Karakitaju haniste

Vikipēdijas lapa
Karakitaju haniste (zaļā), 1142
Karakitaju kampaņa pret seldžukiem, 1141.

Karakitaju haniste (ķīniešu hronikās Rietumu Liao) pastāvēja no 1124. līdz 1218. gadam. Izveidojās pēc kitanu Liao dinastijas sabrukuma, bēgļiem un daļai armijas bēgot Centrālāzijas virzienā. Pletās teritorijā no Altaja kalniem austrumos, līdz Arāla jūrai rietumos, aizņemot daļu mūsdienu Ķīnas, Mongolijas, Uzbekistānas, Tadžikistānas, Kirgizstānas un Kazahstānas. Galvaspilsēta Balasaguna atradās mūsdienu Kirgizstānā. Valdnieks pieņēma gjurhana titulu un turpināja saukties par Ķīnas imperatoru.

Valsti izveidoja Jelu Daši, kitanu augstmanis un ģenerālis, kas ar daudziem tūkstošiem kitanu 1124. gadā bēga uz brūkošās valsts rietumiem. Kitanu bēgļi sākotnēji virzījās cauri uiguru zemēm Tarimas ieplakā, sasniedzot Kašgaru, kas izrādīja pretestību, tad virzījās gar Tjanšana kalniem, beigās sasniedzot Isikula ezera apkārtni. 1131. gadā Jelu Daši pasludināja sevi par imperatoru. 1134. gadā kitani iekaroja turku Karahanu valsts zemes. 1137. iekaroja Hudžandu un pakļāva auglīgo Fergānas ieleju. Jelu Daši izmantoja iespēju iekarot Centrālāzijas pilsētas Buhāru un Samarkandu, 1141. gadā sakaujot seldžuku impērijas armiju.

Sava nelielā skaita dēļ, kitani pilnībā kontrolēja tikai galvaspilsētas apkaimi, tālākā teritorijās atstājot vietējo administrāciju. Dinastija saglabāja ķīniešu imperiālās varas tradīcijas paralēli savām senajām nomadu tradīcijām. Kitanu vairākumā dominēja budisms un senās animistu paražas, kamēr iekaroto iedzīvotāju vairākums bija musulmaņi. Valsts pārvaldē izmantoja arī persiešu un uiguru valodas.

Jelu Daši mira 1143. gadā un troņmantinieka nepilngadības dēļ par reģenti kļuva viņa sieva. Jelu Daši dēls valdīja no 1150. līdz 1163. gadam, pēc tam līdz 1177. gadam valdīja viņa māsa, kuru ģimenes strīdā nogalināja vīratēvs, kurš tronī iecēla vienu no saviem dēliem, kurš valdīja līdz 1211. gadam.

1208. pie karakitajiem pārbēga mongoļu valdnieka Čingishana sakautās naimanu cilts princis Kučlugs, kuram par sievu izdeva valdnieka meitu. 1211. gadā Kučlugs sadumpojās, ieslodzīja valdnieku un sagrāba varu. 1216. gadā Čingishans nosūtīja armiju sagūstīt Kučlugu, kuru izdevās notvert un sodīt ar nāvi 1218. gadā. Daļa karakitaju jau iepriekš bija pievienojusies mongoļiem karā pret Kučlugu.

Kitani runāja mongoļu valodai radniecīgā valodā, un 1211. gadā mongoļiem iebrūkot Dzjiņu dinastijas valstī, pārgāja mongoļu pusē.