Kadjakas lācis
| Kadjakas lācis Ursus arctos middendorffi (Merriam, 1896) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Lāču dzimta (Ursidae) |
| Ģints | Lāči (Ursus) |
| Suga | Brūnais lācis (Ursus arctos) |
| Pasuga | Kadjakas lācis (Ursus arctos middendorffi) |
| Izplatība | |
 | |
 Kadjakas lācis Vikikrātuvē | |
Kadjakas lācis jeb Aļaskas brūnais lācis (Ursus arctos middendorffi) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Kadjakas lācis dzīvo Aļaskas dienvidcentrālajā daļā un Kadjakas salu arhipelāgā. Jaunākie DNS pētījumi liecina, ka Kadjakas lāči ir tuvi radinieki Krievijā dzīvojošiem Kamčatkas brūnajiem lāčiem, tikai par tiem nedaudz lielāki un ar gaišāku kažoku.[1] Pēdējos 10 000–12 000 gadus pēc ledus laikmeta Kadjakas lāči ir dzīvojuši izolēti un tādēļ maz mainījušies.[2]
2005. gadā savvaļā dzīvoja 3526 Kadjakas lāči. Tā kā lāči tiek aizsargāti un to medības plānotas, to populācija lēnām turpina pieaugt. Apmēram 91% tēviņu tiek nomedīti, bet mātītēm 56% mirst dabīgā nāvē.[3]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kadjakas lāči ir lielākie brūnie lāči, un par tiem lielāki ir tikai polārlāči. Mātītes ir 20–30% mazākas par tēviņiem.[4] Mātīte sver 227–317 kg, tēviņi 363–635 kg, lai gan daži indivīdi var izaugt vēl lielāki.[5] Lāča tēviņš ir pieaudzis, kad tam ir 6 gadi. Pavasarī pēc ziemas miega lāči sver 20–30% mazāk kā rudenī pirms došanās ziemas miegā. Nebrīvē Kadjakas lācis var izaugt divas reizes lielāks kā lācis savvaļā. Kadjakas lācis Duisburgas zoodārzā sver 1000 kg.[6] Kadjakas lāča augstums skaustā ir 1,52 m, paceļoties pakaļkājās tas ir apmēram 3 m augsts.[4]
Kadjakas lāču kažoks var būt gan gaiši brūns, gan tumši brūns. Lācēniem pirmos gadus bieži ap kaklu ir balta apkakle, kas ar laiku izzūd.
Ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kadjakas lāči ziemas laikā guļ ziemas miegu. Mātītes, kurām ir paredzēta mazuļu dzimšana pašas pirmās dodas migā, tas notiek jau oktobra beigās. Pēdējie, kas dodas ziemas miegā, ir tēviņi, un pirmie aprīļa sākumā atstāj alas. Ir tēviņi (apmēram ceturtā daļa), kas vispār neguļ ziemas miegu. Kadjakas salu ziemeļos lāči guļ ilgāk ziemas miegu nekā lāči dienvidteritorijās. Lielākā daļa Kadjakas lāču alas izrok paši, tās parasti tiek raktas kādā nogāzē.
Kadjakas lāči ir dienas dzīvnieki, tomēr, ja dienas laiks kļūst pārāk stresains, lāči kļūst par nakts dzīvniekiem, īpaši tas raksturīgs lāčiem, kas dzīvo Kadjakas pilsētas tuvumā. Kadjakas lāčiem nav konkrētas teritorijas, bet tiem ir apgabals, kurā tas dzīvo un pārvietojas. Tā kā Kadjakas salās lāčiem ir daudz barības, tad tiem ir vismazākie migrācijas apgabali no visiem brūnajiem lāčiem Ziemeļamerikā. Vairāku lāču apdzīvotā teritorija pārklājas. Mātīte apstaigā apmēram 130 km², tēviņš 250 km² teritorijas.
Kadjakas lācis pamatā ir vientuļnieks, tomēr situācijās, kad barība ir koncentrējusies kādā konkrētā vietā, piemēram, lašu upes, ogu lauks vai jūraszāļu izskalojums, vai miris valis, lāči veido lielas grupas. Ir datētas grupas, kurās vienkopus uzturās apmēram 60 lāči. Kadjakas lāči, lai maksimāli daudz varētu netraucēti baroties, ir izkopuši zināmas bara sociālās attiecības, samazinot līdz minimumam cīņas "uz dzīvību un nāvi". Tiem ir izveidota kompleksa ķermeņa, balss un mīmikas valoda, kas aizvieto atklātu cīņu.
