Kaučuka gumijkoks
| Kaučuka gumijkoks Ficus elastica | |
|---|---|
 Kaučuka gumijkoks (Ficus elastica) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Rožu rinda (Rosales) |
| Dzimta | Zīdkoku dzimta (Moraceae) |
| Ģints | Fikusi (Ficus) |
| Suga | Kaučuka gumijkoks (F. elastica) |
 Kaučuka gumijkoks Vikikrātuvē | |
Kaučuka gumijkoks (Ficus elastica), dēvēts arī par parasto gumijkoku[1], ir fikusu ģints augs. Dabā tas ir sastopams Dienvidāzijas austrumos un Dienvidaustrumāzijā, kā arī Šrilankā, Vestindijā un ASV Floridas štatā, kur tas ir aklimatizējies.[2][3]
Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaučuka gumijkoks var sasniegt 30—40 metru (retāk — 60 metru) augstumu un tā stumbra diametrs var būt līdz pat 2 metriem. Stumbram var attīstīties gaisa saknes un balsta saknes, kuras palīdz kokam atbalstīt smagos zarus.
Tam raksturīgas spīdīgas, ovālas lapas, kuras ir 10—35 centimetrus garas un 5—15 centimetrus platas. Jauniem augiem attīstās lielākas lapas nekā vecākiem augiem. Jaunās lapas attīstās zaru galos zem pumpura čaulas, kas aug līdz ar jauno lapu. Kad lapa ir nobriedusi, tā atlokās un nomet savu čaulu. Blakus jaunajai lapai būs izveidojies nākamās lapas pumpurs.
Apputeksnēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdzīgi kā ar citiem fikusu ģints augiem, ziedu apputeksnēšanu veic konkrēta lapseņu suga, ar kurām tiem ir attīstījies mutuālisms. Šī iemesla dēļ, kaučuka gumijkokam nav krāsainu un smaržīgu ziedu, kas pievilinātu citus apputeksnētājus. Auglis ir aptuveni 1 cm gara, ovāla dzelteni-zaļa vīģe, kas pilna ar sēklām.
Audzēšana un lietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krāšņumaugs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaučuka gumijkoks tiek plaši audzēts kā krāšņumaugs — no tropu līdz Vidusjūras klimatam tie tiek audzēti ārtelpās, bet aukstākos klimatos tie ir populāri telpaugi.
Pārsvarā kaučuka gumijkoki tiek pavairoti veģetatīvi, nogriežot un iestādot gumijkoka zaru.
Kaučuka gumijkokam ir nepieciešama spoža saules gaisma, bet tam nenāk par labu augstas temperatūras. Tas var paciest sausumu, bet tam nāk par labu mitrs gaiss un mitri, tropiski apstākļi.
Dekoratīvos nolūkos parasti tiek audzēti kaučuka gumijkoka hibrīdi (piemēram, Robusta), kam ir raksturīgas platākas, biezākas un vertikālāk izvietotas lapas, nekā savvaļā sastopamajiem augiem. Eksistē vairāki hibrīdu veidi, daudziem no tiem ir trīskrāsu lapas.
-
Kaučuka gumijkoks "Robusta" -
Trīskrāsu kaučuka gumijkoks
_1.jpg)
Kaučuka avots[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaučuka gumijkoks ražo pienainu baltu kaučuku jeb lateksu, kurš augā tiek pārvadīts un uzglabāts atsevišķi no auga sulas. Šo kaučuku senāk izmantoja, lai ražotu gumiju[3], taču to nevajag sajaukt ar Brazīlijas heveju, kas bija galvenais komerciāli audzētais, gumijas ražošanai izmantotais augs.
Dzīvie tilti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Indijas reģionos cilvēki mēdz pārvilkt gumijkoku sakņu sistēmas pāri aizām un upēm, lai no saknēm izveidotos "dzīvie tilti".[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Kaučuka gumijkoka šķirne 'Variegata' LU botāniskajā darzā». www.redzet.lv. Skatīts: 2019-10-30.
- ↑ «Ficus elastica in Flora of North America @ efloras.org». www.efloras.org. Skatīts: 2019-10-30.
- ↑ 3,0 3,1 «Ficus elastica in Flora of China @ efloras.org». efloras.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-12. Skatīts: 2019-10-30.
- ↑ Timothy Allen. «Living Root Bridges», 2011. gada 21. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 21. Jūnijs. Skatīts: 2019. gada 30. oktobris.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaučuka gumijkoks.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)