Katrīna Jagailiete

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Princese Katrīna Jagailiete (Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.)

Katrīna Jagailiete (lietuviešu: Kotryna Jogailaitė, poļu: Katarzyna Jagiellonka, zviedru: Katarina Jagellonica; 1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1526. gada 1. novembrī Krakovā Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Sigismunda I un viņa sievas Bonas Sforcas ģimenē, dižkunigaiša Jagaiļa mazmazmeita.

Pēc tēva nāves 1548. gadā par Lietuvas dižkunigaiti un Polijas karali kļuva viņas vecākais brālis Sigismunds II Augusts (1520-1572), princese Katrīna kopā ar māsu Annu pārcēlās uz dzīvi Mazovijā. 1557. gada sākumā viņa kopā ar māsu Katrīnu pārcēlās uz dzīvi brāļa galmā Viļņā. Vairāki kaimiņvalstu valdnieki (Prūsijas hercogs Albrehts, Austrijas erchercogs Ferdinands II u.c.) sūtīja viņai precību piedāvājumus.

Livonijas kara laikā 1561. gadā arī Krievijas cars Ivans IV sūtīja precību piedāvājumu, taču Katrīnas brālis Sigismunds II Augusts pieprasīja viņam atteikties no Pleskavas, Smoļenskas un Novgorodas zemēm, kam Ivans IV nepiekrita. Sigismunds II Augusts turpretī atbalstīja Katrīnas laulībām ar Somijas hercogu Juhanu, kas mēģināja atbrīvoties no sava pusbrāļa Zviedrijas karaļa Ērika XIV virsvaras un izveidot neatkarīgu Somijas valsti ar zemēm arī tagadējās Igaunijas un Latvijas teritorijā.

Laulības notika 1562. gada 4. oktobrī Viļņas pilī, hercogs Juhans pūrā saņēma astoņus pilsnovadus (Paidi, Helmi, Karksi, Tarvastu, Burtniekus, Trikātu, Ērģemi un Rūjienu) īsi pirms tam izveidotajā Livonijas Pārdaugavas hercogistē, kas bija personālūnijā ar Lietuvas dižkunigaitiju. Viņa mērķis bija pievienot šīs zemes Somijas hercogistei un izveidot neatkarīgu valsti.[1] Zviedrijas karalis Ēriks XIV pieprasīja hercogam Juhanam atteikties no Vidzemes cietokšņiem. Tā kā Juhans vilcinājās šo prasību izpildīt, karalis Ēriks XIV viņu apvainoja valsts nodevībā. 1563. gadā karaļa karaspēks vairākas nedēļas aplenca Turku pili un sagūstīja hercogu Juhanu un viņa sievu. Karalis Ēriks XIV piedavāja Katrīnai šķirties un iziet par sievu pie Krievijas cara Ivana IV, kas sūtīja atkārtotu precību piedāvājumu, taču Katrīna no tā atteicās un apmēram četrus gadus kopā ar hercogu Juhanu pavadīja ieslodzījumā Gripsholmas pilī. Šajā laikā viņiem piedzima meita Izabella (1564-1566) un dēls Sigismunds (1566-1632).

Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma hercogs Juhans kopā ar savu jaunāko brāli Kārli 1568. gadā sacēlās pret karali Ēriku XIV un gāza viņu no troņa, pats kļūdams par Zviedrijas karali. Zviedrija iesaistījās Livonijas karā par Livonijas ordeņa zemju mantojumu ar Krievijas caristi.

1568. gada 30. septembrī Juhans tika ievēlēts par Zviedrijas karali, 1569. gada pavasarī arī viņa katoļticīgā sieva Katrīna tika atzīta par Zviedrijas karalieni. Drīz pēc tam, 1569. gada 1. jūlijā Lietuva un Polija apvienojās vienotā kopvalstī (Ļubļinas ūnija). Pēc karaļa Sigismunda II Augusta nāves 1572. gadā Katrīna nesekmīgi mēģināja panākt, lai par jauno karali Seims ievēlētu viņas mazgadīgo dēlu Sigismundu. Tā vietā par Polijas-Lietuvas līdzvaldnieci kļuva viņas vecākā māsa Anna Jagailiete, kas 1575. gada decembrī apprecējās ar Transilvānijas vaivadu Stefanu Batoriju.

Mirusi Stokholmā 1583. gada 16. septembrī, apglabāta Upsālas katedrālē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Edgars Dunsdorfs, Arnolds Speke. Latvijas vēsture 1500-1600. Stokholma, 1964. 156 lpp.