KRAKsat
| KRAKsat | |
 KRAKsat modelis | |
| KA veids | tehnoloģiju, izglītības pavadonis |
| Operators | KRAKsat Space Systems,  Polija |
| Izgatavotāji | SatRevolution, Staņislava Stašica Kalnu metalurģijas akadēmija, Jagaiļa Universitāte, Polija |
| Bāzes platforma | CubeSat 1U |
| Starts | 17.04.2019. 20:46:07 UTC |
| Starta vieta | MARS LP-0A  ASV |
| Nesējraķete | Antares 230 |
| Palaists kopā ar | Cygnus NG-11, SASSI-2, ThinSat 1A, ThinSat 1B, ThinSat 1C, ThinSat 1D, ThinSat 1E, ThinSat 1F, ThinSat 1G, ThinSat 1H, ThinSat 1I, ThinSat 1J, ThinSat 1K, ThinSat 1L, NepaliSat-1, Raavana 1, Uguisu, SpooQy-1, EntrySat, IOD-1 GEMS, Światowid, 3 × Virginia Cubesat Constellation, 2 × AeroCube-10, Seeker |
| Aktivitātes beigas | 2019. gada jūlijs |
| NSSDC ID | 1998-067QM |
| SCN | 44427 |
| Tīmekļa vietne | https://www.kraksat.pl/ |
| Masa | 1,4 kg |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | LEO |
KRAKsat bija Polijas nanopavadonis. Tas 2019. gada aprīlī ar kravas kuģi Cygnus NG-11 tika nogādāts Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS), no kurienes brīvā lidojumā orbītā palaists jūlijā, bet drīz sabojājās.
Kosmiskā aparāta galvenais uzdevums bija izpētīt ferošķidruma uzvedību bezsvara apstākļos speciāli radītā mainīgā magnētiskā lauka ietekmē.
Pavadoni izgatavoja Staņislava Stašica Kalnu metalurģijas akadēmijas un Jagaiļa Universitātes studenti Krakovā sadarbībā ar uzņēmumu SatRevolution. KRAKsat tika veidots CubeSat 1U formā ar masu aptuveni 1,4 kg. SatRevolution piegādāja pavadoņa platformu SR-NANO-BUS, kurā ietilpa elektroapgādes un sakaru moduļi, kā arī mehāniskā struktūra ar saules bateriju paneļiem. Pavadoni 2019. gada janvārī integrēja abu augstskolu komandu dalībnieki uzņēmuma galvenajā mītnē Vroclavā.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]KRAKsat tika palaists 2019. gada 17. aprīlī 20:46:07 UTC ar nesējraķeti Antares 230 no Vidusatlantiskā reģionālā kosmoporta kravas kuģa SpaceX CRS-11 hermētiskajā nodalījumā kopā ar citiem nanopavadoņiem. Kravas kuģis SKS sasniedza 19. aprīlī.
KRAKsat tika palaists orbītā brīvā lidojumā 3. jūlijā 11:50 UTC no nanopavadoņu palaišanas iekārtas NanoRacks NRCSD-16 pie Kibo moduļa reizē ar otru Polijas pavadoni Światowid.[1]
Pēc palaišanas orbītā KRAKsat nepārtraukti pārsāknējās. Tā iemesls bija zems spriegums, kas nepietika sistēmu darbināšanai. Kad spriegums pazeminājās līdz kritiskajam līmenim, vadības sistēma izslēdzās, akumulators nedaudz uzlādējās, sistēma sāknējās un atkal izslēdzās. Pārsāknēšanās notika vairākas reizes vienā orbītas vijumā.[2] Līdz 2019. gada 10. decembrim pavadonis bija pārsāknējies 308 tūkstošus reižu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Jonathan's Space Report No. 766 2019-07-07
- ↑ Kraków, we have a problem KRAKsat Space Systems, August 15, 2019
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- KRAKsat
- KRAKsat Space Systems facebook
- KrakSat Gunter Dirk Krebs