Ionospheric Connection Explorer

Vikipēdijas lapa
Ionospheric Connection Explorer
ICON mākslinieka skatījumā
ICON mākslinieka skatījumā
KA veidsjonosfēras pētījumu pavadonis
OperatorsKalifornijas Universitāte (Bērkli), NASA, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
IzgatavotājiKalifornijas Universitāte (Bērkli), Northrop Grumman, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Bāzes platformaLEOStar-2
Starts11.10.2019. 01:59:05 UTC
Starta vietaVirs okeāna netālu no Kanaveralas Gaisa spēku stacijas L-1011 Stargazer Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NesējraķetePegasus-XL, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Darbības ilgums2 gadi (plānots)
NSSDC ID2019-068A
SCN44628
Tīmekļa vietnehttps://icon.ssl.berkeley.edu/
Enerģijasaules baterijas
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsLEO
Slīpums27°
Perigejs575 km
Programma Explorer
IepriekšējaisNākamais
TESS

Ionospheric Connection Explorer jeb ICON (no angļu: "Jonosfēras sakarību pētnieks") ir ASV pavadonis jonosfēras izpētei. Tas ir NASA programmas Explorer (Explorer 96) apakšprogrammas Medium-Class Explorers (MIDEX-8) kosmiskais aparāts. ICON Zemes orbītā tika palaists 2019. gada 11. oktobrī. Kopš 2022. gada 25. novembra ir zaudēti sakari ar pavadoni.

Pavadonis bija paredzēts, lai izpētītu izmaiņas Zemes jonosfērā, kas ir dinamisks reģions augstu atmosfērā, kur satiekas Zemes laikapstākļi no lejas ar kosmiskajiem laikapstākļiem no augšas. ICON pētīja mijiedarbību starp Zemes meteoroloģiskajiem procesiem un Saules ietekmētiem kosmosa procesiem, un to, kā šī mijiedarbība veicina turbulenci augšējā atmosfērā. Labāka izpratne par šo dinamiku mazinātu tās ietekmi uz sakariem, GPS signāliem un tehnoloģijām kopumā.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmiskais aparāts tika izgatavots uz Northrop Grumman Innovation Systems (sākotnēji Orbital Sciences Corporation) platformas LEOStar-2 bāzes. Tam bija uzstādīta zinātniskā aparatūra ar masu 130 kg.

Zinātniskie instrumenti:

  • MIGHTI (Michelson Interferometer for Global High-Resolution Thermospheric Imaging), Mihelsona interferometers neitrālā vēja lauka un temperatūras attālinātai mērīšanai;
  • EUV (Extreme Ultra-Violet), instruments jonosfēras augstuma un blīvuma mērīšanai dienas laikā;
  • FUV (Far Ultra-Violet), instruments jonosfēras sastāva noteikšanai dienas laikā un naktī;
  • IVM (Ion Velocity Meter), elektrisko lauku detektors.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ICON tika palaists 2019. gada 11. oktobrī. 00:31 UTC no Kanaveralas Gaisa spēku stacijas pacēlās L-1011 lidmašīna Stargazer. 01:59:00 UTC tika nomesta nesējraķete Pegasus-XL, un pēc piecām sekundēm tā iedarbināja dzinēju. Pēc 10 minūtēm pavadonis tika ievadīts orbītā.[1]

2022. gada 25. novembrī tika zaudēti sakari ar pavadoni. Sistēma ir izstrādāta, lai atiestatītu kosmiskā aparāta datoru pēc 8 dienām bez signāla, bet neizdevās atjaunot sakarus pēc tam, kad aizritēja 5. decembris.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. NASA satellite to study ionosphere launches after two-year delay Stephen Clark, spaceflightnow.com, 2019-10-11

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]