu (vācu: Sandstrasse). Baltijas pārkrievošanas laikā 1885. gadā Smilšu ielu pārdēvēja par Romanova ielu (krievu: Романовская улица, Romanovu dinastijas vārdā). No vismaz 1889. gada Romanova ielā atradās Rīgas Katrīnas skola, tagad viena no Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas ēkām.

1923. gadā iela nosaukta par Lāčplēša ielu. 1941. gadā iela uz īsu laiku pārdēvēta par Cīņu ielu.^[1] Vācu okupācijas laikā to pārdēvēja vēsturnieka Kārļa Širrena vārdā par Kārļa Širrena ielu (vācu: Carl Schirren Straße), bet 1944. gadā iela atguva Lāčplēša ielas nosaukumu, kas pastāv līdz mūsdienām.

Ielu savienojumi

Lāčplēša iela ir savienota ar šādām ielām:

Krišjāņa Valdemāra iela (regulējams T veida krustojums)
Skolas iela (regulējams krustojums; Skolas iela ir vienvirziena iela pilsētas centra virzienā)
Baznīcas iela (regulējams krustojums; Baznīcas iela ir vienvirziena iela ārpilsētas virzienā)
Brīvības iela (regulējams krustojums)
Akas iela (neregulējams T veida krustojums nepāra numuru pusē; Akas iela ir vienvirziena iela ārpilsētas virzienā)
Tērbatas iela (regulējams krustojums)
Krišjāņa Barona iela (regulējams krustojums)
Aleksandra Čaka iela (regulējams krustojums)
Avotu iela (regulējams krustojums; Avotu iela ir vienvirziena iela pilsētas centra virzienā)
Ernesta Birznieka-Upīša iela (regulējams T veida krustojums pāra numuru pusē)
Satekles iela (regulējams krustojums)
Kalupes iela (neregulējams T veida krustojums nepāra numuru pusē)
Rūsiņa iela (neregulējams T veida krustojums pāra numuru pusē)
Spīdolas iela (neregulējams T veida krustojums nepāra numuru pusē)
Abrenes iela (neregulējams T veida krustojums pāra numuru pusē)
Firsa Sadovņikova iela (neregulējams krustojums; satiksme nešķērso ielu)
Emīlijas Benjamiņas iela (pāra numuru pusē) / Jēkabpils iela (nepāra numuru pusē) (regulējams krustojums)
Dagdas iela (neregulējams T veida krustojums pāra numuru pusē)
Natana Barkana iela (neregulējams T veida krustojums nepāra numuru pusē)
Latgales iela (neregulējams T veida krustojums pāra numuru pusē)
Lastādijas iela (brauktuve nepieslēdzas klāt pie Lāčplēša ielas; zem Lāčplēša ielas ved gājēju tunelis)
Mazā Krasta iela (divlīmeņu šķērsojums, kur Mazā Krasta iela izbūvēta apakšējā līmenī)
Krasta iela (divlīmeņu šķērsojums, kur Krasta iela izbūvēta apakšējā līmenī)
Kārļa Ulmaņa gatve (Salu tilts; ielas turpinājums Pārdaugavas virzienā)