Kišiņevas dzelzceļa stacija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kišiņevas dzelzceļa stacija
— Stacija —
Kišiņevas dzelzceļa stacija
Skats uz staciju no ielas
Kišiņevas dzelzceļa stacija (Moldova)
Kišiņevas dzelzceļa stacija
Kišiņevas dzelzceļa stacija
Pamatinformācija
Atklāta 1871. gadā
Stacijas tips pasažieru
Arhitekts G. Lonskis (sākotnējā ēka)
L. Čuprins (esošā ēka)
Platformu skaits 3
Sliežu ceļi 8
Koordinātas 47°0′45″N 28°51′35″E / 47.01250°N 28.85972°E / 47.01250; 28.85972Koordinātas: 47°0′45″N 28°51′35″E / 47.01250°N 28.85972°E / 47.01250; 28.85972

Kišiņevas dzelzceļa stacija (rumāņu: Gara feroviară din Chișinău) ir galvenā dzelzceļa stacija, kas apkalpo Kišiņevu, Moldovas galvaspilsētu. Tā atrodas netālu no pilsētas centra.

Stacija atklāta 1871. gadā[1] un tā ir lielākais dzelzceļa mezgls valstī un vēsturiskajā Besarābijas reģionā, jo tai ir starptautiski savienojumi ar galvenajām Krievijas un Austrumeiropas pilsētām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnējā stacijas ēka tika uzcelta 1870. gadā. Saskaņā ar dažiem avotiem tā bija pagaidu ēka, kas sākotnēji tika uzcelta no koka, līdzīgi kā parastajās apgabala stacijās. Jaunā stacijas ēka tika uzcelta 1870. gadu beigās saskaņā ar arhitekta Genriha Lonska projektu. Kā ziņo avoti, pirmais vilciens Kišiņevas stacijā ieradās 1871. gada 15. augustā. Pēc citiem avotiem, vilcienu satiksme maršrutā Tiraspole-Kišiņeva tika atvērta 1871. gada 28. augustā. Pirmais vilciens ieradās no Odesas (ceļā pavadot 7 stundas), un tas iezīmēja dzelzceļa darbības sākumu Besarābijā.

Starptautiskie pakalpojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildus vietējiem vilcieniem starptautiskie reisi kursē no Kišiņevas uz Bukaresti, Kijevu, Maskavu (visi katru dienu), Minsku (otrdien, piektdien un svētdien) un Varšavu (pirmdien, trešdien un piektdien). Ikdienas vilcieni kursē arī uz Sanktpēterburgu un Odesu. Katru nedēļu ir vairāki vilcieni uz Jaši Rumānijā, kā arī ikdienas reisi uz Tiraspoli.[2]

Stacija ir aprīkota kā starptautisks ieejas/izejas punkts ar muitas zāli un robežkontroli. Starptautiskie reisi ierodas 1. platformā un atiet no tās. To var norobežot, lai izveidotu noslēgtu muitas zonu.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Железнодорожные станции СССР. Справочник. — М.: Транспорт, 1981
  2. «DB BAHN - Abfahrt und Ankunft – Deutsche Bahn timetables». reiseauskunft.bahn.de. Skatīts: 2016-07-31.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]