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kadjakas salu arhipelāgs, lai arī klimats visu gadu ir vēs un mitrs, lāčiem piedāvā plašu barības izvēli. Kadjakas lāči, izņemot pilsētas, dzīvo visā arhipelāgā, kas ir 13 000 km2 liels. Pēc ziemas lāči uzlasa ziemā mirušos dzīvniekus un barojas ar pavasara augiem, kuru variāte pieaug, paliekot siltākam, līdz atgriežas laši. Laši salās dzīvo no maija līdz septembrim. Vasaras beigās ir nogatavojušās ogas un dažādas sēklas. Kadjakas lāči ēd arī jūraszāles un jūras izskalotās garneles, gliemjus un citus jūras dzīvniekus, kā arī Kadjakas lāči aktīvi medī dažādus lielos zālēdājus: aļņus, vapiti un kalnu kazas.
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Riesta laiks Kadjakas lāčiem ir no maija līdz jūnijam. Vienas sezonas laikā lāči veido monogāmus pārus, kopā paliekot no 2 dienām līdz 2 nedēļām. Mātīte spēj atlikt embrija attīstību, un mazulis attīstās tādā veidā, lai piedzimtu ziemā, kamēr māte guļ ziemas miegu. Lācēni dzimst janvārī vai februārī. Parasti piedzimst 2–3 mazuļi, kas ir nevarīgi, akli un bez matojuma. Tie sver mazāk par 450 g. Alu māte ar mazuļiem pamet maijā vai jūnijā, kad tie ir paaugušies un sver apmēram 7–9 kg. Reizēm ir redzētas lācenes ar pieciem un sešiem mazuļiem, iespējams, ka daži lācēni šādā ģimenē ir adoptēti.[7] Lielākā daļa lācēnu paliek kopā ar māti 3 gadus. Pēc statistikas datiem apmēram puse mazuļu pirmajos trīs gados mirst, visbiežāk tos saplosa pieaugušie lāču tēviņi.[8] No jaunajiem tēviņiem līdz 3 gadu vecumam izdzīvo 56%, mātītēm 89%. Janās lācenes vēl ilgu laiku pēc tam, kad jau pametušas māti, uzturas tās tuvumā, toties jaunie tēviņi dodas savas teritorijas meklējumos.
Dzimumbriedumu Kadjakas lācis sasniedz 5 gadu vecumā, bet lielākajai daļai lāceņu pirmais lācēnu metiens ir tikai 9 gadu vecumā. Mazuļi dzimst katru ceturto gadu. Pēc 20 gadu vecuma, mātītes pārojas ļoti reti. Vecākais nogalinātais Kadjakas lācis savvaļā ir bijis 35 gadus vecs, mātīte 27 gadus veca.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Brown Bear Hunting in Russia
- ↑ Talbot, S. L. J. R. Gust, G. K. Sage, A. Fischbach, K. Amstrup, W. Leacock, and L.Vav Daele. 2006. Genetic characterization of brown bears of the Kodiak Archipelago. Final report to the Kodiak National Wildlife Refuge, Kodiak Alaska, USA
- ↑ Alaska's Species Information, Alaska Department of Fish and Game
- ↑ 4,0 4,1 Kodiak Brown Bear Fact Sheet, Division of Wildlife Conservation, Alaska Department of Fish and Game
- ↑ «Alaska - Kodiak National Wildlife Refuge». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2008. gada 4. novembrī.
- ↑ «Photo from Getty Images». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 28. septembrī. Skatīts: 2009. gada 7. augustā.
- ↑ Barnes, V.G. 1993. Cub Adoption by Brown Bears, Ursus arctos middendorffi, on Kodiak Island, Alaska. The Canadian Field-Naturalist 107:365-367
- ↑ Barnes, V.G. and L.J.Van Daele. 2006. Productivity of female brown bears on Kodiak Island, Alaska. Job completion report for Challenge Cost Share Project. Kodiak National Wildlife Refuge, Kodiak, Alaska, USA
- ↑ «Alaska Hunting and Trapping Information, Alaska Department of Fish and Game». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2006. gada 5. oktobrī.