Kiligunda
Kiligunda (lībiešu: kiligunda, igauņu: kihelkond) bija draudzes novada vai pilsnovada nosaukums viduslaiku Kursā, Sāmsalā un Vīkā. Kiligunda nodokļu un tiesas ziņā sastāvēja no mazākām vienībām — vakām. Arī pēc Livonijas iedzīvotāju kristīšanas tika saglabāts senais zemes iedalījums draudzēs (kiligundās), kurās iecēla savus katoļu priesterus un cēla savas baznīcas.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vatikāna arhīvos līdz mūsdienām saglabājies 1230. gada 28. decembrī noslēgts Romas pāvesta Gregora IX pārstāvja Balduīna līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu: "Tā kā ķēniņš Lamekins un Kursas pagāni no Ezertuves, Durbes un Sagares zemēm un kiligundām, kā arī no citām kiligundām un ciemiem, kas atrodas Ventas abās pusēs, nāca pretim Kristus ticības pieņemšanai, nododami savas zemes, sevi un savus ķīlniekus caur mūsu rokām pāvesta kunga rokās un apsolījās vienmēr paklausīt visiem viņa rīkojumiem, tad mēs noslēdzam ar viņiem šādu līgumu un apstiprinājām šādus nosacījumus..."[2]
Arī Latviešu Indriķis savā hronikā latīniski lieto nosaukumu kilegunda (varianti kylegunda, kiligunda) vienīgi aprakstot Sāmsalas iekarošanu (Indriķa hronika XXX. 5) un Igaunijas dalīšanas laikā Rīgas bīskapa iegūto Piejūru jeb Vīku ar septiņām kilegundām (XXVIII. 2).