Kalnu koati
| Kalnu koati Nasuella olivacea (Gray, 1865) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Jenotu dzimta (Procyonidae) |
| Cilts | Koati (Nasuina) |
| Ģints | Kalnu koati (Nasuella) |
| Suga | Kalnu koati (Nasuella olivacea) |
 Kalnu koati Vikikrātuvē | |
Kalnu koati, kalnu degunlācītis (Nasuella olivacea) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kalnu koati ģintī (Nasuella). Kalnu koati mēdz saukt arī par mazo koati.[1]
Kalnu koati dzīvo Andu kalnos Kolumbijā, Venecuēlas rietumos un Ekvadorā. To var sastapt kalnu mežos 1800—4260 metrus virs jūras līmeņa.[2] Suga ir reta un nav bieži novērojama. Diemžēl sakarā ar mežu izciršanu un lauksaimniecības zemju paplašināšanu kalnu koati populācija kļūst arvien mazāka.[2]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kalnu koati ir līdzīgs pārējiem koati, bet tas ir mazāks augumā un ar īsāku asti. Kalnu koati ir vidēji liels dzīvnieks, tā ķermenis ir slaids ar vidēji garām kājām, aste gara ar gredzenveida dzeltenīgi pelēku un tumši brūnu krāsojumu, uz sejas ap acīm tam ir gaišs matojums. Purnam ir tumšs matojums, tas ir pagarināts ar kustīgu degungalu, kas atgādina cūkas šņukuru un piemērots augsnes pārmeklēšanai. Zobi sīki ar asām malām.[3] Galva daļēji atgādina lāča galvu ar nelielām ausīm. Šīs līdzības dēļ dzīvnieki ir ieguvuši savu nosaukumu latviešu valodā. Ķermeņa garums bez astes ir 36—40 cm, astes garums 20—24 cm, lielākie eksemplāri kopā ar asti var sasniegt 120 cm. Svars variē atkarībā no sezonas un dzimuma. Vidējais pieauguša kalnu koati svars ir 7,3 kg.[3]
Tāpat kā lācis koati ir pēdminis, kas nozīmē, ka tas iet uz pilnas pēdas. Kā piederīgs suņveidīgo apakškārtai tas nagus neievelk. Nagi ir gari un spēcīgi. Kažoka krāsa variē, tā var būt brūna vai brūnpelēka, ruda vai zaļpelēka. Kolumbijā un Venecuēlā dzīvojošiem koati matojuma apakšējā daļa ir gandrīz melna, toties Ekvadorā dzīvojošiem koati apakšējā daļa ir gaiša, gandrīz balta.[4] Matojums biezs un raupjš.[3]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kalnu koati tēviņi ir vientuļnieki, bet mātītes veido klanus ar mazuļiem un jaunākiem, pieaugušiem pēcnācējiem. Raksturīgais dzīvnieka siluets - kamēr koati ar savu jutīgo purnu pārmeklē zemi, tā gredzenotā aste stāv augstu izslieta gaisā.[5] Koati ir aktīvi dienas laikā, un tie ir teritoriāli dzīvnieki. Lai arī tos bieži var novērot uz zemes, migas tie iekārto kokā, lai izvairītos no lielajiem, plēsīgajiem dzīvniekiem. Dzīvnieki sevi drosmīgi aizstāv un var sakost arī cilvēkus, ja tie pietuvosies pārāk tuvu.[3] Kokā koati jūtas brīvi, jo tas izmanto līdssvaram savu asti un spēcīgās kājas ar kustīgajām plaukstām. No koka tas var nokāpt ar galvu uz leju.
Koati ir izkopta vokalizācija, kas tiek izmantota teritorijas atzīmēšanai un lai mātītes klana locekļi savā starpā sazinātos. Briesmu gadījumā vecākā mātīte brīdina savu klanu un cenšas sev pievērst plēsēja uzmanību, lai mazākie un jaunākie dzīvnieki varētu noslēpties.[3]
Kalnu koati dabiskie ienaidnieki ir puma, jaguārs un lielie plēsīgie putni.[3]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kalnu koati ir visēdājs kā visi koati. Tas barojas ar kukaiņiem, dažādiem sīkiem dzīvniekiem, augļiem un dažādiem augiem.[2] Ar savu izcilo ožu koati atrod noslēpušās vaboles, kukaiņu kāpurus un termītus. Ja būs iespēja tas apēdīs arī krabjus un citus ūdens dzīvniekus. Reizēm koati medī vardes, ķirzakas un sīkos grauzējus. Lai izvilinātu no augsnes kukaiņus, koati zemē izkašā nelielu bedrīti. Pētnieki apsekojot 35 kvadrātmetru teritoriju, atrada 5000 šādu bedrīšu.[3]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimumbriedumu mātītes sasniedz 2 gadu vecumā, tēviņi 3 gadu vecumā. Mātīte meklējas vienu reizi gadā. Riesta laikā tēviņi pievienojas mātītes klanam. Tie klanu apsargā no citiem tēviņiem, izmantojot arī agresiju. Tēviņš sapārojas ar vairākām klana mātītēm. Kad pārošanās ir beigusies, tēviņš klanu pamet. Grūsnās mātītes īsi pirms dzemdēšanas pamet klanu un atrod klusu,noamaļu vietu, kur ierīko mazuļu migu. Grūsnība ilgst 74—77 dienas. Februārī, martā piedzimst 2—5 kaili, kurli un akli mazuļi. Pēc 4 dienām atveras ausis, bet pēc 11 dienām acis. Pirmās 3—4 nedēļas mazuļi pavada migā kopā ar savu māti. Piektajā nedēļā māte ar mazuļiem atgriežas klanā. Ar pienu mazuļus zīda 4—5 mēnešus, bet mātes tuvumā mazuļi uzturas līdz nākamā gada metienam.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Daudzus Rīgas zoodārza iemītniekus turpmāk sauks pavisam citādi
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Nasuella olivacea (Mountain Coati, Little Coati)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. augustā. Skatīts: 2010. gada 2. martā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 APUS.RU — Коати горный
- ↑ «Little (Mountain) Coatimundi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 3. martā.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 3. martā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nasuella olivacea
- Jenotveidīgie (krieviski)
- Mountain Coati
- Kalnu koati foto Arhivēts 2016. gada 8. martā, Wayback Machine vietnē. (shutterstock.)
