Eduards fon Delingshauzens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eduards fon Delingshauzens
Julius Alexander von Dellingshausen
Krievijas impērijas Valsts Padomes loceklis
Krievijas impērijas Valsts Padomes loceklis
Personīgā informācija
Dzimis 1863. gada 31. martā
Tallina, Igaunijas guberņa (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1939. gada 9. jūlijā (76 gadi)
Potsdama, Trešais Reihs (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācbaltietis
Nodarbošanās politiķis
Vecāki Nikolajs fon Delingshauzens, Adīne fon Veisa
Dzīvesbiedre Aleksandrīne fon Dellingshauzena

Eduards fon Delingshauzens (vācu: Julius Alexander Freiherr von Dellingshausen, 1863—1939) bija vācbaltiešu politiķis, Baltijas Apvienotās Zemes padomes priekšsēdētājs (1918).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotās Zemes padomes delegācija Berlīnē (1918). Sēž: E. Delingshauzens (vidū), H. Štriks, K. Breverns, A. Rehenkampfs, T. Hāns. Stāv: V. Bulmerinks, A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass.

Dzimis 1863. gada 31. (19.) martā Tallinā muižnieka barona Nikolaja fon Delingshauzena (1827–1896) un viņa sievas Adīnes, dzimušas fon Veisas (Weiss, 1837–1912), ģimenē. Mācījās Tallinas Domskolā (1876-1880), studēja fiziku Tērbatas Universitātē (1880-1884). 1885. gadā dienēja Jelizavetgradas huzāru pulkā Grobiņā, pēc tam turpināja studijas Berlīnē un Minhenē (1885-1886). No 1887. gada nodarbojās ar lauksaimniecību Rietumviru apriņķī, no 1895. gada bija Katentakas muižas (vācu: Kattentack, igauņu: Aaspere mõis) un Saustes (Sauß) muižas īpašnieks.

Līdztekus bija Viruzemes skolu revidents, apriņķa deputāts (1899-1902), Igaunijas bruņniecības vadītājs (1902-1918). Krievijas impērijas Valsts Padomes (krievu: Государственный совет Российской империи) loceklis (1907-1912), īstenais valsts padomnieks (1911). Vācu okupācijas laikā 1918. gadā bija Igaunijas Zemes sapulces (Estländischer Landesversammlung) priekšsēdētājs, vadīja Igaunijas un Vidzemes pārstāvju delegāciju pie Vācijas impērijas ķeizara Vilhelma II Berlīnē un Spā. 1918. gada 12. aprīlī viņu ievēlēja par Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotās Zemes padomes priekšsēdētāju Rīgā. Latvijas un Igaunijas brīvības cīņu laikā viņš devās bēgļu gaitās uz Kēnigsbergu, vēlāk uz Hanoveri, Jēnu un Potsdamu, līdz mūža beigām pildīja Igaunijas dižciltīgo ģimeņu apvienību (1919-1939) un Vācbaltiešu apvienību (Baltenverband, no 1928).

Miris 1939. gada 9. jūlijā Potsdamā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Carola L. Gottzmann, Petra Hörner: Lexikon der deutschsprachigen Literatur des Baltikums und St. Petersburgs. Berlin 2007, S. 355-356

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]